Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopums: centieni panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi

Briselē, 2017. gada 22. novembrī

Komisija nosaka ES ekonomiskās un sociālās prioritātes nākamajam gadam, sniedz politikas ieteikumus eirozonai un pabeidz eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu novērtējumu.

2018. gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un ES notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, prioritāte tagad ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem. Līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu. Šodienas priekšlikumu kopums ir balstīts uz Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozi un pamatojas uz Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā minētajām prioritātēm. Tajā ir atspoguļots arī nesenais paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Gēteborgas augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmē.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja: “Neraugoties uz visām iepriekšējo gadu reformām, Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveide joprojām nav pabeigta. Tāpēc mums ir jāizmanto labie laiki, lai vēl vairāk nostiprinātu mūsu EMS un padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un iekļaujošāku. Nākamajā mēnesī mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem EMS lielākai nostiprināšanai. Taču EMS arhitektūras stiprināšana neaizstāj vajadzību īstenot saprātīgu budžeta, ekonomikas un sociālo politiku valstu līmenī. Šis ir Eiropas pusgada galvenais mērķis. Šodien mēs sniedzam atzinumus par budžeta plānu projektiem un aicinām dalībvalstis, kuras riskē neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai koriģētu savu budžeta virzību.”

Komisāre Marianna Teisena, kuras pārziņā ir nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, atzinīgi novērtēja šodien panākto vienošanos: “Tikai dažas dienas pēc Augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmes un paziņojuma par Eiropas sociālo tiesību pīlāru mēs iepazīstinām ar Eiropas pusgadu, ar kuru minētais pīlārs tiek īstenots praksē, tiecoties panākt jaunu konverģenci labākiem darba un dzīves apstākļiem starp dalībvalstīm un to iekšienē.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Eirozonas ekonomika pieaug tempā, kas ir straujākais desmit gados, un paredzams, ka tās vidējais budžeta deficīts nākamgad samazināsies zem 1 % no IKP salīdzinājumā ar vairāk nekā 6 % 2010. gadā. Tomēr vairāku dalībvalstu valsts parāda nastas līmenis joprojām ir augsts, kas iegrožo šo valstu spēju ieguldīt nākotnē. Šīm valstīm būtu jāizmanto šī iespēja, lai vēl vairāk nostiprinātu savas publiskās finanses, tostarp strukturālā izteiksmē, bet valstīm ar fiskālās manevrēšanas iespējām – tā būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus savu iedzīvotāju labā.”

Ekonomikas izaugsme stabili paātrinās, un eirozonas ekonomika šogad var augt desmit gadu laikā straujākajā tempā. Labos rezultātus stimulē noturīgs privātais patēriņš, stabila izaugsme visā pasaulē un bezdarba līmeņa samazināšanās. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Eirozonas valstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās. Dalībvalstīm atrodoties dažādos ekonomiskā cikla posmos, šodienas norādes uzsver vajadzību panākt pareizu līdzsvaru starp ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu un publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu, jo īpaši samazinot parāda augsto līmeni.

2018. gada izaugsmes pētījums

Pamatojoties uz iepriekšējām norādēm un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas ekonomiskajā ciklā, gada izaugsmes pētījumā (GIP) dalībvalstis aicinātas stimulēt ieguldījumus kā veidu, kādā atbalstīt izaugsmi un palielināt ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi. Komisija arī iesaka veikt papildu strukturālās reformas, kas ir nepieciešamas, lai padarītu Eiropas ekonomiku stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un noturīgāku. Fiskālajai politikai vajadzētu nodrošināt piemērotu līdzsvaru starp publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu un ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu. Parāda augstā līmeņa samazināšanai un fiskālo drošības rezervju atjaunošanai arī turpmāk jābūt prioritātei. Nodokļu nepilnību novēršana, publisko finanšu struktūras kvalitātes uzlabošana un mērķtiecīgāki tēriņi var palīdzēt šajos centienos. Sociālais taisnīgums joprojām ir transversāla prioritāte, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tiesības, sākot ar šo brīdi, tiks integrēti Eiropas pusgadā.

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) ir Eiropas pusgada būtisks instruments, kura mērķis ir novērst vai risināt nelīdzsvarotību, kas kavē dalībvalstu ekonomiku, eirozonas vai visas ES netraucētu darbību. Pamatojoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojuma analīzi, attiecībā uz 12 valstīm ir ierosināts 2018. gadā veikt padziļinātu pārskatu. Tās ir tās pašas valstis, kurās tika konstatēta nelīdzsvarotība makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) iepriekšējā kārtā, t. i., Bulgārija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Komisija iesniegs padziļinātos pārskatus kopā ar valstu ziņojumiem 2018. gada februārī.

Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts

Šā gada kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts ir pirmais izdevums, ar kuru praksē tiek ieviests Sociālo rezultātu pārskats, kas tika uzsākts kā viens no instrumentiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Dalībvalstu sniegums tiek izvērtēts, balstoties uz 14 pamatrādītājiem. Kopīgajā nodarbinātības ziņojumā (KNZ) arī ņemtas vērā valstu politikas reformas attiecībā pret pīlāra noteiktajiem mērķiem.

KNZ norādīts uz pastāvīgiem uzlabojumiem darba tirgū: kopš brīža, kad pašreizējā Komisija stājās amatā, ir izveidoti aptuveni 8 miljoni papildu darbvietu. Bezdarba līmenis turpina kristies un 2017. gada septembrī bija 7,5 % (8,9 % eirozonā), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada. Taču darba tirgus atveseļošanās neatspoguļojas algu pieaugumā. Vairākās dalībvalstīs izmantojamie ienākumi joprojām ir zemāki par pirmskrīzes līmeni.

Priekšlikums nodarbinātības pamatnostādnēm

Nodarbinātības pamatnostādnēs izklāstītas valstu nodarbinātības politikas kopīgās prioritātes un mērķi un sniegts pamats konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI). Šā gada priekšlikums saskaņo tekstu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju un padarīt to par labāku vietu ieguldījumiem, radīt kvalitatīvas darbvietas un sekmēt sociālo kohēziju.

Ieteikums attiecībā uz eirozonas ekonomikas politiku

Komisija iesaka ievērot kopumā neitrālu fiskālo nostāju un līdzsvarotu politikas kombināciju eirozonā kopumā. Tam vajadzētu palīdzēt atbalstīt ieguldījumus un uzlabot publisko finanšu kvalitāti un struktūru. Atbilstīgi Komisijas prioritātēm dalībvalstīm arī tiek lūgts palielināt savus centienus īstenot pasākumus, lai apkarotu agresīvu nodokļu plānošanu.

Ieteikumā arī aicināts īstenot politiku, kas atbalsta ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un uzlabo noturību, līdzsvarošanu un konverģenci. Prioritāte būtu jāpiešķir reformām, kas palielina ražīgumu, uzlabo institucionālo un darījumdarbības vidi, atvieglo ieguldījumu veikšanu, atbalsta kvalitatīvu darbvietu radīšanu un mazina nevienlīdzību. Komisija mudina dalībvalstis panākt ievērojamu progresu vienotā tirgus izveides pabeigšanā, jo īpaši pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītu vai lielu ārējo parādu būtu jātiecas palielināt ražīgumu, bet dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu būtu jāsekmē algu pieaugums un jāveicina ieguldījumi un iekšzemes pieprasījums.

Komisija iestājas par tādu reformu īstenošanu, kas sekmē vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Tā arī aicina eirozonas dalībvalstis novirzīt nodokļus no darbaspēka, jo īpaši no zemu ienākumu saņēmējiem un otrajiem pelnītājiem.

Ieteikumā aicināts turpināt darbu pie banku savienības pilnveides attiecībā uz riska mazināšanu un riska dalīšanu, tostarp attiecībā uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un vienotajam noregulējuma fondam paredzētā kopīgā atbalsta mehānisma darbības sākšanu. Lai novērstu risku uzkrāšanos, būtu jāpastiprina finanšu iestāžu Eiropas līmeņa uzraudzība. Būtu jāpaātrina arī ienākumus nenesošu aizdevumu līmeņa samazināšana un ciešāk jāintegrē un jāpilnveido ES kapitāla tirgi, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Visbeidzot, Komisija iesaka panākt strauju progresu ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanā, pilnībā ievērojot Savienības iekšējo tirgu, atklātā un pārredzamā veidā pret dalībvalstīm, kas nav eirozonā.

Atzinumi par eirozonas budžeta plānu projektiem

Komisija ir arī pabeigusi savu novērtējumu par to, vai eirozonas dalībvalstu 2018. gada budžeta plānu projekti (BPP) atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem. Tā pieņēma 18 atzinumus par visām eirozonas dalībvalstīm, izņemot Grieķiju.

No sešpadsmit valstīm, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa:

attiecībā uz sešām valstīm (Vāciju, Lietuvu, Latviju, Luksemburgu, Somiju un Nīderlandi) ir konstatēts, ka BPP atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu;

attiecībā uz piecām valstīm (Igauniju, Īriju, Kipru, Maltu un Slovākiju) ir konstatēts, ka to BPP kopumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu. Šo valstu plāni varētu izraisīt nelielu novirzi no katras valsts vidējā termiņa mērķa (VTM) vai no korekcijas virzībā uz to;

attiecībā uz piecām valstīm (Beļģiju, Itāliju, Austriju, Portugāli un Slovēniju), BPP ir ar neatbilstības risku SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu. Šo dalībvalstu BPP varētu izraisīt nozīmīgu novirzi no korekcijas virzībā uz attiecīgo VTM. Attiecībā uz Beļģiju un Itāliju arī tiek prognozēta neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam.

Itālijas gadījumā pastāvīgi augstais valdības parāds ir iemesls bažām. Vēstulē Itālijas iestādēm Komisijas priekšsēdētāja vietnieks V. Dombrovskis un komisārs P. Moskovisī informēja, ka Komisija 2018. gada pavasarī plāno izvērtēt to, kā Itālija ievēro parāda samazināšanas kritēriju.

No tām divām valstīm, uz kurām pašlaik vēl attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa (t. i., tām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru):

par Franciju, kurai var tikt piemērota korektīvā daļa, sākot ar 2018. gadu, ja tiks panākts, ka pārmērīgais deficīts tiek savlaicīgi un noturīgi novērsts, ir konstatēts, ka tās BPP ir ar neatbilstības risku SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu, jo Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozē paredzēta ievērojama novirze no vajadzīgās korekcijas virzības uz VTM un neatbilstība parāda samazināšanas kritērijam 2018. gadā;

par Spāniju ir konstatēts, ka BPP kopumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz 2018. gadu, jo Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozē paredzēts, ka nominālais budžeta deficīts 2018. gadā būs zemāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, kaut arī netiek prognozēts, ka nominālā budžeta deficīta mērķis tiks sasniegts, un fiskālie pasākumi lielā mērā ir nepietiekami salīdzinājumā ar ieteikto līmeni.

Komisija ir veikusi arī vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

APVIENOTĀ KARALISTE

Komisija iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Apvienotajai Karalistei. Komisijas prognoze apstiprina korekcijas savlaicīgumu un noturību, ko Apvienotā Karaliste veikusi attiecībā uz tās pārmērīgo budžeta deficītu 2016.–2017. fiskālajā gadā.

RUMĀNIJA

Attiecībā uz Rumāniju Komisija konstatēja, ka, reaģējot uz Padomes jūnija ieteikumu, nav veikti nekādi efektīvi pasākumi, un ierosina Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu Rumānijai novērst tās ievērojamo novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Padome 2017. gada jūnijā Rumānijai sniedza ieteikumu par gada strukturālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP saskaņā ar procedūru saistībā ar ievērojamām novirzēm (SDP). Ņemot vērā norises kopš tā laika un to, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu ievērojamo novirzi, Komisija tagad ierosina pārskatītu ieteikumu par gada strukturālo korekciju vismaz 0,8 % apmērā no IKP 2018. gadā.

Turpmākā rīcība

Komisija aicina Padomi apspriest priekšlikumu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes un Komisija gaida auglīgas diskusijas ar Eiropas Parlamentu par politikas prioritātēm ES un eirozonai.

Sīkāka informācija

2018. gada izaugsmes pētījums

2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Eirozonai adresēts 2018. gada ieteikums

2018. gada kopīgā nodarbinātības ziņojuma projekts

Priekšlikums grozījumam Nodarbinātības pamatnostādnēs

Paziņojums par eirozonas budžeta plānu projektiem

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisijas locekļa Pjēra Moskovisī Twitter konts: @pierremoscovici

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

IP/17/4681

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar