Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija “diagnosticē” veselības stāvokli ES

Briselē, 2017. gada 23. novembrī

Komisija “diagnosticē” veselības stāvokli ES

Tikai lūkojoties ar svaigu skatu, lai apdomātu, ko varētu mainīt mūsu veselības aprūpes sistēmās, varam nodrošināt, ka tās arī turpmāk būs adekvātas un nodrošinās aprūpi, kas orientēta pirmkārt uz pacientu. Tā darīt Komisija ierosina šodien publicētajos 28 valstu profilos veselības jomā un tiem pievienotajā paziņojumā. Ziņojumos ir padziļināti analizētas ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas. Tajos uzmanība pievērsta iedzīvotāju veselībai un svarīgiem riska faktoriem, kā arī katras ES dalībvalsts veselības aprūpes sistēmas efektivitātei, pieejamībai un noturībai. Ziņojumos skaidri definēti visām dalībvalstīm kopēji mērķi un norādītas jomas, kurās Komisija potenciāli var veicināt savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu.

Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis teica: “Tas, ka tikai 3 % veselībai paredzētā valstu budžeta tērē profilaksei, ir vienkārši nepietiekami salīdzinājumā ar 80 %, ko tērē slimību ārstēšanai. Mums jānodrošina labāka primārās aprūpes pieejamība, lai neatliekamās palīdzības nodaļa nebūtu pirmā vieta, kur cilvēki vēršas. Veselības veicināšana un slimību profilakse mums ir arī jāiestrādā visās politikas jomās, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un samazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. Tās ir tikai dažas no “diagnozēm”, kas noteiktas mūsu 2017. gada ziņojumā par veselības stāvokli ES. Piedāvājot visaptverošus datus un ieskatu, cenšamies par veselību atbildīgajām valsts iestādēm palīdzēt risināt problēmas un izdarīt pareizo izvēli attiecībā uz politiku un investīcijām. Ceru, ka tās šo palīdzību liks lietā.”

Kontekstam pielāgotas un visaptverošas analīzes trūkumu politikas veidotāji jau sen ir atzinuši par vienu no galvenajiem šķēršļiem. Lai novērstu šo trūkumu, šomēnes Komisija pabeidza pirmo divus gadus ilgo ciklu, kurā izvērtē veselības stāvokli ES.

Galvenās atziņas

Valstu profili veselības jomā tika sagatavoti sadarbībā ar ESAO un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centru. Pievienotajā paziņojumā izklāstītas pieci galvenie konstatējumi.

  • Veselības veicināšana un slimību profilakse ir ceļš uz efektīvāku un lietderīgāku veselības aprūpes sistēmu. Ir jānovērš ne vien līdzsvara trūkums profilaksei paredzēto ieguldījumu ziņā, bet arī sociālā nevienlīdzība, kas atspoguļojas vēža skrīninga rezultātu un fiziskās aktivitātes atšķirībās starp grupām ar augstāku vai zemāku ienākumu un izglītības līmeni.
  • Labi attīstīta primārā aprūpe pacientu efektīvi vada pa veselības aprūpes sistēmu un palīdz izvairīties no nelietderīgiem tēriņiem. 27 % pacientu, kas vēršas neatliekamās palīdzības nodaļā, turp dodas neadekvātas primārās aprūpes dēļ. Tikai 14 ES valstīs ir vajadzīgs primārās aprūpes ārsta nosūtījums, lai varētu doties uz konsultāciju pie speciālista; 9 citās valstīs pastāv finansiāli stimuli nosūtījumiem.
  • Ja aprūpe ir integrēta, pacientam, saņemot aprūpi, nav savs stāsts vairākkārt jāatkārto dažādiem dienestiem. Tādējādi ir iespējams izvairīties no gandrīz visās ES dalībvalstīs pašlaik pastāvošās situācijas, kurā aprūpe ir sadrumstalota un pacientiem ir pašiem jāatrod ceļš samudžinātā aprūpes iestāžu sistēmā.
  • Proaktīva veselības aprūpes darbaspēka plānošana un prognozēšana palīdz veselības aprūpes sistēmas padarīt noturīgākas pret nākotnes tendencēm. Eiropas Savienībā veselības aprūpes nozarē strādā 18 miljoni cilvēku, un līdz 2025. gadam tajā radīsies vēl 1,8 miljoni darbvietu. Veselības aprūpes iestādēm ir savi darbinieki jāsagatavo gaidāmajām problēmām: tam, ka sabiedrība noveco un izplatīta kļūst multimorbiditāte, kā arī tam, ka nepieciešama laba darbinieku piesaistīšanas politika, jaunas prasmes un tehniska inovācija.
  • Nākamās (un labākas) veselības datu paaudzes centrā jābūt pacientiem. Šos datus apkopo politikas izstrādes un praktiskajām vajadzībām. Veselības un aprūpes digitalizācija palīdz panākt izmaiņas reālajā dzīvē un pacientu pieredzē, un tai ir liels potenciāls veselības aprūpes sistēmu efektivitātes uzlabošanā.

Turpmākā rīcība

Pēc ES dalībvalstu veselības ministru iepazīstināšanas ar šiem ziņojumiem ar tiem var iepazīties valsts iestādes un tos apspriest ar ESAO un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra ekspertiem. Šīs brīvprātīgās konsultācijas būs iespējamas no 2018. gada sākuma un palīdzēs ministrijām labāk izprast galvenās problēmas un izstrādāt pienācīgu politiku to risināšanai.

Papildu informācija

  • 28 valstu profili veselības jomā, pievienotais paziņojums un plašāka informācija atrodama te.
  • Sekojiet mums tviterī: @V_Andriukaitis @EU_Health

IP/17/4722

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar