Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Ziņojums: spēkā esošie ES tirdzniecības nolīgumi sniedz reālus ieguvumus

Briselē, 2017. gada 9. novembrī

Komisijas jaunajā ziņojumā aplūkoti spēkā esošo ES tirdzniecības nolīgumu pozitīvie rezultāti un minētas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Šodien ES ir publicējusi ziņojumu, kurā novērtēta spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošana. Šis horizontālais ziņojums ir pirmais šāda veida ziņojums, un tajā sniegts ieskats par to, kas notiek pēc tam, kad sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ir noslēgtas un tie ir stājušies spēkā.

Šī publikācija ir vēl viens solis ceļā uz pilnīgi pārredzamu un visaptverošu tirdzniecības politiku, ievērojot Komisijas apņemšanos ES 2015. gada stratēģijā “Tirdzniecība visiem”.

Komentējot ziņojumu, tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma norāda: “ES tirdzniecības politikas panākumi mērāmi ne tikai tad, kad tiek noslēgti jauni tirdzniecības nolīgumi, bet arī tad, kad gūstam pārliecību, ka pašreizējie nolīgumi patiešām sniedz rezultātus. Šodien publicētais ziņojums apstiprina, ka mūsu tirdzniecības nolīgumi ir stimuls Eiropas ekonomikai. Tie nodrošinājuši ievērojamu eksporta pieaugumu, no kura iegūst gan ES uzņēmumi, gan to darbinieki. Mēs arī esam uz pareizā ceļa virzībā uz konkrētu sadarbību ar mūsu partneriem darba un vides standartu jomā. Turklāt, izstrādājot šo ziņojumu, ir gūta vērtīga pieredze, kas var mums palīdzēt sekmīgāk noslēgt jaunus nolīgumus.”

Kopumā ziņojumā konstatēts, ka ES nolīgumi ir sekmējuši ES eksportu un izaugsmi, piemēram, īpaši strauji pieaudzis eksports uz šādām valstīm:

  • Meksiku (+ 416 % no 2000. gada),
  • Čīli (+ 170 % no 2003. gada),
  • Dienvidkoreju (+ 59 % no 2011. gada),
  • Serbiju (+ 62 % no 2013. gada).

Ziņojums liecina, ka bieži vien visvairāk ieguvušas ES lauksaimniecības un mehānisko transportlīdzekļu nozares. Piemēram, automobiļu eksports no ES uz Dienvidkoreju no 2011. gada ir palielinājies par 244 %, un, pateicoties nolīgumam ar Kolumbiju un Peru, ES lauksaimniecības preču eksports palielinājies attiecīgi par 92 % un 73 %.

Ziņojumā pētīti arī noteikumi, kas ietverti “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības” sadaļās, kuras attiecas uz nesen noslēgtos nolīgumos iekļautajām vides aizsardzības un darba tiesībām. Lai gan vēl ir pāragri izdarīt vispārējus secinājumus par ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, jo šie mērķi tajos iekļauti salīdzinoši nesen, jau šobrīd ir daudz pozitīvas sadarbības piemēru jautājumos, kas sniedzas tālāk par tirdzniecības liberalizāciju. Tas noticis, pateicoties šiem nolīgumiem. ES varētu, piemēram, pievērsties tādiem problēmjautājumiem kā biedrošanās brīvība, vardarbība pret arodbiedrību biedriem, bērnu darbs, darba inspekcijas, darba koplīguma slēgšanas sarunas, trīspusējas konsultācijas un darba aizsardzība.

Pirmie ziņojumā gūtie secinājumi par ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu tiks iekļauti Komisijas šā gada jūlija apspriežu dokumentā rosinātās plašākās debatēs par to, kā uzlabot tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības noteikumu efektivitāti.

Ziņojumā arī norādītas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai vairotu ieguvumus no esošajiem nolīgumiem. Neraugoties uz to, ka tirdzniecības nolīgumi kopumā pozitīvi ietekmējuši ES eksportu, ES uzņēmumi pilnībā nav izmantojuši piedāvātās iespējas. Piemēram, ES uzņēmumi mazāk izmanto tarifu samazinājumus nekā mūsu partneri. Eksportējot uz valstīm, ar kurām tirdzniecības nolīgumi noslēgti nesen, ES uzņēmumi izmanto pieejamās nodokļu atlaides aptuveni 70 % eksporta, kam paredzētas atlaides, savukārt mūsu partneri šo nodokļu atlaidi izmanto 90 % gadījumu.

Turklāt attiecībā uz dažiem sensitīviem produktiem netiek paredzēta pilnīga liberalizācija, un ES ar saviem partneriem ir vienojusies par ierobežotu tirgus atvēršanu, izmantojot beznodokļu kvotas (tā dēvētās “tarifa likmes kvotas”). Ziņojumā konstatēts, ka ES eksportētāji bieži vien nepietiekami izmanto šīs iespējas: kas attiecas uz siera eksportu, Peru gadījumā izmantoti vien 4,3 % no kopējās kvotas, Kolumbijas gadījumā — 7,9 % un Centrālamerikas gadījumā — 44 %. Tas pats attiecas arī uz dažām tarifa likmes kvotām, kuras ES piešķīrusi dažiem sensitīviem produktiem, lai arī šie jautājumi sarunās vērtēti vispretrunīgāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka aizvien vairāk nepieciešams izglītot ES uzņēmumus — īpaši mazos un vidējos uzņēmumus — par iespējām, ko piedāvā šie nolīgumi, kas attiecas uz eksporta kāpināšanu un uzņēmumu izaugsmi.

Tagad par ziņojumu notiks diskusija ar Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstu pārstāvjiem Padomē. Piektdien, 10. novembrī, komisāre Malmstrēma iesniegs ziņojumu dalībvalstu ministriem Padomes sanāksmē. Tas būs arī pamats diskusijai ar pilsonisko sabiedrību, un nākamā iespēja šai diskusijai ir gaidāmā ES Tirdzniecības politikas diena, kas 5. decembrī notiks Briselē.

Papildu informācija

Pilns ziņojuma teksts

Faktu lapa

Komisāres Malmstrēmas bloga ieraksts: mūsu tirdzniecības nolīgumu pārskatīšana

ES tirdzniecības nolīgumi

Tirdzniecības politikas pārredzamība praksē

ES Tirdzniecības politikas diena

IP/17/4486

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar