Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Cik digitalizēta ir jūsu valsts? Situācija Eiropā uzlabojas, bet vēl jālikvidē digitālā plaisa

Briselē, 2017. gada 3. martā

Kā rāda 2017. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ( DESI), situācija ES uzlabojas, bet vēl ir pārāk liela plaisa starp digitāli attīstītākajām un ne tik rezultatīvām valstīm. Jāstrādā un jāiegulda vēl, lai digitālo vienoto tirgu varētu izmantot pilnīgi.

 

Šodien Eiropas Komisija publicēja 2017. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus. Tas ir rīks, kas rāda 28 dalībvalstu sniegumu dažādās jomās, sākot ar savienojamību un digitālajām prasmēm un beidzot ar uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju.

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips atzīst: “Eiropa pakāpeniski digitalizējas, bet daudzām valstīm vēl ir jāpieliek solis. Visām dalībvalstīm būtu vairāk jāiegulda, lai tās spētu iegūt maksimālo no digitālā tirgus. Mēs nevēlamies, lai digitālā attīstība Eiropā notiktu divos dažādos tempos. Mums jāsadarbojas, lai ES izvirzītos digitālā līdera pozīcijās pasaulē.

Kopumā ES ir progresējusi un savus digitalizācijas rezultātus uzlabojusi par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu[1]), bet attīstība varētu būt straujāka, un dažādās dalībvalstīs aina ir atšķirīga (digitālā plaisa starp visdigitalizētāko un vismazāk digitalizēto valsti ir 37 procentpunkti, salīdzinot ar 36 procentpunktiem 2014. gadā). Šogad labākie DESI rādītāji ir Dānijai, Somijai, Zviedrijai un Nīderlandei, kam seko Luksemburga, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Igaunija un Austrija. Trīs digitālajā jomā labākajām ES valstīm ir arī pasaules līderpozīcijās, apsteidzot Dienvidkoreju, Japānu un ASV. No ES valstīm vismazākais progress ir Slovākijai un Slovēnijai. Vairākas dalībvalstis, tostarp Polija, Horvātija, Itālija, Grieķija, Bulgārija un Rumānija, digitalizācijā joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja, lai arī tajās ir zināms uzlabojums. Internetā var iepazīties ar katras valsts aprakstu.

 DESI


Tagad Komisija ir nākusi klajā ar visām svarīgākajām iniciatīvām digitālā vienotā tirgus stratēģijā. Eiropas Parlaments un dalībvalstis tiek mudinātas pēc iespējas ātrāk pieņemt šos priekšlikumus, lai Eiropa varētu izmantot visas digitālās iespējas.

Maijā Komisija nāks klajā ar Digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatu, kurš būs sagatavots, ievērojot DESI rezultātus, lai noteiktu, kur var būt vajadzīgs papildu darbs vai tiesību aktu priekšlikumi nākotnes problēmu risināšanai.

Secinājumi par Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātiem

Savienojamība ir uzlabojusies, bet vēl nav pietiekama, lai atbilstu nākotnes vajadzībām.

  • Eiropā 76 % mājokļu ir piekļuve ātrdarbīgam platjoslas tīklam (vismaz 30 Mb/s), un dažās dalībvalstīs ievērojamai daļai šo mājsaimniecību jau ir piekļuve tīkliem, kuri var nodrošināt 100 un vairāk Mb/s. Vairāk nekā 25 % mājsaimniecību ir iegādājušās ātras platjoslas interneta abonementu.
  • Pieaug mobilo datu abonementu skaits: 2013. gadā bija 58 abonētāji uz 100 iedzīvotājiem, bet 2016. gadā jau ir 84.
  • 4G mobilie pakalpojumi ir pieejami 84 % ES iedzīvotāju.

Tomēr ar to nepietiek, jo nākotnē vajadzība pēc ātra, kvalitatīva un droša savienojuma tupinās pieaugt. Datplūsma internetā ik gadus pieaug par 20 % un mobilo sakaru tīklos — vairāk nekā par 40 %. Eiropas Parlaments un Padome patlaban apspriež Komisijas priekšlikumus par ES telesakaru noteikumus vērienīgu pārskatīšanu un veicināt ieguldījumus ļoti augstas kapacitātes tīklos, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju pieaugošo vajadzību pēc savienojamības, kā arī stratēģiskos mērķus attiecībā uz 2025 gigabitu sabiedrību. Dalībvalstīm vajadzētu arī divkāršot pūliņus un sasniegt mērķus saistībā ar saskaņotu spektra piešķiršanu, kurā tagad ir iekļauta 700 Mhz josla. Tādējādi no 2020. gada plašā mērogā varēs ieviest nākamās paaudzes (5G) sakaru tīklus. Eiropas Savienībā ir ļoti svarīgi koordinēt spektru, lai nodrošinātu bezvadu pārklājumu un jaunu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības visā Eiropā drīz varēs pieprasīt finansējumu, lai ieviestu bezmaksas Wi-Fi sabiedriskajās vietās atbilstoši Komisijas iniciatīvai “WiFi4EU”.

ES ir vairāk datorspeciālistu nekā agrāk, bet prasmju deficīts nemazinās.

  • Eiropas Savienībā augstskolas ir absolvējuši vairāk zinātnes, tehnoloģiju, inženiertehnikas un matemātikas speciālistu (19 absolventu uz 1000 divdesmitgadniekiem)
  • Darba tirgū ir vairāk IKT speciālistu (3,5 % 2015. g. salīdzinājumā ar 3,2 % 2012. g.).
  • Gandrīz pusei (44 %) Eiropas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, piemēram, viņi neprot lietot e-pastu, lietot rediģēšanas rīkus vai instalēt jaunas ierīces.

Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, kuru izveidoja 2016. gada decembrī saistībā ar Prasmju programmu Eiropai, sadarbībā ar dalībvalstīm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem veido lielu digitālā talanta rezervi un rūpējas, lai cilvēkiem un darbaspēkam Eiropā būtu pietiekamas digitālās prasmes. 

Arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju lieto internetu.

  • Vismaz reizi nedēļā internetu lieto 79 % Eiropas iedzīvotāju. Tas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā:

o 78 % interneta lietotāju atskaņo vai lejupielādē mūziku, filmas, attēlus vai spēles.

o 70 % Eiropas interneta lietotāju ziņas lasa internetā (64 % 2013. g.).

o 63 % lieto sociālos tīklus (57 % 2013. g.).

o 66 % iepērkas internetā (61 % 2013. g.).

o 59 % lieto internetbanku (56 % 2013. g.).

o 39 % internetu lieto zvanīšanai (33 % 2013. gadā).

Savā digitālā vienotā tirgus stratēģijā Komisija cenšas uzlabot cilvēku uzticēšanos tiešsaistes videi. Jaunie ES noteikumi par datu aizsardzību stāsies spēkā 2018. gada maijā, un tie tiks papildināti ar jauniem noteikumiem par privātumu elektroniskajos sakaros. Komisija arī strādā, lai internetā vairotu saturu, kuram nav valstu robežas. No 2018. gada sākuma Eiropas iedzīvotāji varēs skatīties savas filmas, klausīties mūziku, spēlēt videospēles un izmantot e-grāmatu abonementu, ceļojot ES. Komisija arī ierosināja atvieglot raidorganizācijām programmu rādīšanu tiešsaistē citās ES dalībvalstīs.

Uzņēmumi ir digitalizētāki, e-komercija attīstās, bet lēni.

  • Arvien vairāk Eiropas uzņēmumu lieto digitālās tehnoloģijas, piemēram, uzņēmumiem paredzētu programmatūru elektroniskai informācijas apmaiņai (26 % uzņēmumu 2013. g., 36 % 2015. gadā), vai sūta elektroniskus rēķinus (10 % uzņēmumu 2013. g., 18 % 2016. g.).
  • Nedaudz ir pieaugusi arī MVU e-komercija (no 14 % MVU 2013. g. līdz 17 % 2016. gadā). Taču mazāk nekā puse šo uzņēmumu pārdod citās ES dalībvalstīs.

2016. gadā Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai pastiprinātu e-komerciju, risinot ģeogrāfiskās bloķēšanas problēmu, pazeminot pārrobežu paku piegādes cenas un uzlabojot šo piegāžu efektivitāti un patērētāju uzticēšanos, pateicoties labākai aizsardzībai un noteikumu izpildei. Tā arī ierosināja vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa vidi e-komercijas uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Ja Eiropas Parlaments un dalībvalstis šīs iniciatīvas akceptēs, cilvēkiem un uzņēmumiem būs vieglāk pirkt un pārdot pāri robežām.

Vairāk Eiropas iedzīvotāju sabiedriskos pakalpojumus izmanto internetā.

  • 34 % interneta lietotāju savas valsts pārvaldes iestādēm veidlapas iesniedza internetā, nevis papīra formātā (2013. g. tikai 27 %).

Internetā ir pieejami aizvien dažādāki un sarežģītāki pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi, kas cilvēkiem ļauj ar interneta starpniecību informēt varasiestādes par dzīvesvietas maiņu, bērna piedzimšanu un citiem svarīgiem notikumiem. E-pārvaldes rīcības plāna ietvaros Komisija atklās vienotu digitālo vārteju, lai internetā sniegtu viegli pieejamu vienotā tirgus informāciju, iniciatīvu vairāk digitalizēt uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvo vadību, kā arī atjauninātu Eiropas sadarbspējas satvaru.

Priekšvēsture

DESI ir jaukts indekss, ar kuru mēra, cik digitalizēta ir ES dalībvalstu ekonomika un sabiedrība. Tajā ir apkopoti vairāki būtiski indikatori, kas raksturo pašreizējo digitālās politikas stāvokli. DESI mērķis ir palīdzēt ES valstīm apzināt jomas, kurās prioritāri jāiegulda un jārīkojas, lai izveidotu īstenu digitālo vienoto tirgu — vienu no Komisijas lielākajām prioritātēm.

Ņemot vērā DESI datus un papildinot Eiropas pusgadu, Komisijas 2017. gada maija ziņojumā par digitālo progresu būs padziļināti izvērtēts, kāds progress digitalizācijā ir panākts ES un dalībvalstīs, un būs noteikti pasākumi, kurus varētu veikt, lai uzlabotu valstu digitalizācijas rādītājus.

Sīkāka informācija

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Andrusa Ansipa runa, iepazīstinot ar DESI

Jautājumi un atbildes

Valstu apraksti

Faktu lapa par digitālo vienoto tirgu

Ceļā uz Eiropas digitālās nozares nākotni: digitalizācijas ziņas

Digitalizācijas diena Romā 2017. gada 23. martā

#DESIEU

 

 

[1] Visām valstīm 2016. gada DESI tika pārrēķināts, lai tajā atspoguļotu dažus metodoloģijas uzlabojumus. Līdz ar to valsts rezultāti un vieta var būt citādi nekā iepriekšējā publikācijā. Vairāk var uzzināt, izlasotjautājumus un atbildes un piezīmi par DESI metodiku.

IP/17/347

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar