Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas pusgada ziemas pakete: dalībvalstu panāktā progresa ekonomikas un sociālo prioritāšu jomā pārskatīšana

Briselē, 2017. gada 22. februārī

Eiropas Komisija šodien publicē ikgadējo analīzi par ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs un atlikušās nelīdzsvarotības novērtējumu.

Tā publicē arī ziņojumu par fiskālā pakta īstenošanu, ziņojumu, kurā analizēts parāda stāvoklis Itālijā, un ziņojumu par statistikas datu sagrozīšanas gadījumu Austrijā kopā ar priekšlikumu Padomei par naudas sodu.

Dalībvalstis gūst panākumus to atsevišķo politikas norāžu īstenošanā, ko tās saņēmušas pērn saistībā ar “pozitīvo trīsstūri” — ieguldījumu palielināšanu, strukturālo reformu veikšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu. Šis dalībvalstu progresa novērtējums ir daļa no ikgadējā ES līmeņa ekonomikas politikas koordinācijas cikla, un to dēvē par Eiropas pusgada ziemas paketi. Šī pakete ir turpinājums pagājušajā nedēļā klajā laistajai ekonomikas prognozei.

Šodien publicētajos 27 ziņojumos par valstīm (par visām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, uz kuru attiecas īpaša ekonomikas korekciju programma) sniegta Komisijas dienestu ikgadējā analīze par dalībvalstu ekonomikas stāvokli, tostarp — attiecīgos gadījumos — makroekonomikas nelīdzsvarotības novērtējums. Novembrī tika publicēts 2017. gada izaugsmes pētījums un eirozonai adresēti ieteikumi, kuros Eiropas līmenī noteiktas prioritātes nākamajam gadam, bet šīsdienas paketē fokuss pārvirzīts uz Eiropas pusgada valstu līmeni, gatavojoties pavasarī gaidāmajiem dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem.

Šo ziņojumu par valstīm laicīga publicēšana pirms valstu programmu iesniegšanas un konkrētām valstīm adresētu ieteikumu atjaunināšanas ir daļa no Junkera vadītās Komisijas centieniem optimizēt un stiprināt Eiropas pusgadu. Tā mērķis ir atvēlēt laiku dialogam ar dalībvalstīm par Eiropas un valstu līmeņa prioritātēm, kā arī pievērst lielāku uzmanību nodarbinātības un sociālajiem apsvērumiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, sacīja: “Šodien publicētā analīze liecina, ka mūsu politikas stratēģija, kas balstās uz ieguldījumu palielināšanu, strukturālo reformu veikšanu un stabilu budžeta politiku, nes augļus. Tādēļ tā vietā, lai dotu cilvēkiem nepiepildāmus solījumus, mums būtu jāturpina iet iesāktajā virzienā, risināt ar krīzes sekām saistītās problēmas un novērst mūsu ekonomikas strukturālās nepilnības. ES un valstu politikai vajadzētu būt vērstai uz to, lai padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un nodrošinātu, ka ekonomikas atlabšanu izjūt visi.”

Komisāre Marianna Teisena, kas atbild par nodarbinātību, sociālajām lietām, prasmēm un darbaspēka mobilitāti, piebilda: “Eiropa gūst reālus panākumus. Nodarbinātības līmenis turpina augt, un mēs redzam, ka arī algas sāk palielināties. Ņemot vērā, ka atgriežamies pie mērenas izaugsmes, mums ir jāizmanto iespēja aktīvāk mazināt nabadzības risku un ienākumu un iespēju nevienlīdzību.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī piemetināja: “Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā daudzas ES valstis ir turpinājušas gūt panākumus svarīgāko ekonomikas problēmu risināšanā, kaut gan šie panākumi vēl nav pietiekami. Ir daudz neskaidrību, taču viens ir skaidrs pavisam noteikti — šīs problēmas tiks novērstas tikai tad, ja pašreizējā sasaukuma valdības un to pēcteči tās izlēmīgi risinās.”

Šodienas ziņojumos par valstīm publicētā analīze liecina, ka vairākumā dalībvalstu ekonomikas atlabšana ir veicinājusi bezdarba līmeņa samazināšanos, lai gan tas joprojām ir augstāks par bezdarba līmeni pirms krīzes. Padziļinātie pārskati, kas ietverti dažos ziņojumos, liecina, ka ir novērsti lieli tekošā konta deficīti un ievērojamie privātā sektora, valsts un ārējā parāda uzkrājumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir sākuši samazināties. Taču joprojām ir vērojami daudzi riski — lieli tekošā konta pārpalikumi ir tikai nedaudz samazināti, bet lieli ienākumus nenesošu aizdevumu uzkrājumi dažās dalībvalstīs ietekmē finanšu nozari.

Pērnā gada novembrī Komisija sāka izstrādāt padziļinātus pārskatus par 13 dalībvalstīm, lai analizētu, vai tajās ir makroekonomikas nelīdzsvarotība, un novērtētu nelīdzsvarotības pakāpi. Visās 13 dalībvalstīs, par kurām šogad tika sagatavoti padziļināti pārskati, pagājušajā gadā bija nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Minēto pārskatu rezultāti ir ietverti attiecīgajos ziņojumos par valstīm.

Komisija secināja, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) izpratnē Somijā šobrīd nav nelīdzsvarotības. Pārējās 12 dalībvalstīs ir vai nu nelīdzsvarotība (6 valstīs), vai pārmērīga nelīdzsvarotība (6 valstīs). Šīs 12 dalībvalstis arī turpmāk tiks īpaši uzraudzītas, pielāgojot uzraudzību attiecīgo valstu nelīdzsvarotības pakāpei un raksturam. Uzraudzībā tiks pievērsta uzmanība valstu politikas pasākumiem, un šajā nolūkā tiks risināts intensīvāks dialogs ar valstu iestādēm, organizētas ekspertu vizītes un sniegti progresa ziņojumi. Padziļināto pārskatu kopsavilkums ir šāds.

  • Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Portugālē un Kiprā ir konstatēta pārmērīga nelīdzsvarotība.
  • Vācijā, Īrijā, Spānijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā ir konstatēta ekonomiskā nelīdzsvarotība.
  • Somijā nav konstatēta ekonomiskā nelīdzsvarotība.

Ziņojums par fiskālā pakta transponēšanu

Kolēģija šodien pieņēma arī Paziņojumu un ziņojumu par fiskālā pakta transponēšanu valstu tiesību aktos. Fiskālais pakts ir starpvalstu Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) centrālais elements. Tas ar korekcijas mehānisma palīdzību 22 dalībvalstīm (eirozonas valstīm un Bulgārijai, Dānijai un Rumānijai) uzliek pienākumu ievērot stingrākas fiskālās disciplīnas un līdzsvarota budžeta normas principus. Fiskālais pakts ir daļa no ES politiskās reakcijas uz ekonomikas un finanšu krīzi. Kopš tā laika daži fiskālā pakta elementi ir iestrādāti ES tiesību aktos.

Šodienas ziņojums liecina, ka visas dalībvalstis, kas ir parakstījušas fiskālo paktu, līdz šim savā fiskālajā sistēmā ir ieviesušas būtiskākos fiskālā pakta elementus. Ieviešanas veids valstīs ir atšķirīgs, taču tas likumsakarīgi, jo Līgumā noteiktajā satvarā ir paredzēti tikai principi un samērā plašas prasības.

Laikā, kad tika panākta vienošanās par fiskālo paktu, nebija iespējams noslēgt Līgumu ES tiesību sistēmas ietvaros, tādēļ tika nolemts noslēgt vienošanos starpvalstu līguma veidā. Taču ir paredzēti pasākumi LSKP iestrādāšanai ES tiesību aktos, lai uzlabotu demokrātisko pārskatatbildību un leģitimitāti Savienībā.

Ziņojums par Itālijas parāda stāvokli

Komisija ir arī pieņēmusi ziņojumu par Itāliju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 3. punktu, un šajā ziņojumā tā pārskata valsts atbilstību Stabilitātes uz izaugsmes paktā paredzētajam parāda kritērijam un noteiktajam parāda samazinājuma tempam.

Ziņojumā secināts — būtu jāuzskata, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 definētais parāda kritērijs pašlaik nav izpildīts, ja vien līdz 2017. gada aprīlim netiks ticami īstenoti papildu strukturālie pasākumi vismaz 0,2 % no IKP apmērā, kurus valdība ir apņēmusies pieņemt, lai samazinātu novirzi no atbilstības preventīvajai daļai 2017. gadā (un tādējādi arī 2016. gadā).

Taču lēmums par to, vai ieteikt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanu, tiks pieņemts, pamatojoties vienīgi uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi un ņemot vērā pēdējos datus par 2016. gadu un to fiskālo saistību izpildi, ko 2017. gada februārī ir uzņēmušās Itālijas iestādes.

Ziņojums par statistikas datu sagrozīšanas gadījumu un priekšlikums Padomes lēmumam par naudas soda uzlikšanu Austrijai

Komisija šodien ir pieņēmusi arī priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, kurā paredzēts Austrijai uzlikt naudas sodu 29,8 miljonu eiro apmērā par dažu valsts parāda datu sagrozīšanu. Pēc izmeklēšanas un informācijas apmaiņas ar Austrijas iestādēm Komisija secināja, ka Zalcburgas federālās zemes valdības struktūru rupjas nolaidības rezultātā Eurostat iesniegtajos statistikas paziņojumos par 2012. un 2013. gadu sagrozīti dati par Austrijas deficītu un parādu 2008.–2012. gadā. Pēc Austrijas parāda un deficīta datu labošanas 2014. gada aprīlī tie tiek publicēti bez Eurostat atrunas.

Turpmākie pasākumi Eiropas pusgada ietvaros

Sagaidāms, ka Padome apspriedīs Komisijas ziņojumus par valstīm un padziļināto pārskatu rezultātus. Pēcāk Komisija rīkos divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm par to attiecīgajiem ziņojumiem. Priekšsēdētāja vietnieki un komisāri apmeklēs dalībvalstis, lai tiktos ar valdībām, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām. Šīs apspriedes notiek saistībā ar dalībvalstu ciešāku iesaisti pirms ziņojumu par valstīm publicēšanas, un tās turpināsies valsts reformu programmu un stabilitātes vai konverģences programmu sagatavošanas posmā.

Komisija ierosina, ka dalībvalstīm būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un sociālie partneri un jānodrošina plašāka ieinteresēto personu loka līdzatbildība par reformu procesu. Jo īpaši dalībvalstis tiks aicinātas skaidrot, kā reģionālās un vietējā iestādes ir iesaistītas programmas sagatavošanā, jo panākumi reformu īstenošanā ir atkarīgi arī no dažādiem pārvaldības līmeņiem.

Vēlāk pavasarī Komisija ierosinās jaunu konkrētām dalībvalstīm adresētu ieteikumu kopumu.

Vispārīga informācija

Šo ziņojumu par valstīm laicīga publicēšana ir daļa no Junkera vadītās Komisijas centieniem optimizēt un stiprināt Eiropas pusgadu saskaņā ar piecu priekšsēdētāju ziņojumu un Komisijas paziņotajiem pasākumiem Eiropas ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšanai. Minētās izmaiņas tika ieviestas nolūkā īstenot efektīvu dialogu par Eiropas prioritātēm, arī eirozonas problēmām, pašā Eiropas pusgada sākumā, un pēc tam atvēlēt vairāk laika dialogam ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos. Šodienas ziņojumi atspoguļo arī lielākas uzmanības pievēršanu nodarbinātībai un sociālajiem apsvērumiem, kurus Komisija iekļauj Eiropas pusgadā.

Komisija pērn ir arī padarījusi makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošanu skaidrāku un pārredzamāku, nelīdzsvarotības kategoriju skaitu samazinot no sešām līdz četrām: nelīdzsvarotības nav, nelīdzsvarotība, pārmērīga nelīdzsvarotība un pārmērīga nelīdzsvarotība ar korektīviem pasākumiem (pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra). Tas tika paziņots 2015. gada oktobra Paziņojumā par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai.

Papildu informācija

Informatīvs paziņojums

Paziņojums — ziņojumi par valstīm

Ziņojumi par valstīm

Paziņojums un ziņojums par fiskālo paktu

Ziņojums par Itālijas parāda stāvokli

Priekšlikums Padomes lēmumam par naudas soda uzlikšanu Austrijai

Informatīvs paziņojums par Austriju

Ziņojums par Austriju

2017. gada ziemas ekonomikas prognoze

2017. gada Eiropas pusgada sākums: rudens pakete

2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

 

IP/17/308

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar