Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Pakalpojumu ekonomika, kas ir noderīga eiropiešiem

Briselē, 2017. gada 10. janvārī

Komisija šodien nāk klajā ar vērienīgu un līdzsvarotu pasākumu kopumu, kas atvieglos uzņēmumiem un speciālistiem pakalpojumu sniegšanu 500 miljoniem potenciālo patērētāju ES.

Pakalpojumu nozares veicināšana dos labumu patērētājiem, darba meklētājiem un uzņēmumiem un sekmēs ekonomikas izaugsmi Eiropā.

Šodienas priekšlikumi atbilst ceļvedim, kas noteikts vienotā tirgus stratēģijā, lai palīdzētu īstenot Komisijas priekšsēdētāja Junkera politisko apņemšanos pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu, kam jākļūst par atspēriena punktu Eiropas uzņēmumiem, lai tie spētu veiksmīgi attīstīties pasaules ekonomikā. Šis mērķis tika apstiprināts Eiropadomes 2015. gada decembra un 2016. gada jūnija un decembra secinājumos. Piedāvātie pasākumi paredzēti tam, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu vieglāk orientēties administratīvajās formalitātēs un dalībvalstīm būs vieglāk identificēt pārmērīgi apgrūtinošas prasības. Tā vietā, lai grozītu esošos ES noteikumus pakalpojumu jomā, Komisija grib uzlabot to piemērošanu, jo pierādījumi liecina, ka visā pilnībā īstenojot šos noteikumus, tiks ievērojami veicināta ES ekonomika.https://ec.europa.eu/priorities/publications/president-junckers-political-guidelines_en

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens komentē: "Šķēršļi pakalpojumu tirdzniecībai ir arī šķēršļi konkurētspējai. Labāk izmantojot vienotā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem būs vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī piedāvāt lielāku pakalpojumu klāstu par labākām cenām, vienlaikus saglabājot patērētājiem un darbiniekiem augstus standartus. Šodien mēs ierosinām vienkāršot procedūras pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī jaunu, modernāku dalībvalstu sadarbības veidu pakalpojumu nozares regulēšanai."

Par iekšējo tirgu, rūpniecību, uzņēmējdarbību un MVU atbildīgā Komisijas locekle Elžbeta Beņkovska komentē: "Pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES ekonomikas un aptuveni 90 % no visām jaunajām darbvietām. Bet vienotais tirgus ir kā vērtība, ko uztveram par pašsaprotamu, tomēr pakalpojumu jomā tas pienācīgi nedarbojas. Tādējādi netiek izmantots ievērojams darbvietu un izaugsmes potenciāls. Šodien tiek dots jauns impulss pakalpojumu nozarei, lai Eiropa kļūtu par globālo centru, sniedzot, pērkot un attīstot jaunus pakalpojumus."

Šodien Komisija pieņem četras konkrētas iniciatīvas:

  • Jauna Eiropas pakalpojumu e-karte. Jauna Eiropas pakalpojumu e-karte uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, inženierpakalpojumu uzņēmumiem, IT konsultantiem, tirdzniecības izstāžu organizētājiem) un būvniecības uzņēmumiem palīdzēs izpildīt administratīvās prasības, kas vajadzīgas darbam ārzemēs. Pakalpojumu sniedzējiem būs vienkārši jāsazinās ar vienotu kontaktpunktu savā valstī un savā valodā. Attiecīgās dalībvalsts kontaktpunkts tad pārbauda vajadzīgos datus un nodod tos uzņēmējai dalībvalstij. Uzņēmējvalsts joprojām patur tiesības piemērot savas regulatīvās prasības un izlemt, vai pieteikuma iesniedzējs var sniegt pakalpojumus tās teritorijā. E-karte neietekmē spēkā esošos darba devēju pienākumus un darba ņēmēju tiesības.
  • Valsts noteikumu par profesionāliem pakalpojumiem proporcionalitātes izvērtējums. Apmēram 50 miljoni iedzīvotāju — 22 % no Eiropas darbaspēka — strādā profesijās, pieeja kurām ir atkarīga no īpašas kvalifikācijas vai attiecībā uz kurām ir aizsargāta konkrēta amata nosaukuma lietošana, piemēram, farmaceits vai arhitekts. Regulējums ir nepieciešams daudzām profesijām, piemēram, tādām, kas saistītas ar veselību un drošību. Taču ir gadījumi, kad pārlieku apgrūtinoši un novecojuši noteikumi var pārmērīgi sarežģīt kvalificētu kandidātu piekļuvi šīm darbvietām. Tas kaitē arī patērētājiem. ES nereglamentē un neatceļ profesiju reglamentāciju — tā joprojām ir valsts prerogatīva. Tomēr saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstij ir jānosaka, vai ir nepieciešamas jaunas valsts profesionālās prasības un vai tās ir līdzsvarotas. Lai nodrošinātu saskanīgu un konsekventu pieeju, Komisija ierosina racionalizēt un precizēt, kādā veidā dalībvalstīm būtu jāveic visaptveroša un pārredzama proporcionalitātes pārbaude, pirms tās pieņem vai groza valsts noteikumus par profesionāliem pakalpojumiem.
  • Norādījumi par valsts reformām reglamentēto profesiju jomā. No 2014. līdz 2016. gadam veiktajā savstarpējā izvērtēšanā iegūtie dati liecina, ka tās dalībvalstis, kuras ir atvērušas savu pakalpojumu tirgu (piemēram, Itālija, Polija, Portugāle un Spānija), tagad var izmantot lētākus pakalpojumus un tajās patērētājiem ir lielāka izvēle. Šodien Komisija piedāvā norādījumus par valsts reformām tādu reglamentēto profesiju jomā, kurām ir vislielākais izaugsmes un nodarbinātības potenciāls, proti, arhitekti, inženieri, juristi, grāmatveži, patentu aģenti, nekustamā īpašuma aģenti un kalnu gidi. Dalībvalstis tiek aicinātas izvērtēt, vai profesionālās prasības atbilst deklarētajiem valsts sabiedriskās kārtības un drošības mērķiem. Šie norādījumi papildina Eiropas pusgada izvērtējumus, īpaši pievēršoties prasībām, kas attiecas uz šīm profesijām.
  • Uzlabota paziņošana par valsts pakalpojumu jomas noteikumu projektiem. ES tiesību aktos jau ir noteikts, ka dalībvalstīm jāziņo Komisijai par valsts pakalpojumu jomas noteikumu projektiem, savlaicīgi nodrošinot ES izpildiestādēm un pārējām dalībvalstīm iespēju paust bažas par varbūtēju neatbilstību ES tiesību aktiem. Lai šis process būtu savlaicīgs, efektīvs un pārskatāms, šodien Komisija ierosina šāda mehānisma uzlabojumus.

Vispārīga informācija

Lai gan pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES ekonomikas un aptuveni 90 % no radītajām darbvietām, pakalpojumu nozarei ir neapmierinoši rezultāti. Produktivitātes pieaugums šajā nozarē ir zems, bet līmenis citur pasaulē strauji palielinās. Šķēršļi kavē jaunu uzņēmumu veidošanu un attīstību, un rezultātā patērētājiem ir jāmaksā augstākas cenas un ir mazāka izvēle. Turklāt ražošanas efektivitāte aizvien vairāk ir saistīta ar pakalpojumu konkurētspēju. Tāpēc šķēršļi pakalpojumu tirdzniecībai vienotajā tirgū ir arī šķēršļi ES ražošanas nozares konkurētspējai. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un nodrošinātu papildu izaugsmi un darbvietas, ir svarīgi, ka dalībvalstis veicina pakalpojumu ekonomikas attīstību un labāk izmanto vienotā pakalpojumu tirgus potenciālu.

Sīkāka informācija

Bieži uzdotie jautājumi – MEMO/17/11

Priekšlikums pakalpojumu e-kartei

Priekšlikums paziņošanas procedūrai pakalpojumu jomā

Priekšlikums proporcionalitātes pārbaudei

Norādījumi par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem

Factsheet

IP/17/23

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar