Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Valsts atbalsts: Komisija konstatē Luksemburgas piešķirtus prettiesiskus nodokļu atvieglojumus “Amazon” aptuveni 250 miljonu eiro apmērā

Briselē, 2017. gada 4. oktobrī

Eiropas Komisija ir secinājusi, ka Luksemburga piešķīrusi “Amazon” nepamatotus nodokļu atvieglojumus aptuveni 250 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem tā ir prettiesiska rīcība, jo tas deva “Amazon” iespēju maksāt ievērojami mazākus nodokļus, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem. Tagad Luksemburgai šis prettiesiskais atbalsts ir jāatgūst no “Amazon”.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere teica: “Luksemburga piešķīra “Amazon” prettiesiskus nodokļu atvieglojumus. Līdz ar to gandrīz trīs ceturtdaļas no “Amazon” peļņas netika apliktas ar nodokli. Tātad “Amazon” tika ļauts maksāt nodokļus, kas ir četras reizes mazāki, nekā maksā citas vietējās komercsabiedrības, kurām piemērojami tie paši Luksemburgas nodokļu likumi. Saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem tas ir prettiesiski. Dalībvalstis nedrīkst izlases kārtībā piešķirt atsevišķiem pārrobežu koncerniem nodokļu atvieglojumus, kas nav pieejami citiem uzņēmumiem.”

Pēc padziļinātās izmeklēšanas, kas sākās 2014. gada oktobrī, Komisijasecināja, ka ar nodokļu nolēmumu, ko Luksemburga pieņēma 2003. gadā un pagarināja 2011. gadā, tika nepamatoti samazināti nodokļi, kas “Amazon” ir jāmaksā Luksemburgā.

Šis nodokļu nolēmums deva “Amazon” iespēju novirzīt absolūti lielāko daļu savas peļņas no vienas “Amazon” koncernā ietilpstošas sabiedrības, kurai saskaņā ar Luksemburgas nodokļu likumiem tiek uzlikts nodoklis (“Amazon EU”),uz citu sabiedrību, kas nodokli nemaksā (“Amazon Europe Holding Technologies”). Konkrētāk, ar šo nodokļu nolēmumu tika pausta piekrišana tam, ka “Amazon EU” maksā “Amazon Europe Holding Technologies” licences maksu (royalty), tādējādi ievērojami samazinot ar nodokli apliekamo “Amazon EU” peļņu.

Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka licences maksas apmērs, kas apstiprināts ar minēto nodokļu nolēmumu, ir pārspīlēts un neatspoguļo patieso stāvokli ekonomikā. Balstoties uz šo informāciju, Komisija secināja, ka ar šo nodokļu nolēmumu “Amazon” bija piešķirtas selektīvas ekonomiskas priekšrocības, kas šim koncernam deva iespēju maksāt nodokli mazākā apmērā nekā citas sabiedrības, kurām piemērojami tie paši Luksemburgas nodokļu noteikumi. Faktiski ar nolēmumu “Amazon” tika dota iespēja izvairīties no nodokļa piemērošanas trim ceturtdaļām peļņas, kas tiek gūta no visa “Amazon” apgrozījuma Eiropas Savienībā.

 

“Amazon” struktūra Eiropā

Komisijas lēmums attiecas uz Luksemburgas nodokļu regulējumu, kas tiek piemērots divām “Amazon” koncernā ietilpstošām sabiedrībām – “Amazon EU” un “Amazon Europe Holding Technologies”. Abas sabiedrības ir dibinātas un reģistrētas Luksemburgā; tās pilnā apmērā pieder “Amazon” koncernam, un izšķirošo ietekmi (kontroli) pār tām īsteno galvenā (augšupējākā), ASV reģistrētā mātessabiedrība “Amazon.com, Inc”.

  • “Amazon EU” (turpmāk arī “pamatdarbības sabiedrība”) veic “Amazon” mazumtirdzniecības darbību Eiropas mērogā. 2014. gadā tai bija vairāk nekā 500 darbinieku, kuri izraudzījās preces pārdošanai “Amazon” tīmekļvietnēs Eiropā, iepirka tās no ražotājiem un vadīja pārdošanu tiešsaistē un izstrādājumu piegādi pircējiem. “Amazon” savu pārdošanas darbību Eiropā ir izveidojusi tā, ka pircēji, kas nopērk preci jebkurā “Amazon” tīmekļvietnē Eiropā, līgumiskā ziņā to nopērk pamatdarbības sabiedrības Luksemburgā. Tādējādi “Amazon” visu apgrozījumu Eiropā un no tā gūto peļņu uzskaitīja Luksemburgā.
  • “Amazon Europe Holding Technologies” (turpmāk arī “pārvaldītājsabiedrība”) ir komandītsabiedrība, kurai nav nedz darbinieku, nedz biroja, nedz komercdarbības. Pārvaldītājsabiedrība rīkojas kā starpnieks starp pamatdarbības sabiedrību un “Amazon” Amerikas Savienotajās Valstīs. Pamatojoties uz tā dēvēto “izmaksu dalīšanas līgumu” (cost-sharing agreement) ar “Amazon” (ASV), tā tur vairākas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz Eiropu. Pārvaldītājsabiedrība pati šo intelektuālo īpašumu neizmanto. Tā tikai piešķir pamatdarbības sabiedrībai izņēmumtiesības (licenci) izmantot šo intelektuālo īpašumu “Amazon” Eiropas mazumtirdzniecības vajadzībām.

Minētais līgums paredz, ka pārvaldītājsabiedrība ik gadu maksā “Amazon” (ASV), lai segtu intelektuālā īpašuma izstrādes izmaksas. Nesen kāda ASV nodokļu lietu tiesa ir noteikusi, kāds šādu maksājumu apmērs ir uzskatāms par atbilstošu.

Saskaņā ar Luksemburgas nodokļu tiesību vispārīgajām normām, pamatdarbības sabiedrībai Luksemburgā ir piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis, savukārt pārvaldītājsabiedrībai, kuras veids (juridiskā forma) ir komandītsabiedrība, nodoklis nav piemērojams. Pārvaldītājsabiedrības peļņa ar nodokli tiek aplikta vienīgi sabiedrības biedru līmenī, nevis pašas pārvaldītājsabiedrība līmenī. Pārvaldītājsabiedrības biedri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, un viņi līdz šim ir atlikuši savas nodokļu saistības.

“Amazon” šo struktūru, kas atbalstīta ar izmeklēšanā izvērtēto nodokļu nolēmumu, ieviesa laikā no 2006. gada maija līdz 2014. gada jūnijam. “Amazon” 2014. gada jūnijā veica izmaiņas savā Eiropas mēroga darbības modelī. Jaunā struktūra Komisija valsts atbalsta izmeklēšanā netika izskatīta.

 

Komisijas veiktās izmeklēšanas priekšmets

ES valsts atbalsta kontroles funkcija ir nodrošināt, ka dalībvalstis nepiemēro atsevišķām sabiedrībām labvēlīgāku nodokļu regulējumu, kas netiek piemērots citām, tai skaitā ar nodokļu nolēmumiem. Konkrētāk, darījumos starp sabiedrībām viena koncerna ietvaros ir jāpiemēro cenas, kas patiesi atspoguļo norises ekonomikā. Tas nozīmē, ka maksājumiem starp divām sabiedrībām viena koncerna ietvaros ir jāatbilst maksājumiem, par kādiem komercdarījumos parasti vienojas neatkarīgi uzņēmumi (tā dēvētais nesaistītu pušu darījuma princips).

Komisijas veiktā valsts atbalsta izmeklēšana attiecas uz nodokļu nolēmumu, ko Luksemburgaattiecībā uz “Amazon” pieņēma 2003. gadā un pagarināja 2011. gadā. Ar šo nolēmumu tika atbalstīta metode, pēc kuras pamatdarbības sabiedrībai tiek aprēķināta nodokļa bāze. Netieši ar to tika atbalstīta arī metode, pēc kuras tiek aprēķināti ikgadējie pamatdarbības sabiedrības maksājumi pārvaldītājsabiedrībai par tiesībām izmantot “Amazon” intelektuālo īpašumu, ko izmanto vienīgi pamatdarbības sabiedrība.

Šie maksājumi parasti pārsniedza 90 % no pamatdarbības sabiedrības peļņas no pamatdarbības. Tie bija ievērojami (1,5 reizes) lielāki par summu, kas pārvaldītājsabiedrībai bija jāmaksā “Amazon” Amerikas Savienotajās Valstīs uz izmaksu dalīšanas līguma pamata.

Jāprecizē, ka Komisijas izmeklēšanā netika apšaubīts nedz tas, ka pārvaldītājsabiedrībai var piederēt intelektuālā īpašuma tiesības, attiecībā uz kurām tā piešķir licenci pamatdarbības sabiedrībai, nedz pārvaldītājsabiedrības regulārie maksājumi uz “Amazon” Amerikas Savienotajās Valstīs par šā intelektuālā īpašuma izstrādi (attīstīšanu). Tā arī neizvirza iebildumus pret Luksemburgas vispārējo nodokļu sistēmu kā tādu.

 

Komisijas veiktais novērtējums

Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanā tika secināts, ka ar Luksemburgas pieņemto nodokļu nolēmumu tika atbalstīta nepamatotā metode, pēc kuras “Amazon” aprēķināja ar nodokli apliekamo peļņu no darbības Luksemburgā. Konkrētāk, apmērs, kādā pamatdarbības sabiedrība veica licences maksas maksājumus pārvaldītājsabiedrībai, bija pārspīlēts un nepatiesi atspoguļoja norises ekonomikā.

  • Pamatdarbības sabiedrība bija vienīgā sabiedrība, kas aktīvi pieņēma lēmumus un veica ar “Amazon” Eiropas mēroga mazumtirdzniecību saistīto darbību. Kā jau minēts, tās darbinieki izraudzījās preces pārdošanai, iepirka tās no ražotājiem un vadīja pārdošanu tiešsaistē un izstrādājumu piegādi pircējiem. Pamatdarbības sabiedrība arī pielāgoja ar “Amazon” e-komercijas Eiropas platformu saistīto tehnoloģiju un programmatūru, ieguldīja tirgvedībā un apkopoja datus par pircējiem. Tas nozīmē, ka tā pārvaldīja un radīja pievienoto vērtību saistībā ar tai licencētajām intelektuālā īpašuma tiesībām.
  • Pārvaldītājsabiedrība bija tikai formāla konstrukcija bezpamatdarbības, kura tikai nodeva intelektuālā īpašuma tiesības pamatdarbības sabiedrībai tās vienpersoniskai izmantošanai. Pārvaldītājsabiedrība pati nekādā veidā nebija aktīvi iesaistīta šā intelektuālā īpašuma pārvaldībā, izstrādē vai izmantošanā. Tā neveica, un nevarēja veikt nekādu darbību, kas būtu pietiekams pamatojums tās saņemtajam licences maksas apmēram.

Ar nodokļu nolēmumu atbalstītā metode bija iespējams samazināt pamatdarbības sabiedrības ar nodokli apliekamo peļņu līdz pat vienai ceturtdaļai no īstenībā gūtās peļņas. Gandrīz trīs ceturtdaļas no “Amazon” peļņas tika nepamatoti attiecinātas uz pārvaldītājsabiedrību, kur tās netika apliktas ar nodokli. Ar nolēmumu “Amazon” bija radīta iespēja izvairīties no nodokļa samaksas trīs ceturtdaļu apmērā no peļņas, ko tā guva no visa “Amazon” apgrozījuma Eiropas Savienībā.

Balstoties uz to, Komisija secināja, ka ar Luksemburgas pieņemto nodokļu nolēmumu tika atbalstīti maksājumi starp divām viena un tā paša koncerna sabiedrībām, kuri nepatiesi atspoguļo norises ekonomikā. Līdz ar šo nodokļu nolēmums “Amazon” bija dota iespēja maksāt nodokli ievērojami mazākā apmērā, nekā maksā citas sabiedrības. Tādēļ Komisijas lēmumā ir secināts, ka Luksemburgas nodokļu regulējums, kas tiek piemērots “Amazon”, pamatojoties uz minēto nodokļu nolēmumu, saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir atzīstams par prettiesisku.

image EN

Augstas izšķirtspējas infografika ir pieejama šeit.

 

Atgūšana

Principā ES valsts atbalsta noteikumi paredz neatbilstoša valsts atbalsta atgūšanu, lai izbeigtu ar atbalstu radīto konkurences izkropļojumu. ES valsts atbalsta noteikumos nav paredzēti naudas sodi, un līdzekļu atgūšana nav sods attiecīgajam komercsabiedrībai. Vienkārši ar to tiek atjaunots tāds pats regulējums, kāds pastāv attiecībā pret citiem uzņēmumiem.

Komisija savā šodien pieņemtajā lēmumā ir izklāstījusi metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina to nepamatoto konkurences priekšrocību vērtību, kuras bija piešķirtas “Amazon”, t. i., starpību starp sabiedrības faktiski samaksāto nodokļa summu un summu, kas tai būtu bijis jāmaksā, ja minētais nodokļu nolēmums nebūtu bijis pieņemts. Balstoties uz pieejamo informāciju, šī vērtība tiek lēsta 250 miljonu eiro apmērā plus procenti. Tagad Luksemburgas nodokļu iestādēm, balstoties uz lēmumā izklāstīto metodiku, ir jānosaka precīza Luksemburgā nesamaksātā nodokļa summa.

 

Konteksts

Kopš 2013. gada jūnija Komisija izmeklē dalībvalstu praksi nodokļu nolēmumu jomā. 2014. gada decembrī tā šo informatīvo izmeklēšanu paplašināja un attiecināja uz visām dalībvalstīm. Komisija 2015. gada oktobrī secināja, ka attiecīgi Luksemburga un Nīderlande ir piešķīrušas selektīvus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem “Fiat” un “Starbucks”. Komisija 2016. gada janvārī secināja, ka selektīvie nodokļu atvieglojumi, ko vismaz 35 pārrobežu koncerniem (galvenokārt no ES) Beļģija piešķīrusi savas “virspeļņas” nodokļa shēmas ietvaros, ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem. Komisija 2016. gada augustā secināja, ka Īrija ir piešķīrusi “Apple” nepamatotus nodokļu atvieglojumus aptuveni 13 miljardu eiro apmērā.Komisija pašlaik veic arī padziļinātu izmeklēšanu divās lietās saistībā ar valsts atbalsta kontekstā iespējami problemātiskiem nodokļu nolēmumiem Luksemburgā, proti, attiecībā uz “McDonald's” un “GDF Suez” (tagadējā “Engie”).

Šis Komisijas sastāvs ir īstenojis tālejošu stratēģiju ar mērķi panākt taisnīgu nodokļu politiku un lielāku pārredzamību, un pēdējā laikā šajā ziņā ir gūti ievērojami panākumi. Pēc Komisijas 2015. gada marta priekšlikumiem par nodokļu pārredzamību 2017. gada janvārī stājās spēkā jauni noteikumi par automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem. Dalībvalstis ir arī vienojušās paplašināt savu automātisko informācijas apmaiņu, to attiecinot arī uz ziņojumiem sadalījumā pa valstīm par pārrobežu koncernu ar nodokļiem saistīto finanšu informāciju. Ir iesniegts priekšlikums publiskot daļu šīs informācijas. 2017. gada maijā tika pieņemti jauni ES noteikumi par to, kā novērst izvairīšanos no nodokļiem caur trešām valstīm, kuri papildina Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, kas nodrošina, ka visā vienotajā tirgū tiek piemēroti saistoši un stingri ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas instrumenti.

Komisijas 2016. gada oktobra priekšlikums par jaunu tiesību aktu (par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienakuma nodokļa bāzi) būtu spēcīgs instruments pret izvairīšanos no nodokļiem Eiropas Savienībā. 2017. gada jūnijā Komisija ierosināja jaunus pārredzamības noteikumus starpniekiem (tostarp nodokļu konsultantiem), kuri plāno un veicina nodokļu plānošanas shēmas savu klientu vajadzībām. Šis tiesību akts dos iespēju panākt daudz lielāku pārredzamību un novērst nodokļu nolēmumu izmantošanu par ļaunprātīgas izmantošanas instrumentu. Šogad septembrī Komisija uzsāka jaunu ES programmu, lai nodrošinātu, ka digitālajai ekonomikai nodokļi tiek uzlikti taisnīgā un izaugsmi veicinošā veidā. Komisijas paziņojumā ir izklāstītas problēmas, ar kurām dalībvalstis pašlaik saskaras šajā svarīgajā jomā, un sniegti iespējamie risinājumi; Komisijas priekšlikums sekos 2018. gadā. Komisijas darba pamatā ir vienkāršais princips, ka visām komercsabiedrībām neatkarīgi no to lieluma nodoklis ir jāmaksā savas peļņas gūšanas vietā.

Lēmumu nekonfidenciālā versija tiks publiskota ar lietas numuru SA.38944 (valsts atbalsta reģistrā Komisijas konkurences vietnē), tiklīdz būs atrisināti eventuālie konfidencialitātes jautājumi. State Aid Weekly e-News ietver sarakstu ar internetā un Eiropas Savienībā Officiālajā Vēstnesī publicētajiem lēmumiem valsts atbalsta jomā.

 

IP/17/3701

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Videos



Photos


Documents


Amazon_Lux_en.pdf