Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā – 2017. gads. Eiropa uzņem apgriezienus

Briselē, 2017. gada 13. septembrī

Stāvoklis Savienībā – 2017. gads. Eiropa uzņem apgriezienus

1

 

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā teica runu par stāvokli Savienībā 2017. gadā, iepazīstinot ar savām prioritātēm turpmākajam gadam un ieskicējot savu redzējumu par to, kā Eiropas Savienība varētu attīstīties līdz 2025. gadam (sk. runas pilnu tekstu). Viņš iepazīstināja ar Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi (sk. ceļveža faktu lapu).

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien teica: “Eiropa atkal uzņem apgriezienus. Taču mēs nekur tālu netiksim, ja šie apgriezieni notiks tukšgaitā. (...) Mums būtu jānosprauž virziens nākotnei. Kā Marks Tvens rakstīja, pēc daudziem gadiem mēs būsim vairāk vīlušies par to, ko nepaveicām, nekā par to, ko paveicām. Tagad ir laiks veidot vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Eiropu 2025. gadam.

Priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runu Eiropas Parlamentā papildināja Eiropas Komisijā pieņemtas konkrētas iniciatīvas attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumu izvērtēšanu, kiberdrošību, rūpniecību, datiem un demokrātiju, nekavējoties pārvēršot vārdus darbos.

Virknē šodien publicētu faktu lapu arī plašāk izklāstīti daži galvenie priekšsēdētāja runā skartie elementi.

2017. gada runas par stāvokli Savienībā svarīgākie vēstījumi

Eiropa uzņem apgriezienus

Desmit gadus kopš krīzes sākuma Eiropas ekonomika beidzot sāk atgūties. Kopā ar to – arī mūsu uzticēšanās. ES-27 valstu vadītāji, Parlaments un Komisija atgriež Eiropu mūsu Savienībā. Kopā mēs atgriežam Savienību mūsu Savienībā.

Uzņemtā kursa saglabāšana

Lūkojoties nākotnē, mēs nevaram ļaut novirzīt sevi no izvēlētā kursa. (...) Mums ir jāpabeidz Bratislavā iesāktais.

Tirdzniecība. “Partneri no visas pasaules ir sākuši veidot rindu pie mūsu durvīm, lai ar mums noslēgtu tirdzniecības nolīgumus. (...) Šodien mēs ierosinām uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Teikšu reizi par visām reizēm: mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji. Eiropai vienmēr ir jāaizstāv savas stratēģiskās intereses. Tāpēc šodien mēs ierosinām jaunu ES satvaru ieguldījumu izvērtēšanai...

Rūpniecība.Es lepojos ar mūsu autobūves nozari. Taču man ļoti nepatīk tas, ka patērētāji tiek apzināti un tīši maldināti. Es aicinu autorūpniekus atzīt savu vainu un vērst visu par labu.”

Jaunā Rūpniecības politikas stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, palīdzēs mūsu rūpniecībai inovācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas ziņā saglabāt līderpozīciju vai to ieņemt.

Cīņa pret klimata pārmaiņām. “Ņemot vērā ambīciju sabrukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropa panāks, ka mēs atkal padarīsim mūsu planētu diženu. Tā ir visas cilvēces kopīgais mantojums.

Kiberdrošība. “Kiberuzbrukumi var būt daudz bīstamāki demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nekā ieroči un tanki. (...) Šodien Komisija ierosina jaunus instrumentus, tostarp Eiropas Kiberdrošības aģentūru, lai palīdzētu aizstāvēt mūs.

Migrācija. “Eiropa ir solidaritātes kontinents, kurā tie, kuri bēg no vajāšanas, var rast patvērumu, un tādai tai ir jābūt arī turpmāk."

Mums ir kopīgas robežas, taču nedrīkst prasīt, lai tās aizsargā tikai tās dalībvalstis, kuras ģeogrāfijas dēļ tiek skartas pirmās. Ja ir kopīgas robežas, jābūt arī kopīgai aizsardzībai."

Es nevaru runāt par migrāciju, nepaužot lielu atzinību Itālijai par tās nenogurdināmo un cēlo darbu. (…) Itālija glābj Eiropas godu Vidusjūrā.

Eiropas Solidaritātes korpuss (sk. faktu lapu). “Es esmu īpaši lepns par tiem jaunajiem eiropiešiem, (...) kuri strādā mūsu jaunajā Eiropas Solidaritātes korpusā. Viņi iedzīvina Eiropas solidaritāti.

Āfrika (sk. faktu lapu). “Mums ir arī jāizrāda solidaritāte ar Āfriku. Āfrikas ir cildens un jauns kontinents, tā ir cilvēces šūpulis. Ar mūsu 2,7 miljardus eiro vērtā ES Trasta fonda Āfrikai palīdzību tiek radītas nodarbinātības iespējas visā kontinentā.

Došanās ceļā

Tagad ir laiks izdarīt pirmos šīs diskusijas [par Eiropas nākotni] secinājumus. Laiks pāriet no pārdomām pie darbībām. No diskusijām pie lēmumiem. Šodien es vēlētos iepazīstināt jūs ar savu viedokli – savu “sesto scenāriju”.

Man Eiropa nav tikai vienotais tirgus. Tā ir kas vairāk par naudu un par eiro. Tās centrā vienmēr ir bijušas vērtības.

No austrumiem līdz rietumiem. “Eiropa sniedzas no Vigo līdz Varnai. No Spānijas līdz Bulgārijai. No austrumiem līdz rietumiem – Eiropai ir jāelpo ar abām plaušām. Citādi mūsu kontinentam būs grūti elpot."

Darba ņēmēju norīkošana (sk. faktu lapu). “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas darba ņēmēji. Darba ņēmējiem būtu jāsaņem vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā.

Eiropas Darba iestāde (sk. faktu lapu). “Šķiet absurdi, ka mums ir Banku iestāde, lai nodrošinātu kārtību banku darbības standartos, bet nav kopējas Darba iestādes, lai nodrošinātu taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū. Mēs tādu izveidosim.

Pārtikas divējāda kvalitāte (sk. faktu lapu). “Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Es nepieļaušu, ka dažviet Eiropā patērētājiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika, nekā citās valstīs (...). Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē.

Tiesiskums. “Eiropā stipro likumus aizstāj likuma spēks. (...) Tiesiskums Eiropas Savienībā nav fakultatīvs. Tas ir obligāts."

Tiesas spriedumi ir jārespektē visiem. Tos graut vai graut valstu tiesu neatkarību nozīmē atņemt iedzīvotājiem viņu pamattiesības.

Šengenas zona. “Ja vēlamies nostiprināt mūsu ārējo robežu aizsardzību, mums ir nekavējoties jāatver Šengenas zona Bulgārijai un Rumānijai. Mums būtu jāļauj arī Horvātijai kļūt par pilntiesīgu Šengenas dalībnieci, tiklīdz tā būs izpildījusi visus kritērijus.

Eirozona (sk. faktu lapu). “Ja mēs vēlamies, lai eiro mūsu kontinentu vienotu, nevis šķeltu, tad tam ir jābūt vairāk nekā tikai atsevišķu valstu grupas valūtai. Ir paredzēts, ka eiro ir vienotā valūta Eiropas Savienībā kopumā.

Paplašināšanās. “Mums ir jāturpina dot Rietumbalkānu valstīm ticamu paplašināšanās perspektīvu (...) Ir skaidrs, ka [šajā] pilnvaru termiņā turpmāka paplašināšanās nenotiks (…) Taču pēc tam Eiropas Savienībā būs vairāk nekā 27 dalībvalstis."

Turcija. "Turcija jau kādu laiku milzu soļiem ir attālinājusies no Eiropas Savienības."

"Žurnālistu vieta ir ziņu redakcijās nevis cietumā. Viņu vieta ir tur, kur valda vārda brīvība.

Mans aicinājums Turcijas varasvīriem ir šāds: atbrīvojiet mūsu žurnālistus.”

Kvalificēta vairākuma balsošana nodokļu jautājumos. “Es stingri iestājos par pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu lēmumos par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, par PVN, par taisnīgiem nodokļiem digitālajā nozarē un par finanšu darījumu nodokli.”

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs (sk. faktu lapu). “Mums ir nepieciešams Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs – Eiropas ministrs, kurš veicinātu un atbalstītu strukturālās reformas mūsu dalībvalstīs.”

"Mums nav vajadzīgas paralēlas struktūras (…) Eirozonas parlaments ir Eiropas Parlaments.

Cīņa pret terorismu. “Aicinu veidot Eiropas izlūkošanas vienību, kas nodrošina, ka izlūkošanas dienestu starpā un ar policiju notiek automātiska datu apmaiņa par teroristiem un ārvalstu kaujiniekiem.

Spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece. “Es vēlos, lai dalībvalstis apsvērtu, kuru ārpolitikas lēmumu pieņemšanā varētu pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Līgums to jau paredz.

Labāks regulējums (sk. faktu lapu). “Mums nevajadzētu jaukties Eiropas iedzīvotāju ikdienā (…) Mums nevajadzētu ierasties ar jaunu iniciatīvu birumu vai tiekties pēc arvien lielākas kompetences. Mums būtu jānodod kompetence atpakaļ dalībvalstīm jautājumos, kur tas būtu lietderīgāk.”

Es, sākot ar šo mēnesi, izveidošu Subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu darba grupu, lai ļoti kritiski izvērtētu visas politikas jomas un pārliecinātos, ka mēs rīkojamies tikai tajās jomās, kurās ES dod pievienoto vērtību.

Institucionālā reforma. “Eiropa darbotos labāk, ja mēs vienā amatā apvienotu Eiropas Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāja pienākumus (…) Eiropa būtu vieglāk saprotama, ja kuģi vadītu viens kapteinis (…) Viens priekšsēdētājs varētu labāk atspoguļot Eiropas Savienības – kā valstu Savienības un iedzīvotāju Savienības – patieso būtību.

“Ja vēlamies stiprināt Eiropas demokrātiju, nevar mainīt demokrātijas progresu, kas notika, izvirzot vadošos kandidātus – Spitzenkandidaten.”

Ceļvedis

Mūsu nākotne nevar būt tikai scenārijs (…) Mums jau šodien ir jāsagatavojas rītdienas Savienībai."

2019. gada 30. martā mēs būsim 27 valstu Savienība. Es ierosinu labi sagatavoties šim brīdim gan 27 valstu starpā, gan ES iestādēs.

Es ceru, ka 2019. gada 30. martā Eiropas iedzīvotāji pamodīsies Savienībā, kurā mēs turpinām aizstāvēt savas vērtības. Savienībā, kurā visas dalībvalstis stingri ievēro tiesiskumu. (...) Savienībā, kurā mēs esam nostiprinājuši mūsu ekonomiskās un monetārās savienības pamatus tā, lai varētu aizsargāt savu vienoto valūtu gan labos, gan sliktos brīžos, bez nepieciešamības pieaicināt palīgus no ārpuses. (...) Savienībā, kurā Komisijas un Eiropadomes darbu vada viens priekšsēdētājs, kas ievēlēts pēc demokrātiskas Eiropas mēroga vēlēšanu kampaņas.

Mēs sākām labot jumtu. Taču šis darbs tagad ir jāpabeidz, kamēr vēl spīd saule. (...) Tāpēc atraisīsim tauvu mezglus. Kuģosim prom no ostas. Un uzņemsim apgriezienus.”

Konteksts

Katru gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā saka runu par stāvokli Savienībā, izvērtējot iepriekšējā gada sasniegumus un izklāstot prioritātes nākamajam gadam. Priekšsēdētājs arī izklāsta, kā Komisija risinās aktuālākās problēmas, ar kādām saskaras Eiropas Savienība. Pēc runas seko plenārsēdes diskusija. Tā tiek uzsākts dialogs ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kas norisinās, lai sagatavotu Komisijas darba programmu nākamajam gadam.

Turklāt Komisijas priekšsēdētājs Junkers un priekšsēdētāja pirmais vietnieks Timmermanss šodien Eiropas Parlamenta un Padomes prezidentūras priekšsēdētājiem nosūtīja nodomu vēstuli, kurā sīki izklāstīti pasākumi, kurus Komisija iecerējusi veikt ar tiesību aktu un citu iniciatīvu palīdzību līdz nākamā gada beigām (šajā gadījumā – 2018. gada beigām). Tas ir īpaši paredzēts 2010. gada Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām.

Papildinformācija

“Stāvoklis Eiropas Savienībā – 2017. gads” brošūrā ietilpst:

  • Apstiprinātā runa par stāvokli Savienībā
  • Nodomu vēstule
  • Progress Komisijas desmit prioritāšu īstenošanā
  • Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas Savienības ceļvedis

Tīmekļa vietne “Stāvoklis Savienībā – 2017. gads”

Eiropas Komisijas 10 politiskās prioritātes

 

IP/17/3164

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar