Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Enerģētikas savienība: Komisija pastiprina Eiropas Savienības globālo līderību ekoloģiski tīro transportlīdzekļu jomā

Briselē, 2017. gada 8. novembrī

Lai paātrinātos pāreja uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, Komisija ierosina jaunus mērķus attiecībā uz visai ES vidējām jaunu pasažieru automobiļu un autofurgonu CO 2 emisijas vērtībām.

Šodien Komisija spēra apņēmīgu soli uz to, lai tiktu īstenotas Parīzes līgumā ierakstītās saistības līdz 2030. gadam CO2 emisijas Eiropas Savienībā samazināt vismaz par 40 %. Bonnā šai pašā laikā notiek starptautiskā konference par klimatu; un Komisija ar šo soli apliecina, ka Eiropas Savienība rāda priekšzīmi. Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers septembra runā par Eiropas Savienības stāvokli teica: “Es vēlos, lai Eiropa būtu līdere cīņā pret klimata pārmaiņām. Pagājušajā gadā mēs ar šajā Parlamentā ratificētā Parīzes nolīguma palīdzību noteicām globālos spēles noteikumus. Ņemot vērā ambīciju sabrukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropai ir jāpanāk, ka mēs atkal padarām diženu savu planētu. Tā ir visas cilvēces kopīgais mantojums.”

Parīzes nolīgumam stājoties spēkā, starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies virzīties uz modernu mazoglekļa ekonomiku, savukārt autorūpniecībā notiek būtiskas pārmaiņas. Eiropas Savienībai jātver šī iespēja un jākļūst par globālu līderi, ņemot vērā, ka uz priekšu ļoti strauji virzās tādas valstis kā ASV un Ķīna. Piemēram, ES daļa globālajā jaunu pasažieru automobiļu pārdevumā no pirmskrīzes laika (2008.–2009. gada) 34 % sarukusi līdz 20 %.Lai saglabātu tirgus daļu un paātrinātu pāreju uz mazemisijas un bezemisijas automobiļiem, Komisija šodien attiecībā uz visai ES vidējo jaunu pasažieru automobiļu un autofurgonu CO2 emisiju ierosināja jaunas mērķvērtības, kas tiks piemērotas attiecīgi no 2025. un 2030. gada.

Šodien pieņemtie priekšlikumi satur ambiciozus, reālistiskus, izpildāmus noteikumus, kas nozares dalībniekiem Eiropā palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Priekšlikumi skaidri iezīmēs virzību uz to, ka Eiropas Savienība izpildīs Parīzes līgumā ierakstītās saistības, un veicinās inovācijas jaunās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī efektivizēs visu preču transporta veidu izmantošanu. Minētos priekšlikumus balstīs speciāli izveidoti finansiāli instrumenti, kas nodrošinās ātru ieviešanu.

CO2 emisiju samazināšanas mērķvērtības, ko Komisija šodien ierosina, balstās uz rūpīgu analīzi un plašā lokā iesaista ieinteresētās personas (sākot ar NVO un beidzot ar nozari). Gan jaunu pasažieru automobiļu, gan furgonu vidējai emisiju vērtībai 2030. gadā vajadzēs būt par 30 % zemākai nekā 2021. gadā.

Par enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Mēs esam iegājuši klimatam draudzīgas ekonomiskas pārveides laikmetā. Šodien publiskotais priekšlikumu kopums Eiropas ražotājiem rada nosacījumus, kas tos padara par globālās enerģētiskās pārejas vadītājiem, nevis sekotājiem. Priekšlikumi stimulēs ražotājus ražot iespējami labus, ekoloģiski tīrus un konkurētspējīgus automobiļus, tādējādi atgūstot patērētāju uzticēšanos. Tas ir liels solis pareizajā virzienā: uz modernu, ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku, uz pilsētām ar tīrāku gaisu un uz atjaunojamiem energoresursiem, kas labāk integrēti līdzšinējās un turpmākajās enerģētikas sistēmās.”

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: “Notiek globāla sacensība par ekoloģiski tīru automobiļu izstrādi. Tā nav apturama. Taču, lai Eiropa varētu stūrēt un vadīt šo globālo pārkārtošanos, tai jāievieš kārtība savās mājās. Mums vajadzīgi šim mērķim vispiemērotākās mērķvērtības un stimuli. Tieši to mēs darām, attiecībā uz automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem nosakot šīs ar CO2 saistītās normas. Mūsu mērķvērtības ir ambiciozas, ekonomiski efektīvas un reālistiskas. Ar 2025. gadam noteiktajiem starpmērķiem mēs jau tagad iekustināsim investīcijas. 2030. gadam noteiktās mērķvērtības nozīmē stabilitāti un orientāciju, kas investīcijām ļaus neapsīkt. Šodien mēs investējam Eiropā un stingri vēršamies pret piesārņojumu, lai varētu izpildīt Parīzes nolīgumā ierakstīto apsolījumu līdz 2030. gadam emisijas samazināt vismaz par 40 %.”

Transporta komisāre Violeta Bulca sacīja: “Komisija rīkojas pilnīgi jaunā veidā, lai risinātu samilstošu problēmu: kā eiropiešu vajadzības attiecībā uz pārvietošanos salāgot ar pienākumu aizsargāt viņu veselību un mūsu planētu. Mēs problēmai pievēršamies vispusīgi. Mēs atbalstām ekoloģiski tīru transportlīdzekļu ieviešanu, darām piekļūstamākus alternatīvos energoresursus un pilnveidojam savas transportsistēmas organizāciju. Šī rīcība būs iespēja Eiropai un eiropiešiem būt kustībā, bet neaizmirst vides tīrību.”

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: “Mūsu autobūves nozare atrodas pagrieziena punktā. Lai saglabātu līderību pasaules līmenī un aizsargātu mūsu vidi un sabiedrības veselību, autobūvniekiem ir jāizdara ieguldījumi jaunās un tīrās tehnoloģijās. Mēs sekmēsim bezemisiju automobiļu iekļūšanu tirgū, ieviešot nemanāmās lādēšanas infrastruktūru un izmantojot Eiropā ražotus augstas kvalitātes akumulatorus.”

 

Tīrās mobilitātes paketē ietilpst šādi dokumenti:

- jauni CO2 standarti, kas ražotājiem palīdzēs izmantot inovāciju un piegādāt tirgū mazemisiju transportlīdzekļus; Priekšlikumā ietilpst arī mērķvērtības gan 2025., gan 2030. gadam. Noteicot starpmērķus 2025. gadam, iekustināsim investīcijas jau tagad. 2030. gadam noteiktās mērķvērtības nozīmē stabilitāti un orientāciju, kas investīcijām ļaus neapsīkt. Mērķvērtības palīdz virzīt pāreju no transportlīdzekļiem ar tradicionālo iekšdedzes dzinēju uz ekoloģiski tīriem transportlīdzekļiem.

- ekoloģiski tīro transportlīdzekļu direktīva, kas veicinās “tīras” mobilitātes risinājumus publiskā iepirkuma konkursos un tādējādi pastāvīgi stimulēs pieprasījumu un ekoloģiski tīru mobilitātes risinājumu tālāku ieviešanu;

- darbības plāns un investīciju risinājumi alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai visā Eiropā. To mērķis ir nacionālos plānus darīt vērienīgākus, palielināt investīcijas un stiprināt patērētāju atbalstu;

- pārskatītā Kombinēto pārvadājumu direktīva, kas atbalsta dažādu kravas transporta veidu kombinētu izmantošanu (piem. smagie automobiļi un vilcieni), atvieglos to, kā uzņēmumi var pieteikties uz stimuliem un tādējādi stimulēs smago automobiļu un vilcienu, baržu vai kuģu kombinētu izmantošanu preču pārvadāšanai;

- pasažieru autobusu pakalpojumu direktīva, kas Eiropā veicinās tālsatiksmes autobusa maršrutu attīstību un piedāvās alternatīvas privāto automobiļu izmantošanai, kā arī palīdzēs vēl vairāk samazināt transporta emisijas un ceļu noslogotību; Tas radīs papildu mobilitātes iespējas cilvēkiem, jo īpaši ar zemiem ienākumiem, piedāvājot augstāku kvalitāti un pieejamāku cenu.

- akumulatoru iniciatīva, kuras galvenais nolūks ir, lai nākotnes transportlīdzekļi, citi mobilitātes risinājumi un to sastāvdaļas tiktu izgudrotas un ražotas Eiropas Savienībā, ir stratēģiski nozīmīga ES integrētajai rūpniecības politikai.


Turpmākā rīcība:

“Tīrās mobilitātes” priekšlikumi tagad tiks nosūtīti likumdevējiem, un Komisija aicina visas ieinteresētās personas cieši sadarboties, lai nodrošinātu šo dažādo priekšlikumu un pasākumu ātru pieņemšanu un īstenošanu un lai ES rūpniecība, uzņēmumi, strādnieki un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu gūt maksimālo labumu.

 

Pamatinformācija:

Šodien pieņemtā pakete ietilpst plašākā politiskā virzībā uz spēcīgāku un konkurētspējīgāku Eiropas rūpniecību. Kā pauž 2017. gada septembrī izziņotā “Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija”, Komisijas mērķis ir palīdzēt mūsu rūpniecības nozarēm saglabāt savu vietu pasaules inovāciju, digitalizācijas un dekarbonizācijas līderu vidū vai kļūt par šādiem līderiem.

Šodienas pakete ir šogad otrā mobilitātes pakete, ar ko nāk klajā Komisija. 2017. gada maijā tika publiskota pakete “Eiropa kustībā”. Pirmā pakete plašā klāstā saturēja uz drošāku satiksmi orientētas iniciatīvas: paredzēja viedas sistēmas ceļu nodevu iekasēšanai; bija vērsta uz CO2 emisijas, gaisa piesārņojuma un sastrēgumu mazināšanu; tiecās uzņēmumiem atvieglot birokrātisko slogu; apkarot nelikumīgu nodarbinātību un darbiniekiem nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku.

Pēc Parīzes nolīguma noslēgšanas pasaule ir apņēmusies virzīties uz mazoglekļa ekonomiku. Daudzas valstis tagad īsteno politiku, kas atvieglo pāreju uz “tīrāku” ekonomiku. Komisija 2016. gada martā nāca klajā ar “Paziņojumu par Parīzes nolīguma saistību īstenošanu”, kam 2016. gada jūnijā sekoja “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija”.

Mazemisiju mobilitātes stratēģija iezīmēja konkrētas darbības, kas veicamas, lai Eiropa nezaudētu konkurētspēju un spētu apmierināt pastāvīgi augošās cilvēku un preču pārvietošanas vajadzības. Mazemisiju mobilitātes stratēģija iekļaujas Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā un dalībvalstīm nosprauž skaidrus orientierus, kuri palīdz sagatavoties nākotnei. Šodienas priekšlikumi ir jaunākie soļi šo principu pārveidē konkrētā rīcībā.

 

Sīkāka informācija

Informatīvs paziņojums Virzībā uz “tīro mobilitāti”: Jautājumi & atbildes par iniciatīvām, kas aizsargā planētu, dod lielākas pilnvaras tās patērētājiem un aizstāv tās rūpniecību un darba ņēmējus

Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts: “Tīrās mobilitātes” pakete, arī Komisijas pieņemtie dokumenti

Eiropas Komisijas prioritātes: Enerģētikas savienība un klimata pārmaiņu politika

Klimata politikas ģenerāldirektorāts: Priekšlikums par vieglajiem automobiļiem un furgoniem paredzētām CO2 mērķvērtībām pēc 2020. gada

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts: Rūpniecības politika

Faktu lapa: Virzībā uz “tīro mobilitāti”: kā aizsargāt planētu

Faktu lapa: Virzībā uz “tīro mobilitāti”: Eiropa, kas aizstāv savu rūpniecību un darba ņēmējus

Faktu lapa: Virzībā uz “tīro mobilitāti”: mūsu cilvēkiem, planētai un Eiropas rūpniecībai

Faktu lapa: Virzībā uz “tīro mobilitāti”: Eiropa, kas dod vairāk varas saviem iedzīvotājiem

IP/17/4242

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar