Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas nākotne: ceļā uz Eiropas izglītības telpu līdz 2025. gadam

Strasbūrā, 2017. gada 14. novembrī

Līdz ar diskusijām par Eiropas nākotni, kas nupat rit pilnā sparā, Eiropas Komisija šodien izklāsta savu redzējumu, kā līdz 2025. gadam nodrošināt Eiropas izglītības telpas izveidi.

Izstrādātās idejas būs vienas no atziņām Gēteborgā šā gada 17. novembrī paredzētajā ES valstu vadītāju sanāksmē, kur viņi spriedīs par izglītības un kultūras nākotni. Komisija uzskata, ka visas dalībvalstis ir kopīgi ieinteresētas pilnībā izmantot potenciālu, ko kā darbvietu izveides, ekonomiskās izaugsmes un sociālā taisnīguma virzītājas un jomas, kas ļauj izbaudīt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā, piedāvā izglītība un kultūra.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: “Kopīgi pūliņi ļaus Eiropai kā vienam veselumam veidot savu nākotni, labāk tikt galā ar izaicinājumiem un panākt noturību. Viens no Eiropas lielākajiem sasniegumiem bijusi tādas telpas izveide mūsu kontinentā, kur darba ņēmēji un pilsoņi var brīvi pārvietoties. Tomēr šķēršļi mobilitātei izglītības jomā arvien pastāv. Līdz 2025. gadam mums jāpanāk, ka mācībām, studijām un pētniecībai Eiropā vairs netraucē robežas un ka mācīšanās, studēšana vai strādāšana citā dalībvalstī ir pavisam ierasta lieta.”

Par izglītību, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais Komisijas loceklis Tibors Navračičs teica: “Kavējoties pārdomās par Eiropas nākotni, mums jānodrošinās ar kopīgu vērienīgu programmu, kā izmantot kultūru un izglītību par virzītājspēku vienotībai. Izglītība ir galvenā joma, kas mums nodrošina prasmes, kādas vajadzīgas, lai kļūtu par aktīviem locekļiem sabiedrībā, kas kļūst arvien sarežģītāka. Tieši izglītība mums palīdz pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei, veidot Eiropas identitāti, izprast citas kultūras un apgūt jaunas prasmes, kādas nepieciešamas multikulturālā, mobilā un arvien digitalizētākā sabiedrībā.”

Sanāksmē Romā šā gada martā Eiropas valstu vadītāji apņēmās izveidot "Savienību, kurā jauniešiem būs pieejama vislabākā izglītība un apmācība un kurā viņi varēs studēt un atrast darbu jebkurā vietā Eiropā." Komisija uzskata, ka izglītība un kultūra būtiski palīdzēs risināt problēmas, ko rada darbaspēka novecošana, arvien pieaugošā digitalizācija, nākotnē nepieciešamās prasmes, vajadzība sekmēt kritisko domāšanu un medijpratību laikmetā, kad tiešsaistē tiek popularizēti alternatīvi fakti un dezinformācija, kā arī vajadzība pastiprināt piederības izjūtu laikā, kad zeļ populisms un ksenofobija.

Eiropas izglītības telpā būtu jāpanāk:

  • ka mobilitāte ir reāla iespēja ikvienam, balstoties uz programmā Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusā gūto pozitīvo pieredzi un šo instrumentu intensīvāku izmantošanu, kā arī izveidojot ES studenta karti, kas piedāvās jaunu lietotājiem draudzīgu veidu augstskolu akadēmiskajos dokumentos ietvertās informācijas glabāšanai;
  • diplomu savstarpēja atzīšana,pamatojoties uz Boloņas procesu un uzsākot vēl nebijušu “Sorbonas procesu”, kas liks pamatu augstākās izglītības un vidusskolu beigšanas diplomu savstarpējai atzīšanai;
  • ciešāka sadarbība mācību programmu izstrādē, sniedzot ieteikumus, kā nodrošināt, lai izglītības sistēmas sniegtu visas mūsdienu pasaulē būtiskākās zināšanas, prasmes un kompetences;
  • mērķtiecīgāka valodu apguve, nosakot jaunu mērķi, atbilstoši kuram visi Eiropas jaunieši, kuri ieguvuši vidējo izglītību, līdz 2025. gadam papildus dzimtajai(-ām) valodai (-ām) labi pārvaldīs divas svešvalodas;
  • aktīvāka iesaiste mūžizglītībā, tiecoties uz konverģenci un nodrošinot, ka to cilvēku īpatsvars, kuri mācās visa mūža garumā, līdz 2025. gadam sasniegs 25 %;
  • inovācijas un digitālo prasmju integrēšana izglītībā, sekmējot inovatīvu un digitālu apmācību un sagatavojot jaunu Digitālās izglītības rīcībplānu;
  • atbalsts skolotājiem, vairākkārtīgi palielinot to skolotāju skaitu, kuri piedalās programmā Erasmus+ un elektroniskās mērķsadarbības projektos, un sniedzot politikas norādes skolotāju un skolu vadītāju profesionālai pilnveidei;
  • Eiropas augstskolu tīkla izveidošana, lai pasaules līmeņa Eiropas augstskolas varētu netraucēti sadarboties pāri robežām, kā arī jāatbalsta Eiropas un transnacionālās pārvaldības skolas izveide;
  • ieguldīšana izglītībā, izmantojot Eiropas pusgadu tādu strukturālo reformu atbalstam, ar kurām paredzēts uzlabot izglītības politiku, kā arī izmantojot ES finansējumu un ES ieguldījumu instrumentus izglītības finansēšanai un izvirzot dalībvalstīm mērķi izglītībai atvēlēt 5% no valsts IKP.
  • kultūras mantojuma saglabāšana un Eiropas identitātes un kultūras izjūtas stiprināšana, izstrādājot Eiropas darba kārtību kultūrai (izmantojot to, ka 2018. gads noteikts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu) un sagatavojot Padomes ieteikumu par kopīgām vērtībām, tostarp par izglītību un mācīšanas Eiropas dimensiju.
  • kanāla Euronews Eiropas dimensijas stiprināšana; to 1993. gadā izveidoja vairākas Eiropas sabiedriskās raidorganizācijas ar mērķi nodrošināt kanālu, kas piedāvātu neatkarīgu un ļoti kvalitatīvu Eiropas mēroga informāciju.

Pamatinformācija

Par izglītības un kultūras politiku nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī galvenokārt atbild dalībvalstis Tomēr gadu gaitā Eiropas Savienībai bijusi būtiska papildinoša nozīme. Jo īpaši tas attiecas uz pārrobežu darbībām. Tā, piemēram, ar programmas Erasmus (kopš 2014. gada – Erasmus+) palīdzību 30 gadu laikā 9 miljoniem cilvēku ir bijusi iespēja mācīties, studēt, mācīt vai veikt brīvprātīgo darbu citā valstī.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienība arī izstrādājusi vairākus ieteikuma rakstura instrumentus, kuri palīdzējuši dalībvalstīm nacionālās izglītības politikas izveidē. Kopš 2000. gada dalībvalstis sadarbojas atbilstoši sistēmai, kas paredz Eiropas sadarbību izglītības un apmācības jomā un kurā noteikti kopīgi mērķi un mērķrādītāji.

2010. gadā Eiropas Savienība izglītības jomā izvirzīja sev divus mērķus stratēģijā “Eiropa 2020”, ar kuru jau panākts zināms progress. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits samazinājies no 13,9 % 2010. gadā līdz 10,7 % 2016. gadā, ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt 10 %. Savukārt augstāko izglītību ieguvušo skaits no 34 % 2010. gadā pieaudzis līdz 39,1 % 2016. gadā, ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt 40 %.

Komisija uzskata, ka patlaban ir īstais laiks izmantot sasniegto un ievērojami izvērst mūsu vērienīgos mērķus.

Lai virzītu šo reformu un rosinātu diskusiju, Eiropai lūkojoties nākotnē, Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā izklāstīja plānu vienotākai, stiprākai un demokrātiskākai Savienībai. Sanāksmē Gēteborgā šā gada 17. novembrī ES valstu vadītājiem būs iespēja apspriest, kā ar izglītības un kultūras palīdzību stiprināt Eiropas identitāti.

Sīkāka informācija

Paziņojums “Eiropas izglītības telpa līdz 2025. gadam. Eiropas identitātes stiprināšana, izmantojot izglītību un kultūru”

Faktu lapas par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru

Eiropas Politiskās stratēģijas centra stratēģiskais paziņojums par 10 tendencēm, kas pārveidos izglītību, kādu to pazīstam šodien

Komisijas sagatavotais izglītības un apmācības pārskats (2017): galvenie skaitļi par izglītību un apmācību ES

#FutureOfEurope #EURoad2Sibiu

IP/17/4521

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar