Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

rescEU: jauna Eiropas sistēma reaģēšanai uz dabas katastrofām

Briselē, 2017. gada 23. novembrī

Eiropas Komisija šodien publicēja jaunu un vērienīgu plānu, lai stiprinātu Eiropas spēju tikt galā ar dabas katastrofām.

Šis priekšlikums ir būtiska daļa Komisijas priekšsēdētāja Junkera plānā Eiropa, kas aizsargā. Iniciatīva ir izstrādāta, ņemot vērā arvien nopietnākās un biežākās dabas katastrofas, kas pēdējo gadu laikā ir nopietni ietekmējušas daudzas Eiropas valstis. Priekšlikuma būtisks elements ir izveidot rescEU – Eiropas līmeņa civilās aizsardzības rezervi, piemēram, lidaparāti meža ugunsgrēku apkarošanai, īpaši ūdens sūkņi, meklēšana un glābšana pilsētvidē, lauka slimnīcas un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības. Tie papildinās valsts resursus, un tos pārvaldīs Eiropas Komisija, lai sniegtu atbalstu valstīm, kuras skārušas dabas katastrofas – plūdi, meža ugunsgrēki, zemestrīces un epidēmijas. Tikai 2017. gadā vien dabas katastrofās Eiropā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku un tika iznīcināts vairāk nekā viens miljons hektāru mežu platību.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Eiropa nevar stāvēt malā, ja mūsu dalībvalstis cieš no dabas katastrofām un tām ir nepieciešama palīdzība. Neviena Eiropas valsts nav pasargāta no dabas katastrofām, kas diemžēl vairs nav neparastas. Ja katastrofa ir notikusi, es vēlos, lai Eiropas Savienība piedāvātu vairāk nekā tikai līdzjūtības apliecinājumus. Eiropa ir solidaritātes kontinents, un mums jābūt labāk sagatavotiem nekā iepriekš un ātrākiem, sniedzot palīdzību dalībvalstīm, kuras skārusi katastrofa."

"Traģēdijas pagājušā vasarā un iepriekšējos gados liecina, ka pašreizējā katastrofu reaģēšanas sistēma, kuras pamatā ir brīvprātības princips, ir izsmēlusi savas iespējas. Problēmjautājumi, ar ko saskaramies, ir mainījušies, un tādēļ arī mums ir jāmainās. Tas ir jautājums par solidaritāti un dalītu atbildību visos līmeņos. To no mums sagaida Eiropas pilsoņi, un tagad es ceru uz Eiropas valstu valdību un Eiropas Parlamenta atbalstu šim priekšlikumam,” teica Hrists Stiljanidis, humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs.

Komisijas priekšlikums ir strukturēts kā divi darbības virzieni, kas viens otru papildina, veidojot i) spēcīgāku kopīgo reakciju Eiropas mērogā un ii) pilnveidotas novēršanas un sagatavotības spējas:

  1. Stiprināt Eiropas reaģēšanas spējas: rescEU

- tiks izveidota ES civilās aizsardzības reaģēšanas rezerve ar aprīkojumu un vienībām, lai palīdzētu dalībvalstīm un reaģētu uz katastrofām, ja valstu spējas nav pietiekamas. rescEU ietvers tādus resursus kā ugunsdzēsības lidaparāti un ūdens sūknēšanas ierīces, un tie papildinās valstu resursus. Visas rescEU izmaksas un spējas pilnībā segs ES finansējums, un Komisijai būs operatīvā kontrole pār šiem resursiem un tiesības lemt par to izmantošanu.

Vienlaikus Komisija palīdzēs dalībvalstīm papildināt to spējas, finansējot esošo resursu pielāgošanas, remonta, transporta un ekspluatācijas izmaksas – šobrīd tiek segtas tikai transporta izmaksas. Šie resursi kļūs par daļu no ārkārtas reaģēšanas resursu vienota kopuma Eiropas civilās aizsardzības rezerves sastāvā, un tiks darīti pieejami izmantošanai, ja ir notikusi katastrofa.

  1. Uzlabot katastrofu novēršanu un sagatavotību tām

- Saskaņā ar šodien pieņemto priekšlikumu dalībvalstis tiks aicinātas informēt par savām novēršanas un sagatavotības stratēģijām, lai kopīgi noteiktu un novērstu iespējamus trūkumus.

- Priekšlikums nostiprina sadarbību un saskaņotību ar esošajiem ES politikas virzieniem, ar ko risina novēršanas un sagatavotības jautājumus. Tie ietver ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, Solidaritātes fondu, vides tiesību aktus vides jomā (piemēram, plūdu pārvaldības plānus un uz ekosistēmām balstītus risinājumus), pētniecības un inovāciju politiku, lai mazinātu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu un citus pasākumus.

Visbeidzot, priekšlikums ļaus optimizēt un vienkāršot administratīvās procedūras un samazināt laiku, kas nepieciešams, lai sniegtu palīdzību un glābtu dzīvības.

Vispārēja informācija

ES civilās aizsardzības mehānisma pamatā šobrīd ir brīvprātīga sistēma, ar kuras palīdzību ES koordinē dalībvalstu brīvprātīgos ieguldījumus un novirza tos valstij, kas ir lūgusi palīdzību. Palīdzības piedāvājumus koordinē Eiropas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs, kas atrodas Briselē. Pēdējo gadu laikā ārkārtēji laika apstākļi un citas parādības ir radījuši smagu slogu dalībvalstu spējām savstarpēji palīdzēt, jo īpaši tad, ja vairākas dalībvalstis vienlaicīgi saskaras ar viena un tā paša veida katastrofu. Šādos gadījumos resursi ir ierobežoti vai nav pieejami, un Eiropas Savienībai nav rezerves spēju palīdzēt krīzes pārņemtajām dalībvalstīm.

2017. gadā ir pieredzētas visdažādākās katastrofas. Eiropā 2017. gadā dabas katastrofās ir gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēku. Taču dabas katastrofas nodara arī smagu kaitējumu ekonomikai. Kopš 1980. gada laika apstākļu un ekstremālu klimata parādību dēļ ES dalībvalstīs ir gājuši bojā cilvēki un zaudēti vairāk nekā EUR 360 miljardi. Portugālē vien tiešs ekonomiskais kaitējums no meža ugunsgrēkiem laikposmā no jūnija līdz septembrim tiek lēsts gandrīz EUR 600 miljonu apmērā, kas ir 0,34 % no Portugāles nacionālā kopienākuma.

Kopš tā izveidošanas 2001. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms ir uzraudzījis vairāk nekā 400 katastrofas un ir saņēmis gandrīz 250 palīdzības lūgumu. ES civilās aizsardzības mehānismu aktivizē, reaģējot uz cilvēku radītām un dabas katastrofām, bet tas arī atbalsta sagatavotību katastrofām un to novēršanu.

ES civilās aizsardzības mehānisms ietver visas ES dalībvalstis, kā arī vairākas citas iesaistītās valstis, kas nav ES dalībvalstis, proti, Islandi, Norvēģiju, Serbiju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Turciju. rescEU tiks iesaistītas arī šīs iesaistītās valstis, apliecinot Eiropas solidaritāti.

Sīkāka informācija

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai — “Nostiprināt ES katastrofu pārvarēšanu: rescEU - Solidaritāte un atbildība”

Jautājumu un atbilžu MEMO: Nostiprināt ES katastrofu pārvaldību

Faktu lapa: Nostiprināt ES civilās aizsardzības reaģēšanu

Faktu lapa: ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs

IP/17/4731

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar