Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija ierosina uzlabot darba apstākļu pārredzamību un paredzamību

Briselē, 2017. gada 21. decembrī

Komisija ierosina uzlabot darba apstākļu pārredzamību un paredzamību

Šodien Eiropas Komisija Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas pasākumu ietvaros pieņēma priekšlikumu jaunai direktīvai par pārredzamākiem un paredzamākiem darba apstākļiem visā Eiropas Savienībā. Komisijas priekšlikums papildina un modernizē spēkā esošo pienākumu informēt ikvienu darbinieku par viņa darba apstākļiem. Turklāt tas paredz jaunus minimālos standartus, kas visiem darbiniekiem, arī tiem, kuri strādā uz nestandarta līgumu pamata, nodrošinās paredzamākus un skaidrākus darba apstākļus.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālā dialoga jautājumi, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, vēlreiz apstiprinājās, ka Eiropas Savienībā ir vajadzīgi pārredzamāki un paredzamāki darba apstākļi. Šajā priekšlikumā ievērots kompromiss, kas paredz stabilāka darba iespējas pašreizējos un turpmākajos darba režīmos, vienlaikus pieļaujot elastību un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šis priekšlikums pilnībā ievēro valstu sociālā dialoga praksi un vienlaikus sniedz sociālajiem partneriem iespēju jaunās minimālās prasības, kas attiecas uz darba nosacījumiem, īstenot, izmantojot koplīgumus.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena piebilda: “Šodien pieņemtais priekšlikums apliecina, ka mēs rīkojamies, lai uzlabotu darba apstākļu pārredzamību un paredzamību. Darba pasaule strauji mainās, un arvien biežāk tiek veidotas nestandarta darbvietas un tiek sastādīti nestandarta darba līgumi. Līdz ar to pieaug risks, ka arvien vairāk cilvēku var tikt atņemtas pamattiesības — pirmām kārtām, tiesības zināt darba apstākļus. Lielāka pārredzamība un paredzamība dos labumu gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem.

Komisija lēš, ka salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu jaunais priekšlikums aptvers un aizsargās papildu 2–3 miljonus uz nestandarta līgumu pamata strādājošu darbinieku. Tajā pašā laikā priekšlikums ievieš arī pasākumus, kuru mērķis ir novērst administratīvo slogu darba devējiem, piemēram, nodrošinot tiem iespēju sniegt pieprasīto informāciju elektroniski. Turklāt jaunie noteikumi radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, lai darba devējiem nodrošinātu taisnīgāku konkurenci iekšējā tirgū, kurā ir mazāk nepilnību. Pārredzamākiem un paredzamākiem darba apstākļiem ir svarīga nozīme arī darbinieku motivēšanā un ražīguma palielināšanā.

Konkrētāk, Komisija tiecas risku, ko rada nepietiekama darbinieku aizsardzība, mazināt:

  • saskaņojot darbinieka jēdzienu ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Ievērojot pašreizējos noteikumus, darbinieka definīcijas dažkārt atšķiras, līdz ar to dažas darbinieku kategorijas var tikt izslēgtas. Izmantojot no Tiesas judikatūras izrietošo darbinieka definīciju, minētā direktīva nodrošinās, ka tiek aptvertas plašas darbinieku kategorijas;
  • direktīvas darbības jomā iekļaujot līdz šim bieži vien neiekļautus nodarbinātības veidus. Tie ietver mājsaimniecībā nodarbinātas personas, margināla nepilna laika darbiniekus vai darbiniekus, kam ir ļoti īsi darba līgumi, kā arī jaunus nodarbinātības veidus, piemēram, pēc pieprasījuma strādājošus darbiniekus, ar kuponiem apmaksātus darbiniekus un tiešsaistes platformās nodarbinātos;
  • nodrošinot, ka darbiniekiem tiek sniegta atjaunināta un plašāka informācija jau pirmajā darba dienā, nevis divus mēnešus pēc darba uzsākšanas, kā tas ir patlaban;
  • izstrādājot jaunas minimālās tiesības, piemēram, tiesības uz lielāku darba paredzamību tiem, kuri strādā galvenokārt pēc mainīga darba grafika, iespēju pieprasīt pāreju uz stabilāku nodarbinātības veidu un saņemt rakstisku atbildi vai tiesības uz obligāto apmācību bez atvilkumiem no algas;
  • nostiprināt izpildes panākšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus kā galējos līdzekļus, kas izmantojami iespējamo domstarpību atrisināšanai, ja to nav iespējams izdarīt dialoga ceļā.

Ierosinātā direktīva būs jāpieņem Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, un dalībvalstīs tā būs jāīsteno vai nu ar tiesību aktiem, vai ar sociālo partneru koplīgumiem. Pilnībā atzīstot sociālā dialoga nozīmīgumu, sociālie partneri varēs pielāgot direktīvā ierosinātās minimālās tiesības ar noteikumu, ka tiek ievērots to vispārējais aizsardzības līmenis.

Šī iniciatīva ir viens no Komisijas pasākumiem, ar ko īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas tika pasludināts sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kurš norisinājās Gēteborgā šā gada 17. novembrī. Konkrētāk, minētā direktīva palīdz īstenot 5. principu “Droši un pielāgojami darba apstākļi” un 7. principu “Informācija par nodarbinātības nosacījumiem un aizsardzība atlaišanas gadījumā”.

Vispārīga informācija

Ar Komisijas priekšlikumu direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem tiek atjaunināta un aizstāta 1991. gada Rakstiskā paziņojuma direktīva (91/533/EEK), atbilstoši kurai darba ņēmējiem, kas sāk jaunu darbu, ir tiesības tikt rakstveidā informētiem par darba attiecību būtiskajiem aspektiem. Pēc vairāk nekā 25 gadiem minētā direktīva vairs neatbilst mainīgajām darba tirgus vajadzībām, jo īpaši jauniem darba veidiem, kas ir parādījušies pēdējo gadu laikā. Palielinoties darba tirgus elastībai un darba veidu daudzveidībai, ir radītas jaunas darbvietas un vairāk cilvēku ir kļuvuši profesionāli aktīvi. Taču tas ir radījis arī dažus trūkumus darbinieku aizsardzībā un veicinājis jauna veida nestabilitāti attiecībā uz neaizsargātiem darbiniekiem.

Šī iniciatīva tika paziņota 2017. gada aprīlī kopā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tā ir daļa no Komisijas darba programmas 2018. gadam un tika izstrādāta pēc divos posmos veiktas apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Sociālie partneri nerisināja sarunas ar mērķi ierosināt savu nolīgumu. Tādēļ Komisija nolēma rīkoties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Turklāt šī iniciatīva ir atbilde uz Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā prasīts izstrādāt pamatdirektīvu par pienācīgiem darba apstākļiem visos nodarbinātības veidos, un uz 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību, kurā aicināts pārskatīt 1991. gada direktīvu, lai ņemtu vērā jaunus nodarbinātības veidus.

Eiropadome šā gada 14. un 15. decembrī aicināja ES likumdevēju panākt ātru virzību attiecībā uz ES līmenī izskatāmajām sociālajām lietām, norādot arī uz Komisijas darba programmā ietvertajām iniciatīvām, tostarp šo direktīvu.

Direktīvas priekšlikums sagatavots, pamatojoties uz īpašu sabiedrisko apspriešanu un spēkā esošo tiesību aktu visaptverošu novērtējumu, kuru rezultāti ir apkopoti ietekmes novērtējumā.

Turpmākie pasākumi

Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru šo priekšlikumu tagad izskatīs Eiropas Parlaments un Padome.

Plašāka informācija

Informatīvs paziņojums “Jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu uzlabot darba apstākļu pārredzamību un paredzamību”

Jaunumi ar saitēm uz juridiskajiem dokumentiem pieejami Nodarbinātības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē

Sekojiet Mariannai Teisenai sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Pierakstieties uz Eiropas Komisijas bezmaksas e-jaunumiem par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību

IP/17/5285

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar