Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eirobarometra 2017. gada rudens standarta apsekojums: problēmas jārisina, kamēr tam ir labvēlīgi apstākļi

Briselē, 2017. gada 19. decembrī

Saskaņā ar šodien publicēto jauno Eirobarometra apsekojumu lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka ekonomiskā situācija ir laba. Atbalsts eiro ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2004. gada, un optimisms par ES nākotni pārsniedz pesimismu.

Turklāt vairākums Eiropas iedzīvotāju uzskata ES par vietu, kur valda stabilitāte sarežģītajā pasaulē. Šie ir daži galvenie secinājumi jaunākajā Eirobarometra apsekojumā, kas šodien publicēts kopā ar īpašo Eirobarometra aptauju “Eiropas nākotne”.

1. Optimistisks skats uz ekonomikas stāvokli un pieaugošs atbalsts eiro

Pirmo reizi kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma 2007. gadā eiropiešiem ir pozitīvs viedoklis par pašreizējo Eiropas ekonomisko situāciju (48 %, +6 procentpunkti kopš 2017. gada pavasara); salīdzinājumam – negatīvs viedoklis ir 39 % aptaujāto (-7 procentpunkti). Lielākā daļa respondentu 23 dalībvalstīs uzskata, ka pašreizējā Eiropas ekonomiskā situācija ir laba (2017. gada pavasarī 21 dalībvalsts). Salīdzinājumā ar 2017. gada pavasari 23 dalībvalstīs ir konstatēts pozitīva situācijas vērtējuma pieaugums, turklāt dažās no tām tas ir rakstāms ar divciparu skaitļiem, piemēram, Spānijā (39 %, +12 procentpunkti), Portugālē (58 %, +11 procentpunkti) un Austrijā (63 %, +10 procentpunkti).

48 % eiropiešu uzskata, ka pašreizējais ekonomikas stāvoklis viņu valstī ir “labs” (+2 procentpunkti). Tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada rudens. Kopš 2017. gada pavasara valsts ekonomikas stāvokļa pozitīvs vērtējums ir pieaudzis 19 dalībvalstīs, vadībā esot Somijai (71 %, +12 procentpunkti), Slovēnijai (46 %, +12 procentpunkti), Austrijai (77 %, +9 procentpunkti) un Ungārijai (50 %, +9 procentpunkti). Tomēr starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības: kamēr Vācijā un Nīderlandē valsts ekonomisko situāciju par labu uzskata 91 % aptaujāto, Grieķijā tā domā tikai 2 %.

Eirozonā trīs ceturtdaļas respondentu atbalsta eiro (74 %, +1 procentpunkts), kas ir augstākais rezultāts kopš 2004. gada. Septiņās valstīs — Slovākijā, Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā, Īrijā un Slovēnijā — eiro atbalsta 80 % vai vairāk respondentu.

2. Uzticēšanās Eiropas Savienībai saglabājas augstā līmenī

40 % eiropiešu ir pozitīvs priekšstats par ES; 37 % ir neitrāls priekšstats par ES, savukārt to eiropiešu daļa, kam ir negatīvs priekšstats par ES, joprojām saglabājas maza, proti, 21 %. Šie rādītāji ir stabili kopš 2017. gada pavasara, un tie apstiprina pozitīvo tendenci, kas vērojama kopš 2016. gada. Vairākumam respondentu 14 dalībvalstīs ir pozitīvs priekšstats par ES. Procentuāli visvairāk respondentiem pozitīvs priekšstats ir Īrijā (59 %), Bulgārijā un Luksemburgā (katrā pa 57 %).

ES uzticas 41 % aptaujāto (-1 procentpunkts). Lielākā daļa respondentu 18 dalībvalstīs uzticas Eiropas Savienībai (salīdzinājumā ar tikai 15 valstīm pavasarī). Vislielākā uzticēšanās Eiropas Savienībai vērojama Lietuvā (64 %), Bulgārijā (57 %) un Luksemburgā (56 %). Kopš 2017. gada pavasara uzticēšanās ES ir pieaugusi desmit valstīs, jo īpaši Beļģijā (53 %, +7 procentpunkti), Slovākijā (48 %, +5 procentpunkti) un Čehijas Republikā (35 %, +5 procentpunkti). Uzticēšanās ES ir kritusies 17 valstīs.

Lielākā daļa eiropiešu pauž optimismu par ES nākotni (57 %, +1 procentpunkts). Tas konstatēts visās dalībvalstīs, izņemot divas (2017. gada pavasarī tās bija 24 valstis): Grieķija (60 % “pesimistiski” pret 37 % “optimistiski” noskaņotiem aptaujātajiem) un Apvienotā Karaliste (attiecīgi 48 % pret 44 %). Visoptimistiskākie attiecībā uz ES nākotni ir Īrijas (80 %), Luksemburgas (72 %) un Maltas (70 %) iedzīvotāji. Zemākie rādītāji ir Francijā (49 %) un Itālijā (50 %).

44 % eiropiešu piekrīt apgalvojumam, ka “viņu viedoklis ir svarīgs ES”; šajā ziņā ir sasniegts jauns rekords kopš 2004. gada rudens.

Visbeidzot, 70 % Eiropas iedzīvotāju jūtas kā ES pilsoņi. Par diviem pozitīvākajiem ES sasniegumiem iedzīvotāji uzskata “cilvēku brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti ES” un “mieru starp ES dalībvalstīm”; attiecīgi 57 % un 56 % eiropiešu.

3. Galvenās bažas eiropiešiem sagādā migrācija, un tam seko terorisms

Imigrācija ir galvenā problēma, ar ko šobrīd saskaras ES (39 %, +1 procentpunkts). Problēmu sarakstā otro vietu ieņem terorisms (38 %, -6 procentpunkti); tas ievērojami apsteidz ekonomisko situāciju (17 %, -1 procentpunkts), dalībvalstu publisko finanšu stāvokli (16 %, -1 procentpunkts) un bezdarbu (13 %, -2 procentpunkti). Valstu līmenī par galvenajām problēmām joprojām uzskata bezdarbu (25 %, -4 procentpunkti) un imigrāciju (22 %, bez izmaiņām).

4. Aptauja "Eiropas nākotne"

75 % eiropiešu ir pozitīvs viedoklis par Eiropas Savienību, augstākos rādītājus sasniedzot Lietuvā (91 %), Dānijā (89 %) un Nīderlandē (87 %).71 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ES ir vieta, kur valda stabilitāte nemierīgajā pasaulē (+5 procentpunkti salīdzinājumā ar 2016. gadu).

Priekšvēsture

"Eirobarometra 2017. gada rudens standarta apsekojums" (EB 88) tika veikts tiešu interviju veidā laikposmā no 2017. gada 5. novembra līdz 19. novembrim. ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs[1] aptaujāja 33 193 cilvēkus.

Īpašā Eirobarometra aptauja Nr. 467 "Eiropas nākotne" tika veikta telefoninterviju veidā laikposmā no 2017. gada 23. septembra līdz 2. oktobrim. Tika aptaujāti 27 881 cilvēki visās ES dalībvalstīs.

Papildinformācija

- Eirobarometra 88. standartaptauja

- Ziņojums par īpašo Eirobarometra aptauju Nr. 467 “Eiropas nākotne”

 

[1] Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs, piecās kandidātvalstīs (Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Turcijā, Melnkalnē, Serbijā un Albānijā) un Kipras turku kopienā tajā valsts daļā, kura nav Kipras Republikas valdības kontrolē.

IP/17/5312

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar