Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā 2017. gadā — Rūpniecības politikas stratēģija: investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā

Briselē, 2017. gada 18. septembrī

.

1

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 13. septembrī savā ikgadējā runā par stāvokli Savienībā sacīja: “Es vēlos padarīt mūsu rūpniecību spēcīgāku un konkurētspējīgāku. Jaunā Rūpniecības politikas stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, palīdzēs mūsu rūpniecībai inovācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas ziņā saglabāt līderpozīciju vai to ieņemt.

Ar atjaunināto ES rūpniecības politikas stratēģiju visas horizontālās un sektoru iniciatīvas tiek apvienotas visaptverošā rūpniecības stratēģijā. Stratēģijā ir arī precizēti visu iesaistīto dalībnieku turpmākie uzdevumi un paredzēti forumi — ikgadēja Rūpniecības diena, kas pirmoreiz notika 2017. gada februārī, un Apaļā galda augsta līmeņa diskusijas par rūpniecību —, kas ļaus it īpaši rūpniecībai un pilsoniskajai sabiedrībai virzīt rūpniecības politikas darbības pretī nākotnei.

Priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens sacīja: “Pieņemot tehnoloģiju pārmaiņas, pārvēršot ieguldījumus pētniecībā par inovatīvām uzņēmējdarbības idejām un turpinot būt pirmajiem mazoglekļa un aprites ekonomikas ieviešanā, sagatavosim pamatu gudrai, novatoriskai un ilgtspējīgai rūpniecībai Eiropā.”

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: “Daudzas Eiropas rūpniecības nozares ir nonākušas krustcelēs. Mūsdienās rūpniecības politika dod mūsu nozarēm iespēju arī turpmāk nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas mūsu reģioniem un iedzīvotājiem.”

Galvenie ES rūpniecības politikas stratēģijas jaunie elementi ir:

  • visaptveroša tiesību aktu pakete ar mērķi pastiprināt mūsu rūpniecības kiberdrošību.Tā ietver Eiropas kiberdrošības pētniecības un zināšanu centra izveidi, lai atbalstītu tehnoloģiju izstrādi un rūpnieciskās spējas attīstīšanu kiberdrošības jomā, kā arī ES mēroga sertifikācijas shēmas izveidi produktiem un pakalpojumiem, ko atzīst visās dalībvalstīs (pieņemta 2017. gada 13. septembrī);
  • priekšlikums Regulai par neierobežotu nepersonizētu datu pārrobežu plūsmu, kas nodrošinās brīvas datu plūsmas iespēju pāri robežām, sekmēs rūpniecības modernizēšanu un patiesi vienotas Eiropas datu telpas izveidi (pieņemts 2017. gada 13. septembrī);
  • virkne jaunu pasākumu par aprites ekonomiku, kas ietver stratēģiju par plastmasu un pasākumus, lai uzlabotu atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un pārvēršanu bioproduktos un bioenerģijā (2017. gada rudens);
  • iniciatīvu kopums ar mērķi modernizēt intelektuālā īpašuma regulējumu, kas ietver ziņojumu par to, kā darbojas direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot komerciāla mēroga likumpārkāpējiem, un paziņojumu par Eiropas mēroga līdzsvarotu, skaidru un paredzamu standartam būtisko patentu licencēšanas sistēmu (2017. gada rudens);
  • iniciatīva ar mērķi uzlabot publiskā iepirkuma darbību Eiropas Savienībā, kas ietver brīvprātīgu mehānismu, lai nodrošinātu skaidrību un norādījumus iestādēm, kas plāno lielus infrastruktūras projektus (2017. gada rudens);
  • Prasmju programmas paplašināšana, tajā ietverot jaunus, svarīgus rūpniecības sektorus, piemēram, būvniecību, tērauda rūpniecību, papīrrūpniecību, ekotehnoloģijas un atjaunojamos energoresursus, ražošanu un jūras pārvadājumus (2017. gada rudens);
  • ilgtspējīga finansējuma stratēģija, lai privātā kapitāla plūsmas labāk virzītu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem (2018. gada sākums);
  • iniciatīvas līdzsvarotai un progresīvai tirdzniecības politikai un Eiropas satvars tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, kuri var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību (pieņemts 2017. gada 13. septembrī);
  • pārskatīts kritiski svarīgo izejvielu saraksts. Šajā jomā Komisija arī turpmāk palīdzēs nodrošināt drošu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu apgādi ES apstrādes rūpniecībai (pieņemts 2017. gada 13. septembrī);
  • jauni priekšlikumi par tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti, t. sk. par stingrākiem CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, Alternatīvo degvielu infrastruktūras rīcības plānu, lai atbalstītu uzlādes pamatinfrastruktūras ieviešanu, un autonomās braukšanas veicināšanas darbībām (2017. gada rudens).

Šādas holistiskas stratēģijas īstenošana praksē ir kopīga atbildība. Tās izdošanās ir atkarīga no ES iestāžu un reģionu centieniem, sadarbības un līdzatbildības un, pats svarīgākais, pašas rūpniecības aktīvas iesaistīšanās.

Konteksts

Eiropas rūpniecība ir spēcīga un ir saglabājusi vadošo lomu daudzos pasaules tirgu sektoros. Rūpniecība veido divas trešdaļas no ES eksporta un nodrošina darbu 32 miljoniem cilvēku, — 1,5 miljoni no šīm darbvietām ir izveidotas kopš 2013. gada. Tomēr, lai saglabātu un stiprinātu tās konkurētspējas priekšrocības, ir vajadzīga ievērojama modernizācija. Tāpēc rūpniecība ir viena no galvenajām Ž. K. Junkera vadītās Komisijas politikas prioritātēm. Visi Komisijas politikas pasākumi ir vērsti uz to, lai rūpniecībā būtu iespējas radīt darbvietas un uzlabot Eiropas konkurētspēju, veicināt ieguldījumus un inovāciju tīro un digitālo tehnoloģiju jomā un aizstāvēt tos Eiropas reģionus un darba ņēmējus, kurus visvairāk ietekmē rūpniecības pārmaiņas.

Jaunas ražošanas tehnoloģijas maina Eiropas rūpniecības kopainu un arvien būtiskāk ietekmē Eiropas uzņēmumu spēju konkurēt pasaules mērogā. Tās radīs darbvietas, izmantojot vairākus kanālus, un ekonomika kopumā daudz iegūst no tehnoloģijām, kuras ceļ produktivitāti. Tās var arī dziļāk ietekmēt darba raksturu un pieejamību. Eiropas rūpniecības nākotne būs atkarīga no spējas pastāvīgi pielāgoties un ieviest jauninājumus, veicot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un pieņemot pārmaiņas, ko izraisa arvien lielāka digitalizācija un pāreja uz mazoglekļa un aprites ekonomiku. Vienlaikus globālā konkurence ir lielāka nekā jebkad agrāk un ieguvumi no globalizācijas un tehnoloģiju progresa mūsu valstu sabiedrībā ir nevienmērīgi sadalīti. Ž. K. Junkera vadītā Komisija vēlas risināt šo problēmu.

Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers politikas pamatnostādnēs uzsvēra, cik svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei ir spēcīga, augstas veiktspējas rūpniecība. Kopš tā laika darbvietu radīšana un izaugsme, pateicoties inovācijai un ieguldījumiem, ir starp svarīgu Komisijas iniciatīvu prioritātēm. Junkera plāns (Investīciju plāns Eiropai) un kapitāla tirgu savienība palīdz mobilizēt resursus, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos. ES atbalsts inovācijai palīdz rūpniecībai un it īpaši MVU izmantot savas stiprās puses. Eiropa ir vadošajās pozīcijās pasaulē, ar savām aprites ekonomikas, tīrās enerģijas un mazoglekļa ekonomikas iniciatīvām cīnoties par mazoglekļa un aprites ekonomiku; svarīgas pamattehnoloģijas sekmē rūpniecības konkurētspēju pasaulē; digitālā vienotā tirgus stratēģija, ar to saistītā rūpniecības digitalizācijas stratēģija un “5G Eiropai. Rīcības plāns” palīdz uzņēmumiem izmantot jaunus izgudrojumus un izveidot labi funkcionējošu datu ekonomiku; vienotā tirgus stratēģija nodrošina rūpniecībai iespēju piekļūt 500 miljonu patērētāju tirgum un iekļauties pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs bez muitas vai tehniskiem šķēršļiem; un jaunā Prasmju programma Eiropai palīdz nodrošināt labākas prasmes mūsu rūpniecībā iesaistītajiem cilvēkiem.

Minētos horizontālos politikas pasākumus, kuri attiecas uz visām nozarēm, papildina vairāki stratēģiskiem sektoriem paredzēti politikas pasākumi, kas ietver Kosmosa stratēģiju ar mērķi turpināt veidot spēcīgu un konkurētspējīgu Eiropas kosmosa nozari, priekšlikumu par Eiropas Aizsardzības fondu, kurš būs par katalizatoru konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropas aizsardzības rūpniecībai, un plašu iniciatīvu klāstu par tīru, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu autobūves nozari (t. sk. iniciatīvu “Eiropa kustībā”, pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai no vieglajiem automobiļiem un pasākumu GEAR2030), kā arī paziņojumu par tērauda rūpniecību ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas tērauda rūpniecība var godīgi konkurēt pasaules tirgos. 

 

Plašāka informācija

IP/17/3185

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar