Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā: Šengenas zonas saglabāšana un stiprināšana ar mērķi uzlabot drošību un aizsargāt Eiropas pamatbrīvības

Briselē, 2017. gada 27. septembrī

.

1

Kā 13. septembra nodomu vēstulē paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Junkers, Eiropas Komisija šodien ierosina pasākumus, kas palīdzēs saglabāt un stiprināt Šengenas zonu. Komisija ierosina atjaunināt Šengenas Robežu kodeksu, lai noteikumi par pagaidu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām būtu labāk pielāgoti pašreizējām vajadzībām reaģēt uz mainīgiem un nezūdošiem nopietniem apdraudējumiem sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Tiek ieviestas arī stingrākas procesuālās garantijas, kas nodrošinās, ka robežkontrole pie iekšējām robežām joprojām ir izņēmums – galējais līdzeklis – un to izmanto tikai tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, ierobežojot ietekmi uz brīvu pārvietošanos. Komisija publicē arī Paziņojumu par pasākumiem, kas jau ir veikti, lai risinātu drošības problēmas pie ārējām robežām un Šengenas zonas iekšienē, un Ieteikumu dalībvalstīm par to, kā vajadzības gadījumā labāk piemērot spēkā esošos noteikumus par pagaidu robežkontroli.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “Šengenas Robežu kodeksa noteikumi par iekšējo robežkontroļu atjaunošanu tika izstrādāti citā laikā, kad valdīja citas problēmas. Ārkārtas apstākļi, ar kuriem mēs saskaramies mūsdienās, piemēram, terorisma draudu palielināšanās, ir likuši mums iesniegt priekšlikumu, ar ko Šengenas Robežu kodekss kļūs atbilstošāks paredzēto mērķu sasniegšanai šajā jaunajā pasaulē. Ārkārtas situācijās, dalībvalstīm saskaroties ar nopietniem draudiem sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, būtu jāļauj tām rīkoties. Tajā pašā laikā tām būtu jārīkojas tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Tā mēs varam nodrošināt brīvu pārvietošanos un veicināt drošību Šengenas zonā.”

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls norādīja: “Šengena ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, un mēs esam apņēmības pilni to aizsargāt, saglabāt un stiprināt. Šengenas būtība ir tajā, ka nepastāv iekšējās robežkontroles. Tomēr kopējā telpā bez iekšējām robežkontrolēm rodas arī kopējas drošības problēmas. Tāpēc mums ir jādara viss, lai saglabātu trauslo līdzsvaru starp brīvu pārvietošanos un mobilitāti no vienas puses un drošību no otras puses. Un to mēs varam sasniegt tikai ar saskaņotu un vienotu Šengenas sistēmu, kurā būtu jāiekļauj arī Rumānija un Bulgārija.”

Drošības savienības komisārs Džūlians Kings norādīja: “ES dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus to drošības stiprināšanai – izņēmuma gadījumos un tādas sistēmas ietvaros, kurā tiek ievērota Šengenas zonas ievērojamā nozīme un ieguvumi.”

Pēdējos gados Komisija ir spērusi vairākus soļus, lai palielinātu drošību Šengenas zonā un uzlabotu ārējo robežu pārvaldību. Šengenas Robežu kodekss līdz šim ir grozīts jau vairākas reizes, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst izvirzītajam mērķim. Dalībvalstis ir izmantojušas Šengenas noteikumus, lai paredzēto laika ierobežojumu un nosacījumu ietvaros ieviestu pagaidu kontroles, tādējādi ievērojot un aizsargājot Šengenas sistēmas darbību plašākā mērogā. Līdzšinējie instrumenti ir labi kalpojuši Eiropai, bet, saskaroties ar jaunām drošības problēmām, Šengenas Robežu kodekss ir jāatjaunina, lai pagarinātu iekšējās robežkontroles termiņus, apvienojumā ar stingrākiem drošības pasākumiem. Komisijas šīsdienas priekšlikumi atjauninās noteikumus, vienlaikus nodrošinot, ka tie tiek izmantoti efektīvāk un tikai ārkārtas situācijās kā galējais līdzeklis, ja tas ir nepieciešami un samērīgi. Pastiprinātie noteikumi arī padara striktāku pienākumu sadarboties ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, jo īpaši lai mazinātu ietekmi uz brīvu pārvietošanos. 

Turklāt, lai uzlabotu Šengenas Robežu kodeksa un Šengenas noteikumu plašākā nozīmē vienotu piemērošanu un, atsaucoties uz aicinājumu, ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers izteica runā par stāvokli Savienībā, Komisija aicina Padomi tagad pieņemt lēmumu pilnībā integrēt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā, Horvātijai kļūstot par pilntiesīgu locekli, tiklīdz būs izpildīti visi kritēriji.

Uzlabots Šengenas Robežu kodekss, kas stājas pretī jauniem apdraudējumiem

Kaut arī pašreizējie noteikumi par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām vairumā gadījumu ir bijuši pietiekami, tiesību aktos paredzētie laika ierobežojumi ne vienmēr var būt pietiekami, kad dalībvalstis saskaras ar jauniem nopietniem sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējumiem. Tāpēc Komisija ierosina pielāgot piemērojamos termiņus Šengenas Robežu kodeksa 25. un 27. pantā līdz vienam gadam (sešu mēnešu vietā), vienlaikus ieviešot stingrākus procesuālos aizsardzības pasākumus, ietverot dalībvalstu pienākumu novērtēt, vai alternatīvi pasākumi nevarētu novērst konstatēto apdraudējumu efektīvāk, un pienākumu iesniegt detalizētu riska novērtējumu.

Saskaņā ar šodien iesniegtajiem priekšlikumiem dalībvalstīm būs arī iespēja izņēmuma gadījumā pagarināt kontroles, ja viens un tas pats apdraudējums turpinās ilgāk par vienu gadu un ja tas sasaucas ar konkrētā teritorijā īstenotiem ārkārtas valsts pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokli, kas tiek veikti apdraudējuma novēršanai. Šādam pagarinājumam būtu nepieciešams Padomes ieteikums, kurā būtu jāņem vērā Komisijas sniegto atzinums, un tas būtu stingri ierobežots uz 6 mēnešu termiņu ar iespēju to pagarināt ne vairāk kā trīs reizes uz, ilgākais, diviem gadiem.

Gaidot šo tiesību aktu grozījumu pieņemšanu, Komisija šodien ieteikuma veidā sniedz arī norādes dalībvalstīm par pašlaik spēkā esošo Šengenas noteikumu piemērošanu. Dalībvalstīm tiek atgādināts, ka pagaidu robežkontrolei pie iekšējām robežām joprojām ir jāsaglabā tāda ārkārtas pasākuma raksturs, kas ir galējais līdzeklis, ietekme uz brīvu pārvietošanos būtu jāierobežo un prioritārā kārtā būtu jāizmanto alternatīvi pasākumi, piemēram, policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbība. Dalībvalstu pienākums ir regulāri izvērtēt pagaidu kontroles, informēt un sadarboties ar citām dalībvalstīm un atturēties no jebkādiem nepamatotiem pasākumiem.

Visbeidzot, lai dalībvalstis varētu vienoti apkarot draudus, kopīgi darbojoties spēcīgas Šengenas zonas ietvaros, ir pienācis laiks Bulgārijai un Rumānijai kļūt par pilntiesīgām Šengenas dalībvalstīm. Padomei būtu jāpieņem lēmums, ar ko apstiprina šo valstu pievienošanos Šengenas zonai un atceļ kontroles pie iekšējām robežām starp šīm divām dalībvalstīm un to ES kaimiņvalstīm. Bulgārija un Rumānija ir apliecinājušas savas spējas aizsargāt ES ārējās robežas, un tāpēc tām būtu jākļūst par mūsu iekšējās bezrobežu zonas dalībniecēm.

Priekšvēsture

Šengenas zona ir lielākā brīvas ceļošanas zona pasaulē. Tā ļauj brīvi pārvietoties vairāk nekā 400 miljoniem ES pilsoņu un viesiem un nodrošina netraucētu preču un pakalpojumu apriti. Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, kas jāaizsargā un jāsaglabā.

Kopš Šengenas zonas aizsākumiem tā ir saskārusies ar dažādām problēmām un apdraudējumiem. Šengenas noteikumi nodrošina Šengenas sistēmas darbību plašākā mērogā, ļaujot tai reaģēt uz problēmām. Piemēram, neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība un ārējo robežu pārvaldības trūkumi Grieķijā izraisīja situāciju, kurā Komisija iedarbināja Šengenas Robežu kodeksa 29. pantā noteikto procedūru; tā paredz robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām attiecībā uz piecām visvairāk skartajām valstīm (Austrija, Dānija, Vācija, Norvēģija, Zviedrija), pamatojoties uz Komisijas sagatavotu detalizētu Šengenas izvērtējumu.

Papildinformācija

Jautājumi un atbildes: Saglabāt un stiprināt Šengenas zonu

Paziņojums par Šengenas saglabāšanu un stiprināšanu

Regula, ar ko groza noteikumus, kas piemērojami pagaidu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām

Ieteikums par to, kā īstenojami Šengenas Robežu kodeksa noteikumi par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām Šengenas zonā

Faktu lapa: Šengenas noteikumu skaidrojums, 2017. gada septembris

Paziņojums: Atpakaļceļš uz Šengenu — Ceļvedis

IP/17/3407

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar