Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija izstrādā ceļvedi Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai

Briselē, 2017. gada 6. decembrī

Pieņemot rīcības ceļvedi un vairākus konkrētus pasākumus, Eiropas Komisija šodien izpilda apņemšanos padziļināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību, kas pausta priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā un 2015. gada piecu priekšsēdētāju ziņojumā.

Balstoties uz redzējumu, kas izklāstīts piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā un 2017. gada pavasara pārdomu dokumentos par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un par ES finanšu nākotni, Eiropas Komisija izstrādā ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp konkrētus pasākumus, kas ir veicami nākamajos 18 mēnešos. Šīs paketes ietvaros ir prezentētas arī vairākas iniciatīvas. Vispārējais mērķis ir līdz 2025. gadam pastiprināt Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko pārskatatbildību.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Pēc gadiem ilgās krīzes nu ir laiks ņemt Eiropas nākotni savās rokās. Pašreizējā stabilā ekonomikas izaugsme iedrošina mūs virzīties uz priekšu, lai nodrošinātu, ka mūsu ekonomiskā un monetārā savienība ir vienotāka, efektīvāka un demokrātiskāka un ka tā darbojas visu mūsu iedzīvotāju labā. Jumts ir jālabo tad, kad spīd saule.”

Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšana ir līdzeklis konkrētu mērķu sasniegšanai — vairāk darbvietu un investīciju, lielāka izaugsme, sociālais taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte. Vienotā valūta Eiropas iedzīvotājiem nodrošina aizsardzību un iespējas, un spēcīga un stabila eirozona ir būtiska tās dalībniekiem un arī ES kopumā. Pēdējos gados ir veiktas svarīgas institucionālās reformas EMS stiprināšanai, taču tās struktūra joprojām nav pabeigta. Šodienas ceļvedī ir atspoguļotas atlikušās problēmas un izklāstīta turpmākā virzība.

Eiropu skārusī finanšu un ekonomikas krīze nesākās eirozonā, taču izgaismoja dažus tās institucionālos trūkumus. Gandrīz desmit gadus vēlāk tā rezultātā, ka visos līmeņos tika īstenoti neatlaidīgi centieni, Eiropa piedzīvo stabilu atlabšanu, un visās dalībvalstīs ir vērojama ekonomikas izaugsme. Bezdarba līmenis ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2008. gada. Ekonomiskā noskaņojuma rādītājs ir visaugstākais kopš 2000. gada. Eiropas iedzīvotāji arī izrāda vislielāko atbalstu vienotajai valūtai kopš eiro banknošu un monētu ieviešanas.

Tas paver iespējas padziļināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību. Turpmākie 18 mēneši būtu jāizmanto, lai veiktu nepieciešamos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās Vadītāju programmā.

Papildus ceļvedim šodienas paketē ir ietvertas četras galvenās iniciatīvas:

  1. priekšlikums izveidot Eiropas Monetāro fondu (EMF), kas nostiprināts ES tiesiskajā regulējumā un kā pamatā ir Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) labi izveidotā struktūra. Pēdējos gados ESM ir bijusi izšķiroša loma eirozonas stabilitātes nodrošināšanā — tas palīdzēja dalībvalstīm atgūt vai saglabāt piekļuvi valsts obligāciju tirgiem. EMF balstīsies uz ESM arhitektūru, un būtībā tiks saglabātas tā pašreizējās finanšu un institucionālās struktūras, tostarp saistībā ar valstu parlamentu lomu. Tādējādi ar tā palīdzību turpināsies palīdzības sniegšana finansiālās grūtībās nonākušām eirozonas dalībvalstīm. Turklāt EMF nodrošinātu kopēju atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam un darbotos kā pēdējās instances aizdevējs nolūkā atvieglot grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulējumu. Ir paredzēta arī ātrāka lēmumu pieņemšana steidzamos gadījumos un tiešāka iesaistīšanās finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā. Laika gaitā EMF varētu izstrādāt arī jaunus finanšu instrumentus, piemēram, lai nodrošinātu atbalstu iespējamajai stabilizācijas funkcijai. Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti pieņemt šo priekšlikumu līdz 2019. gada vidum;
  1. priekšlikums par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību būtības integrēšanu Savienības tiesiskajā regulējumā, ņemot vērā atbilstošo elastīgumu, kas iestrādāts Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija noteikusi kopš 2015. gada janvāra. 2012. gadā 25 parakstītājvalstis uzņēmās juridiskas saistības iestrādāt minētā līguma būtību Savienības tiesību aktos piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā, proti, 2018. gada 1. janvārī. Eiropas Parlaments arī ir aicinājis to izdarīt. Ar priekšlikumu Savienības tiesību aktos tiek iestrādāti galvenie minētā līguma elementi, lai atbalstītu stabilas fiskālās sistēmas valstu līmenī, un tas pilnībā atbilst primārajos un sekundārajos tiesību aktos definētajiem pašreizējiem noteikumiem. Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti pieņemt šo priekšlikumu līdz 2019. gada vidum;
  1. paziņojums par jauniem budžeta instrumentiem stabilai eirozonai Savienības sistēmas ietvaros, kurā izklāstīts redzējums par to, kā šodienas un nākotnes ES publisko finanšu ietvaros var izstrādāt konkrētas budžeta funkcijas, kas ir būtiskas eirozonai un ES kopumā. Paziņojumā ir iztirzātas četras konkrētas funkcijas: a) atbalsts dalībvalstīm strukturālo reformu veikšanai, ko sniedz, izmantojot reformu īstenošanas instrumentu un pēc dalībvalstu lūguma nodrošinot tehnisko atbalstu; b) īpašs konverģences mehānisms dalībvalstīm, kas ir ceļā uz eirozonu; c) banku savienības atbalsta mehānisms, izmantojot EMF/ESM; par to jāpanāk vienošanās līdz 2018. gada vidum un tam jāsāk darboties līdz 2019. gadam; un d) stabilizācijas funkcija nolūkā lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā saglabāt investīciju apjomu. Komisija nāks klajā ar nepieciešamajām iniciatīvām 2018. gada maijā saistībā ar tās priekšlikumiem daudzgadu finanšu shēmai laikposmam pēc 2020. gada. Tad Eiropas Parlaments un Padome tiks aicināti pieņemt minētos priekšlikumus līdz 2019. gada vidum. Laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam Komisija arī ierosina stiprināt Strukturālo reformu atbalsta programmu, dubultojot finansējumu tehniskā atbalsta pasākumiem un tādējādi līdz 2020. gadam sasniedzot finansējumu 300 miljonu eiro apmērā. Komisija ierosina arī izmēģinājuma posmā pārbaudīt jauno reformu īstenošanas instrumentu. Tādēļ tā ierosina mērķtiecīgas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, kas reglamentē Eiropas strukturālos un investīciju fondus, nolūkā paplašināt iespējas izmantot daļu no to izpildes rezerves to reformu atbalstam, par kurām panākta vienošanās. Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti pieņemt pēdējos divus minētos priekšlikumus 2018. gadā;
  1. paziņojums, kurā izklāstītas Eiropas ekonomikas un finanšu ministra iespējamās funkcijas, kurš varētu būt Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eirogrupas priekšsēdētājs, kā tas ir iespējams saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES līgumiem. Apvienojot pašreizējos pienākumus un pieejamo zinātību, ar šo jauno amatu tiktu uzlabota ES un eirozonas ekonomikas politikas veidošanas saskaņotība, efektivitāte, pārredzamība un demokrātiskā pārskatatbildība, pilnībā ievērojot valstu kompetenci. Ja līdz 2019. gada vidum tiktu panākta kopēja vienošanās par minētā ministra lomu, šo amatu varētu ieviest saistībā ar nākamās Komisijas veidošanu. Tad arī Eirogrupa varētu lemt par šā ministra ievēlēšanu sava priekšsēdētāja amatā uz diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas, lai saskaņotu abus mandātus.

Šodienas pakete nav ne pirmais, ne pēdējais posms Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanā, kas ir viena no priekšsēdētāja Junkera vadītās Komisijas galvenajām prioritātēm, kā noteikts viņa politikas pamatnostādnēs, piecu priekšsēdētāju ziņojumā un pārdomu dokumentos par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un par ES finanšu nākotni. Visu līdz šim sākto reformu pamatā bija nepieciešamība visos līmeņos apvienot solidaritāti un atbildību, un tā ir arī šodienas paketes centrālā prioritāte.

Eiropa uzņem apgriezienus, un tas attiecas ne tikai uz ekonomikas veikumu, bet arī uz iedzīvotāju uzticību vienotajai valūtai. Jaunā šodien publicētā Eirobarometra zibensaptauja par eirozonu liecina — 64 % respondentu uzskata, ka eiro nāk par labu viņu valstij.

Konteksts

Šodienas pakete ir daļa no priekšsēdētāja Junkera plašāka Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļveža un no tā izrietošās Vadītāju programmas ceļā uz Sibiu (ar ko nāca klajā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks), kur 2019. gada 9. maijā būtu jāpieņem svarīgi lēmumi par Eiropas nākotni. Šī pakete balstās arī uz Eiropas Parlamenta un Francijas prezidenta Emanuela Makrona idejām, ko viņš paudis savā Sorbonnas runā septembrī, un tā tiek prezentēta pirms iekļaujoša Eirosamita 2017. gada 15. decembrī, kurā ES līderi tiksies, lai pirmoreiz apspriestu turpmāk veicamos pasākumus, un pirms 2018. gada 28. un 29. jūnijā plānotās īpašās sanāksmes, kuras mērķis ir pieņemt konkrētus lēmumus.

Plašāka informācija

IP/17/5005

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


EMU Roadmap.pdf