Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Komisija ierosina vērienīgu ES PVN sistēmas reformu

Briselē, 2017. gada 4. oktobrī

Eiropas Komisija ierosina vērienīgu ES PVN sistēmas reformu

Šodien Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu par ceturtdaļgadsimtā lielāko ES PVN noteikumu reformu. Jaunais impulss varētu uzlabot un modernizēt PVN sistēmu gan valdībām, gan uzņēmumiem. Kopumā katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 150 miljardi eiro PVN, kas nozīmē, ka dalībvalstis zaudē ieņēmumus, kurus varētu izmantot skolām, ceļiem un veselības aprūpei. Tiek lēsts, ka no šīs summas aptuveni 50 miljardi eiro jeb 100 eiro uz vienu ES iedzīvotāju gadā tiek zaudēti ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas dēļ. Šos līdzekļus, iespējams, izmanto, lai finansētu kriminālās organizācijas, tostarp terorismu. Tiek lēsts, ka, pateicoties ierosinātajai reformai, šī summa tiktu samazināta par 80 %.

Ierosinātā PVN reforma arī padarītu sistēmu stabilāku un vienkāršāku izmantošanai uzņēmumos. Komisija vēlas ieviest tādu PVN sistēmu, kas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības un konkurēt pasaules tirgos. Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, patlaban tiek piemērotas par 11 % augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri tirgojas tikai savā valstī. Vienkāršojot un modernizējot PVN, šīm izmaksām būtu jāsamazinās par aptuveni 1 miljardu eiro.

Eiropas Komisija ilgtermiņā ir apņēmusies izveidot galīgu PVN sistēmu, kas darbotos vienotajā tirgū. 2016. gada rīcības plānā PVN jomā ir sīki izskaidrota vajadzība izveidot vienotu Eiropas PVN zonu, kas ir vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis teica: “Šodien mēs ierosinām atjaunināt pašreizējo PVN sistēmu, kas pagaidu kārtā tika izveidota pirms ceturtdaļgadsimta. Mums ir vajadzīga galīga sistēma, kas ļauj efektīvāk risināt jautājumus saistībā ar pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Eiropas Savienības līmenī šāda veida krāpšana katru gadu rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus aptuveni 50 miljardu eiro apmērā.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī sacīja: “Divdesmit piecus gadus pēc vienotā tirgus izveides uzņēmumiem un patērētājiem, veicot pārrobežu darbību, joprojām nākas saskarties ar 28 atšķirīgiem PVN režīmiem. Noziedznieki un, iespējams, arī teroristi pārāk ilgi ir izmantojuši šīs nepilnības, katru gadu šādi izkrāpjot 50 miljardus eiro. Šī novecojusī, uz valstu robežām balstītā sistēma ir jāizbeidz! Līdz 2022. gadam jāpanāk, ka dalībvalstis PVN pārrobežu darījumus traktē kā mūsu iekšējā tirgū veiktas vietējās operācijas. Paredzams, ka šodienas priekšlikums samazinās pārrobežu krāpšanu PVN jomā par aptuveni 80 %. Tajā pašā laikā tas atvieglos dzīvi ES uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, samazinot birokrātiju un vienkāršojot PVN procedūras. Īsāk sakot, tās ir labas ziņas uzņēmumiem, patērētājiem un valstu budžetiem, bet sliktas ziņas krāpniekiem.”

Ar šodienas dokumentu kopumu Komisija ierosina būtiski mainīt pašreizējo PVN sistēmu, preču tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm piemērojot tādus pašus nodokļus kā preču tirdzniecībai atsevišķu dalībvalstu teritorijā. Tas radīs jaunu un galīgu ES PVN sistēmu.

Mēs centīsimies panākt vienošanos par četriem pamatprincipiem jeb jaunas galīgas vienotas ES PVN zonas “stūrakmeņiem”.

  • Krāpšanas apkarošana. Tagad par pārrobežu tirdzniecību starp uzņēmumiem būs jāmaksā PVN. Pašlaik šāda veida tirdzniecība ir atbrīvota no PVN, sniedzot negodīgiem uzņēmumiem vieglu iespēju iekasēt PVN un pēc tam pazust, nepārskaitot naudu valdībai.
  • Vienas pieturas aģentūra. Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk īstenot savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai”. Tirgotāji varēs iesniegt deklarācijas un veikt maksājumus, izmantojot vienotu tiešsaistes portālu savā valodā un saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un administratīvajām veidnēm kā savā mītnes valstī. Dalībvalstis maksās viena otrai PVN tieši, kā tas jau notiek attiecībā uz e-pakalpojumu tirdzniecību.
  • Lielāka saskaņotība. Pāreja uz “galamērķa” principu, saskaņā ar kuru PVN galīgā summa vienmēr tiek maksāta galapatērētāja dalībvalstij un tai tiek piemērota šīs dalībvalsts PVN likme. Tā ir Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanās, ko atbalsta dalībvalstis. Šis princips jau ir spēkā attiecībā uz e-pakalpojumu pārdošanu.
  • Mazāk birokrātijas. Rēķinu izsniegšanas noteikumu vienkāršošana, ļaujot pārdevējiem sagatavot rēķinus saskaņā ar viņu pašu valsts noteikumiem arī attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību. Uzņēmumiem vairs nevajadzēs savai nodokļu iestādei sagatavot sarakstu ar pārrobežu darījumiem (tā dēvēto “kopsavilkuma paziņojumu”).

Šodienas priekšlikumā ir ieviests sertificētā nodokļu maksātāja jēdziens, kas attiecas uz uzticamu uzņēmumu kategoriju, kuri gūs labumu no daudz vienkāršākiem un mazāk laikietilpīgiem noteikumiem. Ir ierosināti arī četri “ātri risinājumi”, kam jāstājas spēkā 2019. gadā. Dalībvalstis nepārprotami pieprasīja šos īstermiņa pasākumus, lai uzlabotu pašreizējās PVN sistēmas ikdienas darbību līdz galīgā režīma pilnīgai saskaņošanai un īstenošanai.

Turpmākā rīcība

Šis tiesību akta priekšlikums tiks nosūtītas dalībvalstīm Padomē saskaņošanai un Eiropas Parlamentam apspriešanai. Šīs iniciatīvas ietvaros Komisija 2018. gadā nāks klajā ar sīki izstrādātu tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt tā saukto “PVN direktīvu” tehniskā līmenī, lai varētu sekmīgi īstenot šodien ierosināto galīgo PVN režīmu.

Konteksts

Kopējai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai Eiropas vienotajā tirgū ir svarīga nozīme. Pirmā PVN direktīva tika pieņemta 1967. gadā. Sākotnēji tā tika ieviesta, lai atteiktos no apgrozījuma nodokļiem, kas kropļoja konkurenci un kavēja preču brīvu apriti, un lai atteiktos no nodokļu pārbaudēm un formalitātēm pie iekšējām robežām. PVN ir viens no lielākajiem un arvien pieaugošiem ES ieņēmumu avotiem, kas 2015. gadā radīja ieņēmumus vairāk nekā 1 triljona eiro apmērā (kas atbilst 7 % no ES IKP). Arī viens no ES pašu resursu veidiem ir balstīts uz PVN. Kā patēriņa nodoklis tas ir viens no visvairāk izaugsmi veicinošajiem nodokļu veidiem.

Neskatoties uz daudzām reformām, PVN sistēma nav attīstījusies kopsolī ar mūsdienu globalizētās, digitālās un mobilās ekonomikas aktualitātēm. Pašreizējā PVN sistēma ir pieņemta 1993. gadā, un tā bija paredzēta kā pārejas posma sistēma. Tā ir sadrumstalota un pārāk sarežģīta arvien pieaugošajam to uzņēmumu skaitam, kuri veic pārrobežu darbību, un paver iespējas krāpšanai, jo iekšzemes un pārrobežu darījumiem tiek piemērots atšķirīgs režīms, un vienotajā tirgū preces un pakalpojumus var pirkt bez PVN.

Komisija ir konsekventi iestājusies par PVN sistēmas reformu. Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar tirdzniecību ES, robežas joprojām ir ikdienas realitāte attiecībā uz PVN. Pašreizējie PVN noteikumi ir viena no pēdējām ES tiesību aktu jomām, kura neatbilst vienotā tirgus pamatā esošajiem principiem.

Papildinformācija

Jautājumi un atbildes par PVN reformu

Saikne uz paziņojumu

2016. gada rīcības plāns PVN jomā

2017. gada pētījums par PVN iztrūkumu

Komisijas priekšlikumi par PVN nosacījumiem e-komercijai (2016. gada decembris)

Ietekmes novērtējums

IP/17/3443

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Videos