Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija nāk klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni: iespējas ceļā uz vienotību 27 ES valstu vidū

Briselē, 2017. gada 1. martā

Kā Komisijas priekšsēdētājs Junkers paziņoja savā 2016.gada runā par stāvokli Savienībā, Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni; šī baltā grāmata ir Komisijas ieguldījums ceļā uz Romas samitu, kas notiks 2017.gada 25.martā.

Šobrīd, kad gatavojamies atzīmēt ES 60.gadadienu, mēs atskatāmies uz septiņus gadu desmitus ilgstošu mieru un uz paplašinātu Savienību ar 500 miljoniem pilsoņu, kuri dzīvo brīvībā vienā no vispārtikušākajām ekonomikām pasaulē. Vienlaikus Eiropas Savienībai jālūkojas uz priekšu, lai izstrādātu redzējumu par to, kā tā veidos savu nākotni 27 valstu sastāvā. Baltajā grāmatā ir aplūkoti Eiropas galvenie izaicinājumi un iespējas nākamajā desmitgadē. Tajā ir izklāstīti pieci scenāriji Savienības iespējamajai attīstībai līdz 2025.gadam – atkarībā no tā, kādā veidā Savienība izvēlas reaģēt.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: „Pirms 60 gadiem Eiropas dibinātāji izvēlējās apvienot kontinentu ar likumu spēku, nevis ar bruņotajiem spēkiem. Mēs varam lepoties ar to, ko esam sasnieguši kopš tā laika. Lai arī cik tumša mūsu diena nebūtu 2017.gadā, tā tik un tā būs daudz gaišāka nekā jebkura diena, ko mūsu priekšteči pavadīja kaujas laukā. Brīdī, kad atzīmējam Romas līgumu 60.gadadienu, ir pienācis laiks 27 valstu vienotajai Eiropai ieskicēt redzējumu par savu nākotni. Ir pienācis laiks līderībai, vienotībai un kopīgai apņēmībai. Komisijas Baltajā grāmatā ir izklāstīti vairāki atšķirīgi ceļi, pa kuriem šī vienotā ES ar 27 valstīm varētu izvēlēties iet. Šis ir procesa sākums, nevis beigas, un es ceru, ka tagad norisināsies atklātas un plašas debates. Funkcijai pēc tam sekos konkrētā forma. Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās.”

Baltajā grāmatā ir aplūkoti jautājumi, kā Eiropa mainīsies nākamajā desmitgadē, sākot ar jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un darbvietām un beidzot ar šaubām par globalizāciju, bažām par drošību un populisma izplatīšanos. Tajā ir skaidri parādīta izvēle, kas mums jāizdara, proti, vai nu minētās tendences gūst pār mums virsroku, vai arī mēs tās pieņemam un izmantojam jaunās iespējas, ko šīs tendences mums nesīs. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un ekonomiskai nozīmei citās pasaules daļās, Eiropas iedzīvotāju skaits un ekonomiskā nozīme sarūk. Nevienā no mūsu dalībvalstīm nedzīvos pat 1% no pasaules iedzīvotājiem līdz 2060.gadam – pārliecinošs iemesls turēties kopā, lai panāktu vairāk. Eiropas labklājība – pozitīvs globāla mēroga spēks – arī turpmāk būs atkarīga no Eiropas atvērtības un ciešām saiknēm ar tās partneriem.

Baltajā grāmatā ir izklāstīti pieci scenāriji, un katrs no tiem sniedz priekšstatu par iespējamo stāvokli Savienībā līdz 2025.gadam atkarībā no Eiropas izdarītās izvēles (skatīt pielikumu). Minētie scenāriji aptver virkni iespēju, un tiem ir ilustrējošs raksturs. Tie cits citu neizslēdz un nav izsmeļoši.

  • 1. scenārijs – turpināsim iesākto. 27 ES valstis pievērš galveno uzmanību savas pozitīvās reformu programmas īstenošanai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada pamatnostādnēm „Jauns sākums Eiropai” un Bratislavas paziņojumu, par kuru 2016.gadā vienojās visas 27 dalībvalstis. Līdz 2025.gadam tas varētu nozīmēt, ka:
    • eiropieši var braukt ar automatizētām un ar interneta pieslēgumu aprīkotām automašīnām, taču, šķērsojot robežas, viņi var saskarties ar problēmām, jo daži juridiski un tehniski šķēršļi joprojām pastāv;
    • eiropieši lielākoties šķērso robežas, neapstājoties pārbaužu dēļ. Pastiprinātas drošības kontroles nozīmē to, ka lidostās un dzelzceļa stacijās jāierodas jau labu laiku pirms ceļojuma sākuma.
  • 2.scenārijs – tikai un vienīgi vienotais tirgus. 27 ES valstis pakāpeniski pārorientējas uz vienoto tirgu, jo 27 dalībvalstis nespēj rast vienotu kopsaucēju aizvien vairākās politikas jomās. Līdz 2025.gadam tas varētu nozīmēt, ka:
    • robežu šķērsošana darījumdarbības vai tūrisma nolūkos kļūst sarežģīta regulāro pārbaužu dēļ. Ir grūtāk atrast darbu ārvalstīs, un pensijas tiesību pārnešana uz citu valsti nav garantēta. Tiem, kuri saslimst, atrazdamies ārvalstīs, ir jāmaksā lieli rēķini par medicīnas pakalpojumiem;
    • eiropieši nelabprāt izmanto ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas, jo nav ES mēroga noteikumu un tehnisko standartu.
  • 3.scenārijs – tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk. 27 ES valstis rīkojas tāpat kā pašlaik, taču atļauj dalībvalstīm, kuras to vēlas, vairāk sadarboties konkrētās jomās, piemēram, aizsardzībā, iekšējā drošībā vai sociālos jautājumos. Izveidojas viena vai vairākas „ieinteresēto valstu koalīcijas”. Līdz 2025.gadam tas varētu nozīmēt, ka:
    • 15 dalībvalstis izveido policistu un prokuroru korpusus, lai izmeklētu pārrobežu noziedzīgās darbības. Apmaiņa ar informāciju par drošības jautājumiem notiek nekavējoties, jo valstu datubāzes ir pilnībā savstarpēji savienotas;
    • ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas tiek plaši izmantotas 12 dalībvalstīs, kuras ir vienojušās saskaņot noteikumus par atbildību un tehniskos standartus.
  • 4.scenārijs – darīt mazāk, bet efektīvāk. 27 ES valstis koncentrējas uz to, lai vairāk un ātrāk gūtu rezultātus atsevišķās politikas jomās, vienlaikus darot mazāk jomās, par kurām uzskata, ka rīcībai šajās jomās nav pievienotās vērtības. Uzmanība un ierobežotie resursi tiek koncentrēti izvēlētās politikas jomās. Līdz 2025.gadam tas varētu nozīmēt, ka:
    • Eiropas Telekomunikāciju iestāde būs pilnvarota atbrīvot frekvences pārrobežu komunikācijas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kas tiek izmantoti ar interneta pieslēgumu aprīkotās automašīnās. Tā arī aizsargās mobilo sakaru un interneta lietotāju tiesības neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES;
    • jauna Eiropas Terorisma apkarošanas aģentūra palīdz atklāt un novērst nopietnus uzbrukumus, sistemātiski izsekojot aizdomās turētos un brīdinot par viņiem.
  • 5.scenārijs – darīt daudz vairāk kopā. Dalībvalstis dažādās jomās nolemj, ka tām būs vairāk kopīgu pilnvaru un resursu un ka tās pieņems vairāk kopīgu lēmumu. Lēmumi Eiropas līmenī tiek pieņemti ātrāk, un tie tiek strauji īstenoti. Līdz 2025.gadam tas varētu nozīmēt, ka:
    • eiropieši, kuri vēlas iesniegt sūdzību par vējturbīnu projektu, kas par ES līdzekļiem ir ierosināts viņu apkaimē, nespēj sazināties ar atbildīgo iestādi, jo viņiem tiek ieteikts kontaktēties ar kompetentajām Eiropas iestādēm;
    • ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas vienoti brauc visur Eiropā, jo ir ieviesti skaidri ES mēroga noteikumi. Autovadītāji var paļauties uz ES aģentūru, kas nodrošina noteikumu izpildi.

 

Turpmākie pasākumi

Baltā grāmata ir Eiropas Komisijas ieguldījums ceļā uz Romas samitu – brīdi, kad Eiropas Savienība ne tikai apspriedīs savus sasniegumus pēdējos 60 gados, bet arī diskutēs par savu nākotni 27 valstu sastāvā. Baltā grāmata iezīmē sākumu procesam, kura ietvaros 27 ES valstīm jālemj par Savienības nākotni. Lai sekmētu šīs diskusijas, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām dalībvalstīm rīkos vairākas diskusijas par Eiropas nākotni, kuras notiks dažādās Eiropas pilsētās un reģionos.

Eiropas Komisija nākamajos mēnešos sniegs ieguldījumu šajās apspriedēs, izstrādājot vairākus diskusiju dokumentus par šādiem jautājumiem:

  • Eiropas sociālās dimensijas izstrāde;
  • ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana, balsoties uz piecu priekšsēdētāju 2015.gada jūnija ziņojumu;
  • globalizācijas lietderīga izmantošana;
  • Eiropas aizsardzības jomas nākotne;
  • ES finanšu nākotne.

Līdzīgi kā Baltajā grāmatā arī diskusiju dokumentos tiks piedāvātas dažādas idejas, priekšlikumi, iespējamie risinājumi vai scenāriji Eiropas attīstībai 2025.gadā, nenākot klajā šajā posmā ar galīgiem lēmumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Junkera runā par stāvokli Savienībā, kas paredzēta 2017.gada septembrī, šīs idejas būs padziļināti izvērstas, pirms Eiropadomes 2017.gada decembra sanāksmē varētu izstrādāt pirmos secinājumus. Tas palīdzēs lemt par turpmāko rīcību, kas jāveic laikus pirms 2019.gada jūnijā notiekošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Konteksts

Parakstot Romas līgumus, ES dibinātājvalstis, ko iedvesmoja sapnis par mierpilnu un kopīgu nākotni, pirms 60 gadiem lika pamatus ambiciozam Eiropas integrācijas projektam. Tās vienojās risināt savus konfliktus pie sarunu galda, nevis kaujas laukā. Rezultātā Eiropas nemierīgās pagātnes sāpīgas pieredzes vietā ir iestājies miers, kas ilgst septiņus gadu desmitus, un pavēries ceļš uz Savienību ar 500 miljoniem pilsoņu, kuri dzīvo brīvībā un izmanto iespējas, ko sniedz viena no vispārtikušākajām ekonomikām pasaulē.

Romas līgumu 60.gadadiena 2017.gada 25. martā būs nozīmīga iespēja 27 ES valstu vadītājiem izskatīt mūsu Eiropas projekta pašreizējo situāciju, izvērtēt tā sasniegumus un stiprās puses, kā arī jomas, kurās vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, un apliecināt kopēju apņēmību veidot stabilāku nākotni, 27 valstīm kopīgi rīkojoties.

Kā Komisijas priekšsēdētājs Junkers paziņoja savā 2016.gada 14.septembra runā par stāvokli Savienībā, kuru 2016.gada 16.septembra Bratislavas samitā atzinīgi vērtēja 27 ES valstu vadītāji, Komisija šodien ir nākusi klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni, lai Romas samita priekšvakarā sāktu diskusiju par šo jautājumu.

Baltās grāmatas nolūks būs virzīt debates 27 valstu vai to valdību vadītāju vidū un palīdzēt strukturēt diskusijas gan Romas samitā, gan ilgu laiku pēc tā. Komisija to arī izmantos kā sākumpunktu plašākai sabiedrības diskusijai par mūsu kontinenta nākotni.

Papildinformācija

Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Eiropas nākotni

Tīmekļa vietne: ES 60 gadi

Eiropas stāsts – kopīgu panākumu 60 gadi

Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2016.gada runa par stāvokli Savienībā: Ceļā uz labāku Eiropu – Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv

 1

IP/17/385

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


PIELIKUMS-LV.pdf