Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

2017. gada rudens ekonomikas prognoze: turpināta izaugsme politikas izmaiņu apstākļos

Briselē, 2017. gada 9. novembrī

2017. gada rudens ekonomikas prognoze: turpināta izaugsme politikas izmaiņu apstākļos

Eirozonā šis gads noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi: reālais IKP pieaugums tiek prognozēts 2,2 % apmērā. Tas ir ievērojami vairāk nekā tika sagaidīts pavasarī (1,7 %). Arī ES ekonomika kopumā šogad pārspēs prognozes ar stabilu izaugsmi 2,3 % apmērā (pretstatā pavasarī prognozētajiem 1,9 %).

Kā liecina šodien publiskotā Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognoze, ir sagaidāms, ka 2018. gadā gan eirozonā, gan ES kopumā turpināsies ekonomikas izaugsme, proti, 2,1 % apmērā, savukārt 2019. gadā tā būs 1,9 % (pavasara ekonomikas prognozē par 2018. gadu šie rādītāji bija 1,8 % eirozonā un 1,9 % ES kopumā­).

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Eiropas Savienībā turpinās stabila ekonomikas izaugsme. Turpinās jaunu darba vietu radīšana un nodarbināto skaits ES ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Investīciju apjoms aug, vidējais valsts budžetu deficīts un valdības parāds pakāpeniski samazinās. Ir atsācies reālo ienākumu konverģences process starp ES dalībvalstīm. Tomēr dalībvalstu vidū joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, un vairākās no tām ir joprojām augsts bezdarba līmenis. ES ekonomiskajai  politikai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz to, lai izaugsmi padarītu ilgtspējīgu un iekļaujošu. Tas nozīmē,atbildīgu, uz stabilitāti vērstu fiskālo un makroekonomisko politiku. Jāveic strukturālās reformas, lai veicinātu produktivitātes pieaugumu un ekonomikas spēju pielāgoties pārmaiņām. Jānodrošina, lai no ekonomikas izaugsmes iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa.

Komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, teica: “Eiropas ekonomikā pēc pieciem mērenas atlabšanas gadiem tagad norisinās straujāka izaugsme. Labas ziņas ir vērojamas daudzās jomās: tiek radīts vairāk jaunu darbvietu, palielinās ieguldījumi un nostiprinās publiskās finanses. Tomēr joprojām ir risināmas vairākas problēmas – augstais parādsaistību līmenis un ierobežots algu palielinājums. Ir nepieciešama mērķtiecīga dalībvalstu rīcība, lai nodrošinātu, ka šī izaugsme ir ilglaicīga un ka no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība. Turklāt ir nepieciešama strukturāla konverģence un eirozonas stiprināšana, lai palielinātu tās spēju izturēt turpmākus satricinājumus un to padarītu par patiesu kopējās labklājības virzītājspēku. Šajā ziņā nākamās nedēļas būs izšķirošas.”

Izaugsme pārsniedz prognozēto, tomēr sagaidāms, ka turpmāk tā nedaudz palēnināsies

Eiropas ekonomikā šogad sasniegtie rezultāti ievērojami pārsniedz rādītājus, kādi tika sagaidīti; šīs attīstības galvenie dzinējspēki ir noturīgs privātais patēriņš, spēcīgāka izaugsme visā pasaulē un sarūkošs bezdarba līmenis. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības riska samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni.

Izmaiņas politikā

Lai gan cikliskā ekonomikas atlabšana turpinās jau 18 ceturkšņus pēc kārtas, tā joprojām ir nepilnīga, jo, piemēram, darba tirgū joprojām ir vērojams aktivitātes trūkums un algas pieaug netipiski lēni. Tādēļ IKP pieaugums un inflācija joprojām ir atkarīgi no politikas atbalsta. Eiropas Centrālā banka ir uzturējusi spēkā izteikti atbalstošu monetāro politiku, savukārt dažas citas centrālās bankas pasaulē ir sākušas palielināt procentu likmes. Ir sagaidāms, ka vairākas eirozonā ietilpstošās dalībvalstis 2018. gadā pieņems ekspansīvu fiskālo politiku, tomēr ir sagaidāms, ka kopumā fiskālā nostāja eirozonā saglabāsies visumā neitrāla.

Bezdarba līmenis turpina kristies, tomēr aktivitāte ir nepilnīga

Jaunu darbvietu radīšanas apjoms ir bijis noturīgs, un apstākļus darba tirgū labvēlīgi ietekmēs iekšzemes pieprasījuma virzītā ekspansija, mērens algu pieaugums un dažās dalībvalstīs īstenotās strukturālās reformas. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā šogad būs vidēji 9,1 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada, un nodarbināto cilvēku kopskaits sasniegs rekordlielu apmēru. Nākamajos divos gados bezdarba līmenis turpinās samazināties līdz 8,5 % 2018. gadā un 7,9 % 2019. gadā. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā bezdarba rādītājs šogad būs 7,8 %, 7,3 % 2018. gadā un 7,0 % 2019. gadā. Ir sagaidāms, ka jaunu darbvietu radīšanas apjoms palēnināsies, jo dažās valstīs mazinās pagaidu fiskālie stimuli, bet citās valstīs kļūst aktuāls kvalificētu speciālistu trūkums.

Nelielasas inflācijas perspektīvas lēna algu pieauguma apstākļos

Nominālais patēriņa cenu inflācijas rādītājs šā gada pirmajos deviņos mēnešos svārstījās enerģijas bāzes efektu ietekmē. Pretstatā tam pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas jēlproduktu cenas, ir pieaugusi, tomēr joprojām ir neliela un atspoguļo ilga zemas inflācijas laikposma ietekmi, nelielu algu pieaugumu, kā arī nepilnīgo aktivitāti darba tirgū. Kopumā ir sagaidāms, ka inflācija eirozonā šogad būs vidēji 1,5 %, 2018. gadā samazināsies līdz 1,4 %, bet 2019. gadā palielināsies līdz 1,6 %.

Uzlaboti cikliskie apstākļi labvēlīgi ietekmē publiskās finanses

Tiek prognozēts, ka publiskās finanses eirozonā uzlabosies vairāk, nekā prognozēts pavasarī, galvenokārt izaugsmes pieauguma rezultātā. Ir sagaidāms, ka nominālā valdības bilance uzlabosies gandrīz visās dalībvalstīs. Pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek sagaidīts, ka eirozonā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,8 % 2019. gadā (2017. gadā tā bija 1,1 %, bet 2018. gadā – 0,9 %), savukārt valsts parāda attiecība pret IKP tiek prognozēta 85,2 % apmērā (2017. gadā tā bija 89,3 %, bet 2018. gadā – 87,2 %).

Riski ir visumā līdzsvaroti

Risks, ka reālā ekonomikas attīstība varētu būt labāka vai sliktāka par prognozēto, visumā ir līdzsvarots. Galvenie negatīvas attīstības riski ir saistīti ar ārējām norisēm – pieaugošo ģeopolitisko spriedzi (piem., Korejas pussalā), iespējami striktākiem finansēšanas noteikumiem pasaulē (piem., līdz ar izteiktāku izvairīšanos no riska), ekonomikas korekciju Ķīnā vai protekcionisma politikas izplatīšanos. Eiropas Savienībā negatīvas attīstības riski saistās ar Brexit sarunu iznākumu, eiro vērtības straujāku kāpumu un augstākām ilgtermiņa procentu likmēm. Savukārt nenoteiktības mazināšanās un ekonomikas sentimenta rādītāju uzlabošanās Eiropā, kā arī spēcīgāka izaugsme citviet pasaulē varētu izraisīt izaugsmi, kas spēcīgāka par prognozēto.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti – tīri tehnisks pieņēmums par 2019. gadu

Ņemot vērā pašreizējās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, mūsu prognozes par 2019. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu par status quo tirdzniecības attiecībās starp ES27 un Apvienoto Karalisti. Tas tiek pieņemts vienīgi prognozēšanas vajadzībām; neietekmē sarunas, kas norisinās 50. panta procesa ietvaros.

Konteksts

Šīs prognozes pamatā ir tehnisko pieņēmumu kopums par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, kuru noteiktais termiņš bija 2017. gada 23. oktobris. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2017. gada 23. oktobrim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

No 2018. gada Eiropas Komisija atsāks ik gadu publicēt divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas pagaidu prognozes (ziemā un vasarā), aizstājot kopš 2012. gada praktizēto trīs visaptverošu prognožu sagatavošanu ziemā, pavasarī un rudenī. Pagaidu prognozes aptvers gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un turpmākajiem gadiem attiecībā uz visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES kopumā. Līdz ar atgriešanos pie iepriekšējās prognožu struktūras Komisijas prognožu sagatavošanas grafiks tiks saskaņots ar citu institūciju un organizāciju (piem., Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) prognožu grafikiem.

Papildu informācija

Dokumenta pilns teksts: 2017. gada rudens ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisijas locekļa Pjēra Moskovisī Twitter konts: @pierremoscovici

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

Paziņojums presei: 2017. gada pavasara ekonomikas prognoze: paredzama stabila izaugsme

Dokumenta pilns teksts: 2017. gada pavasara ekonomikas prognoze

IP/17/4362

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


AF17 Tables_EN.pdf