Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Komisija cenšas Polijā nosargāt tiesiskumu

Briselē, 2017. gada 26. jūlijā

Eiropas Komisija nāk klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir Polijā saglabāt tiesiskumu.

Polijas iestādēm adresētā Ieteikumā par tiesiskumu Komisija ir argumentētā veidā izklāstījusi raizes par Polijā plānoto tiesu sistēmas reformu. Komisijas ieskatā šī reforma Polijā palielina tiesiskuma sistēmisko apdraudējumu, ko Komisija konstatēja jau 2016. gada janvārī aizsāktajā tiesiskuma procedūrā. Komisija pieprasa, lai konstatētās problēmas tiktu novērstas viena mēneša laikā. Konkrēti, Komisija lūdz Polijas iestādes neveikt nekādus pasākumus ar mērķi atstādināt no amata Augstākās tiesas tiesnešus vai piespiest viņus doties pensijā. Ja šādi pasākumi tiks veikti, Komisija ir gatava nekavējoties sākt 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru[1], kas ir oficiāls ES brīdinājums, kuru izdod ar četru piektdaļu Padomes locekļu balsu vairākumu.

Papildus Komisija saistībā ar iespējamiem ES tiesību normu pārkāpumiem nolēmusi pret Poliju sākt pārkāpuma procedūru: tiklīdz tiks oficiāli publicēts Likums par vispārējām tiesām, Komisāru kolēģija nekavējoties nosūtīs oficiāla paziņojuma vēstuli.

Vienlaikus Komisija atgādina, ka tā ir gatava ar Polijas valdību veidot konstruktīvu dialogu.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norāda: “Komisija ir stingri apņēmusies tiesiskumu aizsargāt visās dalībvalstīs, jo tas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Neatkarīga tiesu vara ir būtisks priekšnoteikums dalībai šajā savienībā. Tāpēc nevaram pieņemt, ka kādā dalībvalstī tiek izveidota sistēma, kas tiesnešus ļauj patvaļīgi atstādināt no amata. Neatkarīgas tiesas ir mūsu dalībvalstu un mūsu tiesu sistēmu savstarpējās uzticības pamats. Tomēr, ja Polijas valdība turpinās Polijā graut tiesu sistēmas neatkarību un tiesiskumu, Komisija būs spiesta ierosināt 7. pantā paredzēto procedūru.”

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss saka: “Mūsu ieteikumi Polijas iestādēm ir skaidri. Ir jāatjauno Konstitucionālās tiesas neatkarība, un šajā sakarā vai nu jāatceļ likumi, kas reformē tiesu sistēmu, vai jāpanāk to atbilstība Polijas Konstitūcijai un Eiropas tiesību normām par tiesu iestāžu neatkarību. Polijas tiesām, tāpat kā pārējām dalībvalstu tiesām, jānodrošina efektīva tiesiskā aizsardzība, ja tiek konstatēts ES tiesību normu pārkāpums, proti, tām jārīkojas kā “Eiropas Savienības tiesnesēm”, un ir jānodrošina, ka tiek izpildītas prasības par tiesu varas neatkarību, kā paredz Līgums par Eiropas Savienību un Pamattiesību harta. Mēs vēlamies konstatētās problēmas risināt konstruktīvi. Komisija ir gatava veidot dialogu ar Polijas iestādēm un atzinīgi vērtēs centienus grozīt šos likumus atbilstoši sniegtajiem ieteikumiem.”

1. Ieteikums par tiesiskumu

Šodien pieņemtais Ieteikums par tiesiskumu attiecas uz neatkarīgas un leģitīmas konstitucionālās pārskatīšanas trūkumu Polijā un papildina divus iepriekš sniegtus ieteikumus, kas pieņemti 2016. gada 27. jūlijā un 21. decembrī. Līdz šim brīdim Polijas iestādes uz minētajiem ieteikumiem nekādi nav reaģējušas. Turklāt pa šo laiku tās ir veikušas vēl citus pasākumus, kas vieš arvien lielākas bažas par tiesu neatkarību un būtiski palielina tiesiskuma sistēmisko apdraudējumu Polijā.

Šodien Polijai ir nosūtīts Ieteikums par tiesiskumu, kurā Komisija paudusi bažas par sistēmisko apdraudējumu, ko tiesiskumam radīs četri jauni Polijas parlamenta pieņemti tiesību akti: Likums par Augstāko tiesu un Likums par Valsts tieslietu padomi (kurus 24. jūlijā, izmantojot veto tiesības, Polijas prezidents noraidīja), Likums par vispārējo tiesu organizāciju (kuru 25. jūlijā Polijas prezidents parakstīja un kurš gaida publicēšanu un stāšanos spēkā) un Likums par Valsts tieslietu skolu (publicēts un spēkā kopš 13. jūlija). Šie likumi pašreizējā redakcijā radīs strukturālu apdraudējumu Polijas tiesu sistēmai un tūlītēji ļoti jūtami ietekmēs tiesu sistēmas neatkarīgu darbību.

Konkrēti, tiesiskuma sistēmisko apdraudējumu ļoti būtiski palielinās Augstākās tiesas tiesnešu atstādināšana. Tāpēc Komisija lūdz Polijas iestādes neveikt nekādus pasākumus ar mērķi atstādināt no amata Augstākās tiesas tiesnešus vai piespiest viņus doties pensijā. Ja Polijas iestādes tomēr veiks šādus pasākumus, Komisija ir gatava nekavējoties sākt Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru.

Pamatojoties uz Ieteikumu par tiesiskumu, Komisija aicina Polijas valdību viena mēneša laikā novērst tajā norādītās problēmas un informēt Komisiju par paveikto.

2. Pārkāpuma procedūra saistībā ar ES tiesību normu neievērošanu

Komisāru kolēģija arī pieņēma lēmumu gatavoties pārkāpuma procedūras sākšanai sakarā ar iespējamu ES tiesību normu pārkāpumu. Komisāru kolēģija ir gatava nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli par Likumu par vispārējām tiesām, tiklīdz tas tiks oficiāli publicēts. Komisijai vislielākās bažas raisa likuma norma, kas uzskatāma par diskrimināciju pēc dzimuma, proti, tā tiesnešiem paredz atšķirīgu pensionēšanās vecumu (60 gadi sievietēm un 65 gadi vīriešiem). Šāda norma ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantam un Direktīvai 2006/54 par dzimumu līdztiesību nodarbinātības jomā. Oficiālā paziņojuma vēstulē Komisija plāno vērst Polijas iestāžu uzmanību arī uz to, ka, piešķirot tieslietu ministram brīvību pēc sava ieskata pagarināt pensionēšanās vecumu sasniegušo tiesnešu pilnvaru termiņu, kā arī atstādināt un iecelt amatā tiesu priekšsēdētājus, tiks apdraudēta Polijas tiesu neatkarība (sk. Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punktu kopā ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu).

Turpmākā rīcība

Komisijas ieteikumā Polijas valdība aicināta konstatētās problēmas atrisināt viena mēneša laikā un informēt Komisiju par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem. Komisija ir gatava ar Polijas valdību veidot konstruktīvu dialogu. Kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, Komisija nosūtīs oficiāla paziņojuma vēstuli, tiklīdz tiks publicēts Likums par vispārējām tiesām.

Pamatinformācija

Tiesiskums ir viena no Eiropas Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām. Tā nostiprināta Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņā ar Līgumiem ir atbildīga par to, ka tiek ievērots tiesiskums, kas ir viena no Savienības pamatvērtībām, kā arī par to, lai tiktu ievērotas ES tiesību normas, vērtības un principi. Polijā notiekošais lika Eiropas Komisijai 2016. gada janvārī sākt dialogu ar Polijas valdību, šim nolūkam izmantojot tiesiskuma mehānismu. Tiesiskuma mehānismam, ko 2014. gada 11. martā ieviesa Komisija, ir trīs posmi (sk. attēlu 1. pielikumā). Visa procesa pamatā ir nepārtraukts dialogs starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Komisija regulāri par notiekošo sīki informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Eiropas Parlaments šajā jautājumā Komisiju ir konsekventi atbalstījis, tostarp ar 2016. gada 13. aprīlī un 14. septembrī pieņemtajām rezolūcijām. 2017. gada 16. maijā Komisija par situāciju Polijā informēja Vispārējo lietu padomi. Komisijai atbalstu izteica lielum lielais vairums dalībvalstu, izsakot atzinību par tās centieniem šajā jautājumā un aicinot Polijas valdību atsākt dialogu ar Komisiju.

Par Polijas reformas tiesiskumu dziļas šaubas paudušas arī dažādas starptautiska un Eiropas līmeņa personas un organizācijas: tiesu iestāžu pārstāvji no visas Eiropas, tostarp Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls, Venēcijas komisija, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, ANO Cilvēktiesību komiteja, kā arī vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, Amnesty International un Cilvēktiesību un demokrātijas tīkls.

Sīkāka informācija

 

 

[1]Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktā noteikts, ka Padome ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības (sk. II pielikumu). Komisija šo procesu vai aizsākt, iesniedzot pamatotu priekšlikumu. 

 

 

I pielikums. Tiesiskuma mehānisms

1

 

 

II pielikums. Līguma par Eiropas Savienību 7. pants

1.   Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.

Padome pastāvīgi pārbauda, vai pamatojums, uz kura balstīta konstatācija, vēl aizvien ir spēkā.

2.   Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.

Attiecīgai dalībvalstij joprojām ir saistoši Līgumu uzliktie pienākumi.

4.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var vēlāk nolemt mainīt vai atcelt pasākumus, kas veikti saskaņā ar 3. punktu, ja mainās apstākļi, kas likuši tos īstenot.

5.   Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantā.

 

 

 

 

IP/17/2161

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar