Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret Poliju saistībā ar pasākumiem, kas skar tiesu varu

Briselē, 2017. gada 29. jūlijā

Pēc tam, kad Polijas Oficiālajā Vēstnesī piektdien, 28. jūlijā, tika publicēts Likums par vispārējo tiesu sistēmas organizāciju, Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Poliju, nosūtot tai oficiāla paziņojuma vēstuli.

Polijas iestādēm ir viens mēnesis laika, lai atbildētu uz šo oficiālā paziņojuma vēstuli.

Komisijai vislielākās bažas raisa Likumā par vispārējo tiesu sistēmas organizāciju ietvertā norma, kas uzskatāma par diskrimināciju dzimuma dēļ, proti, tā tiesnešiem paredz atšķirīgu pensionēšanās vecumu (60 gadi sievietēm un 65 gadi vīriešiem). Šāda norma ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantam un Direktīvai 2006/54 par dzimumu līdztiesību nodarbinātības jomā. Oficiālā paziņojuma vēstulē Komisija vērš Polijas iestāžu uzmanību arī uz to, ka, piešķirot tieslietu ministram brīvību pēc sava ieskata pagarināt pensionēšanās vecumu sasniegušo tiesnešu pilnvaru termiņu, kā arī atstādināt un iecelt amatā tiesu priekšsēdētājus, tiks apdraudēta Polijas tiesu neatkarība (sk. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu kopā ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu). Jaunie noteikumi ļauj tieslietu ministram ietekmēt atsevišķus vispārējo tiesu tiesnešus, jo īpaši izmantojot neskaidros kritērijus pilnvaru termiņa pagarināšanai, tādējādi apdraudot tiesnešu neatceļamības principu. Lai gan tiek pazemināts pensionēšanās vecums, likums ļauj tieslietu ministram pagarināt tiesnešu pilnvaru termiņu uz laiku līdz desmit gadiem sievietēm un uz laiku līdz pieciem gadiem vīriešiem. Tāpat likumā nav noteikts laikposms, kurā tieslietu ministrs pieņem lēmumu par pilnvaru termiņa pagarināšanu, ļaujot tam saglabāt ietekmi pār attiecīgajiem tiesnešiem uz atlikušo viņu tiesvedību pilnvaru termiņu.

Bez tam pirmais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss vakar nosūtīja vēstuli Polijas ārlietu ministram, atkārtoti aicinot viņu un Polijas tieslietu ministru pēc iespējas drīzāk ierasties uz tikšanos Briselē, lai atsāktu dialogu. Saistībā ar dialogu par tiesiskumu Franss Timmermanss teica: “Komisija vēl aizvien ir gatava sadarboties ar Polijas iestādēm, cerot uz konstruktīvu dialogu.”

Turpmākā rīcība

Komisijas oficiālā paziņojuma vēstulē Polijas valdība tiek aicināta viena mēneša laikā sniegt atbildi. Pēc Polijas apsvērumu izskatīšanas vai tad, ja noteiktajā termiņā apsvērumi nebūs iesniegti, Komisija var sniegt argumentētu atzinumu, kas ir pārkāpuma procedūras otrais posms.

Pamatinformācija

Komisāru kolēģija trešdien, 26. jūlijā, nolēma sākt šo pārkāpuma procedūru tiklīdz Likums par vispārējo tiesu sistēmas organizāciju tiks publicēts. Likums tika publicēts 28. jūlijā.

Šī pārkāpuma procedūra papildina notiekošo dialogu par tiesiskumu, ko Komisija sāka 2016. gada janvārī, un 26. jūlijā izdotos papildu ieteikumus par tiesiskumu. Tiesiskums ir viena no Eiropas Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām. Tā nostiprināta Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņā ar Līgumiem ir atbildīga par to, ka tiek ievērots tiesiskums, kas ir viena no Savienības pamatvērtībām, kā arī par to, lai tiktu ievērotas ES tiesību normas, vērtības un principi. Polijā notiekošais lika Eiropas Komisijai 2016. gada janvārī sākt dialogu ar Polijas valdību, šim nolūkam izmantojot tiesiskuma mehānismu. Tiesiskuma mehānismam, ko 2014. gada 11. martā ieviesa Komisija, ir trīs posmi (sk. attēlu 1. pielikumā). Visa procesa pamatā ir nepārtraukts dialogs starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Komisija regulāri par notiekošo sīki informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

 

I pielikums. Tiesiskuma mehānisms

13

II pielikums. Līguma par Eiropas Savienību 7. pants

1.   Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.

Padome pastāvīgi pārbauda, vai pamatojums, uz kura balstīta konstatācija, vēl aizvien ir spēkā.

2.   Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.

Attiecīgai dalībvalstij joprojām ir saistoši Līgumu uzliktie pienākumi.

4.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var vēlāk nolemt mainīt vai atcelt pasākumus, kas veikti saskaņā ar 3. punktu, ja mainās apstākļi, kas likuši tos īstenot.

5.   Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantā.

 

 

 

IP/17/2205

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar