Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Nolīgumi par tirdzniecību — ES lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarei

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Jaunā pētījumā atklājies, ka nolīgumi par tirdzniecību var palielināt noietu un dot darbu ES lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarē.

Nolīgumi par tirdzniecību ir veicinājuši ES lauksaimniecības ražojumu eksportēšanu un atbalstījuši nodarbinātību lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanā un citās tautsaimniecības nozarēs — tas konstatēts jaunā neatkarīgā pētījumā, kas veikts Eiropas Komisijas uzdevumā. Detalizēti tika izpētīti nolīgumi par tirdzniecību ar trim valstīm: Meksiku, Dienvidkoreju un Šveici.

Par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgais Komisijas loceklis Fils Hogans: "Šie trīs nolīgumi vien ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu ir palielinājuši par vairāk nekā 1 miljardu un šās nozares pievienoto vērtību paaugstinājuši par 600 miljoniem eiro. Tikpat svarīgs ir eksporta pieauguma nodrošinātais darbs tūkstošiem cilvēku visā ES, galvenokārt lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, ieskaitot pirmējo lauksaimniecisko ražošanu. Skaitļi ir uzticami liecinieki tam, ka drosmīgas, izsvērtas vienošanās tirdzniecības jomā nāk par labu Eiropas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem."

Par tirdzniecību atbildīgā Komisijas locekle Sesīlija Malmstrema: "Pareizi nolīgumi par tirdzniecību ir spēks, kas nes labumu mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Nosauktais pētījums ir svarīga iestrāde mūsu tālākiem centieniem mazināt birokrātiju un atbrīvoties no šķēršļiem mūsu tirdzniecības sarunām, kas pašlaik risinās."

No pētījuma redzams, ka nolīgumi veicinājuši plašāku tirdzniecību abos virzienos un audzis arī ievedums no šīm trim valstīm, un tas ļauj ES patērētājiem un uzņēmējiem tikt pie plašāka lauksaimniecības un pārtikas produktu klāsta.

Pētījumaprāt svarīgi tas, ka tādam ieveduma pieaugumam nav liela iespaida uz ES pašmāju ražošanas apjomu. Uzrādās galvenokārt importa avotu — trešo valstu — nomaiņa vai ES patēriņa pieaugums.

Par minētajiem nolīgumiem pētījumā atklājas sekojošais:

  • ES un Meksikas nolīgums 2013. gadā — trīs gadus pēc tajā paredzētās visu tirdzniecības ierobežojumu abpusējas atcelšanas — ES lauksaimniecības un pārtikas produktu izvedumu palielināja par 105 miljoniem eiro. Lielākoties tika izvesti pārstrādes produkti un dzērieni. Ieveduma palielinājumu par 316 miljoniem eiro tajā pašā gadā galvenokārt veidoja pirmējās ražošanas produkti. Pētījumā arī konstatēta ES lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozares spēja vēl vairāk likvidēt pastāvošos tarifus un šķēršļus. Šie jautājumi tagad tiek skarti sarunās par ES un Meksikas nolīguma pārjaunošanu.
  • Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums 2015. gadā (pēdējais, par kuru šobrīd pieejami dati) ES lauksaimniecības un pārtikas produktu izvedumu palielināja par 439 miljoniem eiro, galvenokārt pirmējās ražošanas produktu un patēriņa preču veidā. Ieveduma palielinājumu par 116 miljoniem eiro tajā pašā gadā galvenokārt veidoja pārstrādes produkti un dzērieni.
  • ES un Šveices nolīgumi par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem 2010. gadā — trīs gadus pēc to pilnīgas īstenošanas sākuma — ES lauksaimniecības un pārtikas produktu izvedumam pievienoja 532 miljonus eiro. Lielākoties tie bija pārstrādes produkti un dzērieni. Ieveduma palielinājumu par 1,17 miljoniem eiro galvenokārt veidoja pirmējās ražošanas produkti.

Pētījumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir rūpīgi sekot ES galveno konkurentu tirdzniecības sarunām, gādājot, lai ES neiegūst sliktākus nosacījumus lauksaimniecības un pārtikas produktu piekļūšanai svarīgiem tirgiem. Redzams arī, ka jaunākā laikā vērienīgāki nolīgumi, kā ES un Dienvidkorejas nolīgums par tirdzniecību, kas ir spēkā no 2011. gada, dod pozitīvākus rezultātus nekā vecāki, šaurāki nolīgumi, kā 2000. gada ES nolīgums ar Meksiku. Tas liecina par ES nolīgumu par tirdzniecību arvien labāku kvalitāti un efektivitāti šķēršļu novākšanas ziņā un nozares panākumiem konkurētspējas uzlabošanā.

Pētījumā uzsvērta arī ES veicināšanas un informācijas kampaņu nozīme palīdzībā ES eksportētājiem iespiesties jaunos tirgos un paplašināt darbību pastāvošajos. Komisija ir ievērojami palielinājusi veicināšanai atvēlētos līdzekļus, un tās loceklis Hogans jau ir bijis augsta līmeņa vizītēs sešās valstīs (Kolumbijā un Meksikā, Ķīnā un Japānā, Vjetnamā un Indonēzijā), popularizēdams ES lauksaimniecības un pārtikas produktus un dodams ES uzņēmumiem un organizācijām iespēju tur sameklēt jaunas darbības iespējas. Nākamā tāda vizīte būs maijā Kanādā — tā nupat noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES. Arī Komisijas locekle Malmstrema apmeklēs Kanādu, martā, kā arī Singapūru (vēl viena zeme, ar ko ES nesen noslēgusi nolīgumu par tirdzniecību), un vēlāk pavasarī arī Meksiku.

2016. gadā — rekords lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā

Trīs minētie nolīgumi par tirdzniecību 2016. gadu padarīja par ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta rekordgadu, jo kopējais izvedums sasniedza 130,7 miljardus — par 1,7 miljardiem vairāk nekā 2015. gadā. Lielākais gada pieaugums bija eksportā uz ASV (līdz 1,26 miljardiem) un Ķīnu (līdz 1,06 miljardiem). ES lauksaimniecības un pārtikas produktu ieveduma vērtība šajā laikā kritās par 1,5 % — līdz 112 miljardiem. 2016. gadā lauksaimniecības un pārtikas produkti veidoja 7,5 % no visa ES preču izveduma. Lauksaimniecības un pārtikas produkti ir 6,6 % visu ievesto preču. Ar 18,8 miljardu aktīvo tirdzniecības bilanci lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošana iegulda pusi no kopējās Eiropas Savienības preču tirdzniecības bilances, kas 2016. gadā bija 39,3 miljardi.

Konteksts

Pētījumu Komisijas uzdevumā veica neatkarīgs konsultants Copenhagen Economics, kas pētīja, kā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu ietekmē trejādi nolīgumi: vecāka tipa, "pirmās paaudzes” nolīgumi, kā nolīgums ar Meksiku, padziļināti, visaptveroši "jaunās paaudzes” brīvās tirdzniecības nolīgumi, kā nolīgums ar Dienvidkoreju, specifiski nozaru nolīgumi, kā nolīgums ar Šveici.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes

Viss pētījuma teksts: ES nolīgumu par tirdzniecību ietekme uz lauksaimniecību

Sīkākas ziņas par ES un Meksikas tirdzniecības nolīgumu

Sīkākas ziņas par ES un Dienvidkorejas tirdzniecības nolīgumu

Sīkākas ziņas par ES un Šveices tirdzniecības nolīgumu

IP/17/339

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar