Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

ES finanšu nākotne: augsta līmeņa darba grupa nāk klajā ar priekšlikumiem vienkāršot piekļuvi ES līdzekļiem

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Neatkarīgu kohēzijas politikas ekspertu grupa šodien nāca klajā ar galīgo ziņojumu par vienkāršotu ietvaru ES līdzekļu pārvaldīšanai pēc 2020. gada.

Lai gan ES kohēzijas politikas veikums nenoliedzami ir pozitīvs, pašreizējais noteikumu apjoms ne vienmēr atvieglo dzīvi vietējām iestādēm, kuras pārvalda ES līdzekļus, un uzņēmumiem, kuri vēlas pieteikties ES finansējumam. Tādēļ vienkāršošana ir būtisks elements, un Eiropas Komisijai būtu jāmeklē iespējas turpināt vienkāršot piekļuvi ES līdzekļiem budžeta shēmā pēc 2020. gada.

Tas ir galvenais vēstījums, ko augsta līmeņa darba grupa vienkāršošanas jautājumos vēlas iekļaut diskusijā par ES finanšu nākotni. Eiropas Komisija diskusiju uzsāka 28. jūnijā, izmantojot Komisijas pārdomu dokumentu, kas ir pēdējais dokuments piecu pārdomu dokumentu sērijā, kura publiskota pēc Komisijas Baltās grāmatas par Eiropas nākotni publikācijas 1. martā.

Komisārs Ginters H. Etingers, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem, sacīja: “Iedzīvotāji sagaida no ES, ka tā darīs vairāk, bet ES budžets sarūk. Lai atrisinātu šo dilemmu, mums katrs eiro ir jātērē pēc iespējas lietderīgi. Un vienkāršāki noteikumi palīdz tērēt prātīgāk.”

Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu sacīja: “Mazāk un vienkāršāki noteikumi nozīmē mazāk kļūdu un labākus rezultātus. Ir laiks pievērsties nozīmīgām lietām, proti, uzlabot visu Eiropas iedzīvotāju ikdienu!”

Par nodarbinātību, sociālajām lietām, prasmēm un darbaspēka mobilitāti atbildīgā Komisijas locekle Marianna Teisena: “Vienkāršošanas potenciāla pilnīga izmantošana ļaus ietaupīt naudu un laiku, ko var izmantot, lai stimulētu sociālo konverģenci Eiropā.”

Augsta līmeņa darba grupas priekšsēdētājs Sīms Kallass sacīja: “Vienkāršojot piekļuvi ES kohēzijas fondiem un to izmantošanu, ES noteikti kļūs pilsoņiem tuvāka.”

Grupa uzskata, ka pašreizējā noteikumu struktūra ir efektīva, bet ir jāveic pamatīga rediģēšana. Dalītā pārvaldība būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos un līdzatbildību izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā. Taču vienkāršākie noteikumi ir tie, kuru nav daudz, tādēļ grupa ir uzskaitījusi noteikumus, kuri būtu jāsvītro vai kuru apjoms būtu ievērojami jāsamazina.

Dažādiem ES fondiem un instrumentiem piemērojamie noteikumi būtu jāsaskaņo attiecībā uz valsts atbalstu, publisko iepirkumu un izmaksu atlīdzināšanas metodēm, lai vienkāršotu sadarbību un ļautu saņēmējiem viena projekta vajadzībām pieteikties uz atbalstu no dažādiem ES fondiem. Piemērojot, piemēram, vienādus noteikumus kohēzijas politikai un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulējumam, tiktu atvieglota mazo uzņēmumu piekļūšana atbalstam.

Vēl vienkāršāku sistēmu vajadzētu piemērot visām dalībvalstīm un reģioniem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem: uzticamas pārvaldības un kontroles sistēmas; nozīmīgs valsts līdzfinansējums, lai mudinātu līdzekļus izlietot lietderīgi; īstenojamo būtisko strukturālo reformu identificēšana un pievēršanās atsevišķām prioritārajām jomām un to īstenošanai.

Grupa ierosina tādos gadījumos ES līmeņa noteikumos ietvert tikai stratēģisko ieguldījumu prioritātes un izdevumiem piemērojamos principus. ES līdzekļi tiktu piešķirti, izmantojot pastāvošos valstu administratīvos mehānismus, un Komisijas revīzijas darbības būtu ierobežotas. Dalībvalstis un Komisija vienotos par īstenojamajām strukturālajām reformām un konkrētiem rezultātiem, kas jāpanāk, lai varētu saņemt izmaksu atlīdzinājumu.

Ir pierādījies, ka vienkāršošana ir ļoti veiksmīgs risinājums: šodien komisārs Etingers iepazīstināja ar trim ziņojumiem par ES 2016. gada budžeta īstenošanu. Viena no atziņām ir, ka vienkāršāki ES noteikumi vietējām iestādēm, lauksaimniekiem un uzņēmējiem palīdz ES līdzekļus izmantot lietderīgi un pareizi. Turpinot tādā pašā garā, Komisija 2016. gada septembrī ierosināja vienkāršot noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis un citi saņēmēji saņem ES naudu.

Priekšvēsture

Eiropas Komisija 2015. gadā izveidoja augsta līmeņa darba grupu ar uzdevumu izzināt iespējas kohēzijas politikas noteikumos atteikties no nevajadzīgas sarežģītības gan nolūkā veikt 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu, kurā grupa sniedza ievērojamu ieguldījumu, gan nolūkā pārdomāt budžeta struktūru pēc 2020. gada.

Augsta līmeņa darba grupas priekšsēdētājs Sīms Kallass ir bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Komisijas administratīvo jautājumu, revīzijas un krāpšanas novēršanas komisārs un transporta komisārs. Sīmam Kallasam ir plašas zināšanas par ES fondiem, turklāt viņa darbība Igaunijas premjerministra un finanšu ministra amatā viņam sniedza unikālu redzējumu par to, kā ES finansiālo atbalstu var vislabāk kombinēt ar vietējām reformām, lai panāktu ekonomisko izaugsmi.

Augsta līmeņa darba grupas divpadsmit dalībnieki pārstāv valstu un reģionālās iestādes un privāto sektoru. Viņiem visiem ir personīga pieredze darbā ar ES fondiem un svaigas idejas sistēmas reformēšanai.

Papildinformācija

Faktu lapa — galvenie ieteikumi, ko sniegusi augsta līmeņa darba grupa vienkāršošanas jautājumos ietvaram pēc 2020. gada.

Ziņojums — augsta līmeņa darba grupas priekšlikums politikas izstrādātājiem pēc 2020. gada.

Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni

Komisijas locekļi Ginters H. Etingers, Korina Krecu un Marianna Teisena vietnē Twitter

 

 

IP/17/1921

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar