Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Sociālais samits par taisnīgām darbvietām un izaugsmi: ES sociālās dimensijas stiprināšana

Briselē, 2017. gada 16. novembrī

17. novembrī Komisijas priekšsēdētājs Junkers un Zviedrijas premjerministrs Lēvēns kopīgi uzņems ES līderus pirmajā ES sociālo lietu samitā pēdējo 20 gadu laikā.

ES iestāžu priekšsēdētāji, ES valstu vai valdību vadītāji, sociālie partneri un citas ieinteresētās personas pulcēsies sociālo lietu samitā, kas tiek rīkots Gēteborgā, Zviedrijā, lai atklāti savā starpā izdiskutētu, kā Eiropas Savienībā sekmēt taisnīgu darbvietu izveidi un izaugsmi.

Sociālo lietu samita laikā Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija kopīgi proklamēs “Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, kuru priekšsēdētājs Junkers apsolīja sagatavot 2015. gada runā par stāvokli Savienībā un ar kuru Komisija nāca klajā 2017. gada aprīlī. Ar šo proklamēšanu tiks uzsvērta ES līderu kopīgā apņemšanās ievērot un aizsargāt šajā dokumentā ierakstītos 20 principus un tiesības.

Darba pusdienu laikā līderi apspriedīs arī izglītības un kultūras nākotni. Pirms divām dienām Eiropas Komisija nāca klajā ar savu redzējumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

Samita priekšvakarā Komisijas priekšsēdētājs Junkers sacīja: “Eiropa palēnām atkopjas no gadiem ilgušās ekonomikas krīzes, taču joprojām nav tikusi galā ar smagāko sociālo krīzi pēdējo paaudžu laikā. Visās valstīs pastāv problēmas ar jauniešu bezdarbu, nevienlīdzību un pārmaiņām darba tirgū. Gēteborgas samitā mums būs unikāla iespēja meklēt kopīgus risinājumus. Šis būs vēsturisks brīdis – proklamējot “Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, mēs parādām, ka mums ir kopīga apņemšanās aizsargāt un ievērot tiesības uz vienlīdzību, taisnīgumu un iespējām, par kurām mēs iestājamies un kuras pienākas ikvienam pilsonim. Šim jābūt pirmajam no daudziem soļiem šajā virzienā.”

Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēvēns piemetināja: “Sociālo lietu samita mērķis ir reāli uzlabot cilvēku ikdienas dzīvi. Kā nodrošināt, ka cilvēki var piedalīties darba tirgū, kā visās dalībvalstīs nodrošināt taisnīgu nodarbinātību un pienācīgus darba apstākļus un kā palīdzēt cilvēkiem pārorientēties uz jaunajām nākotnes darbvietām. Ar šo sociālo lietu samitu mēs viennozīmīgi apņemamies par ES darba kārtības kodolu noteikt pilsoņu intereses.”

Sociālo lietu samitā galvenā uzmanība tiks vērsta uz to, kā pēc iespējas labāk izmantot jaunās iespējas un kā risināt kopīgās problēmas attiecībā uz šodienas un rītdienas darba tirgiem un labklājības modeļiem. Balstoties uz katras valsts redzējumu un pieredzi, diskusijas palīdzēs veidot labāku nākotni Eiropas iedzīvotājiem. Diskusijas tiks strukturētas trīs paralēlās darbsesijās par šādām tēmām: “piekļuve darba tirgum”, “taisnīgi nodarbinātības nosacījumi un darba apstākļi” un “starp darbvietām: atbalsts pārejai”. Šīs diskusijas tiks straumētas, līdz ar to tām līdzi sekot varēs ikviens jebkur Eiropā.

Šis samits ir svarīgs notikums plašākās diskusijās par Eiropas nākotni, kuras tika aizsāktas ar Eiropas Komisijas balto grāmatu un priekšsēdētāja Junkera Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi. Tas būs unikāla un savlaicīga iespēja galveno ieinteresēto personu starpā apspriest ES un tās dalībvalstu sociālo dimensiju.

Vispārīga informācija

Darba pasaule strauji mainās – tādas parādības kā globalizācija, digitālā revolūcija, darba organizācijas un demogrāfiskās izmaiņas rada jaunas iespējas un jaunus izaicinājumus. 70 miljoniem Eiropas iedzīvotāju trūkst pamata lasītprasmes, matemātikas prasmju un digitālo prasmju, savukārt 40 % darba devēju atzīst, ka nespēj atrast darbiniekus ar prasmēm, kas ļautu augt un inovēt. Mūsdienās cilvēki mēdz mainīt darbu līdz pat 10 reizes savā darbā mūžā, un arvien vairāk cilvēku strādā uz nestandarta līgumu pamata. Turklāt, kaut arī Eiropas iedzīvotāju kopskaits tuvākajos gados pieaugs, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits ies mazumā: pēc pašreizējām tendencēm 2060. gadā darbspējīgā vecuma eiropiešu būs par 38 miljoniem mazāk. Pašlaik uz vienu pensionāru ir četri strādājošie, turpretī 2060. gadā šī attiecība būs viens pret diviem.

Tajā pašā laikā ekonomikas krīze mūsu sabiedrībā ir atstājusi nopietnas sekas – sākot no ilgstoša bezdarba un beidzot ar augstu publiskā un privātā parāda līmeni daudzviet Eiropā. Pateicoties apņēmīgai rīcībai visos līmeņos, ES ekonomikā tagad ir atgriezusies lielāka stabilitāte. Tomēr sociālā nevienlīdzība joprojām ir ievērojama, un ir daudz iesīkstējušu risināmo problēmu, piemēram, sociālās aizsardzības atšķirības starp darbiniekiem, kas strādā uz standarta un attiecīgi nestandarta līgumu pamata, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība un nevienādas iespējas piekļūt precēm un pakalpojumiem, ar ko saskaras invalīdi un citu neaizsargātu grupu cilvēki. Turklāt tiek apšaubīts, ka inovācija, tehnoloģiju pārmaiņas un no atvērtiem tirgiem un sabiedrībām izrietošie ieguvumi un apgrūtinājumi tiktu sadalīti vienlīdzīgi.

ES darba programmas pamatā ir diskusija par Eiropas nākotni un nepieciešamība ES un tās dalībvalstīm labāk piepildīt iedzīvotāju gaidas un panākt rezultātus visiem Eiropas iedzīvotājiem. Pēc Bratislavas sanāksmes 2016. gada 16. septembrī un Valletas sanāksmes 2017. gada 3. februārī deklarācijā, ko ES vadītāji pieņēma Romas sanāksmē 2017. gada 25. martā, tika postulēts: “Nākamajos desmit gados mēs vēlamies Savienību, kura ir droša un neapdraudēta, pārtikusi, konkurētspējīga, ilgtspējīga un sociāli atbildīga un kurai ir griba un spēja ieņemt būtisku vietu pasaulē un ietekmēt globalizācijas gaitu. Mēs vēlamies Savienību, kurā iedzīvotājiem ir jaunas iespējas kultūras un sociālās attīstības un ekonomiskās izaugsmes jomā.”

Eiropas Komisija 2017. gada 1. martā deva savu artavu diskusijās, nākot klajā ar “Balto grāmatu par Eiropas nākotni”, kam 2017. gada 26. aprīlī sekoja pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju un “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”. Pēdējo gadu laikā šajā jomā ir izvirzīti vairāki priekšlikumi.

Zviedrijas valdība ir aktīvi iesaistījusies diskusijā par Eiropas nākotni un kopš savu pilnvaru termiņa sākuma politiskajā darba kārtībā augstu prioritāti piešķīrusi darba apstākļiem, iekļaujošai izaugsmei, vienlīdzīgām iespējām un pienācīgam sociālajam dialogam.

Sīkāka informācija

Sociālajam samitam par taisnīgām darbvietām un izaugsmi veltītā tīmekļa vietne

Faktu lapas

Eiropas sociālo tiesību pīlāram veltītā tīmekļa vietne

“Eiropas sociālo tiesību pīlāra” oficiālā redakcija

 

 

Pielikums

Saskaņā ar šodien publicēto Eirobarometru par sociālajiem jautājumiem “Eiropas nākotne” vairāk nekā 80 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka brīvā tirgus ekonomikai būtu jāiet rokrokā ar augstu sociālās aizsardzības līmeni.

 

1. attēls

 

2. attēls

 

Bezdarbs un sociālā nevienlīdzība tiek uztverti kā nopietnas problēmas.

 

3. attēls

 

Lielais vairākums respondentu (66 %, proti, par 6 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada) uzskata, ka Eiropas Savienība Eiropas jauniešiem paver nākotnes perspektīvas.

 

4. attēls

 

Vairāk nekā puse respondentu (52 %) uzskata, ka no Eiropas nākotnes viedokļa ir sevišķi svarīgi nodrošināt līdzvērtīgu dzīves līmeni.

 

5. attēls

IP/17/4643

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar