Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vidusjūras centrālās daļas maršruts: Komisija ierosina rīcības plānu Itālijas atbalstam, spiediena mazināšanai un solidaritātes palielināšanai

Strasbūrā, 2017. gada 4. jūlijā

Situācijai Vidusjūras centrālās daļas maršrutā kļūstot arvien saspringtākai, Komisija šodien izklāsta virkni tūlītēju pasākumu, kurus var veikt ES dalībvalstis, Komisija un ES aģentūras, kā arī pati Itālija.

Pamatojoties uz pēdējos divos gados ieguldīto darbu dzīvību glābšanā un arvien lielākā ierodošos personu skaita pārvaldībā Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, visiem dalībniekiem tagad jāpalielina savi centieni un jāpaātrina darbs atbilstīgi situācijas arvien lielākajai steidzamībai un saistībām, ko uzņēmušies ES līderi. Šodien izklāstītajiem pasākumiem būtu jākļūst par pamatu sarunām neformālajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks ceturtdien Tallinā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Smagā situācija Vidusjūrā nav nedz jauna, nedz arī bijusī realitāte. Pēdējos divarpus gados mēs esam sasnieguši ārkārtīgi lielus panākumus virzībā uz patiesu ES migrācijas politiku, taču situācijas steidzamība tagad prasa, lai mēs patiešām paātrinātu mūsu kopīgo darbu un neatstātu Itāliju likteņa varā. Mūsu centienu uzmanības centrā ir solidaritāte, proti, ar tiem, kas bēg no kara un vajāšanas, un ar mūsu dalībvalstīm, kuras pakļautas vislielākajam spiedienam. Vienlaikus mums nolūkā atbalstīt Lībiju jāstrādā, lai apkarotu cilvēku kontrabandistus un pastiprinātu robežkontroles ar mērķi samazināt to cilvēku skaitu, kuri dodas bīstamos ceļos uz Eiropu.”

Darbības Itālijas atbalstam un plūsmu ierobežošanai

Eiropas Komisija ierosina pasākumu klāstu, kas patlaban jāveic, lai paātrinātu Eiropas Savienības kopīgo darbu Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, jo īpaši ietverot šādus pasākumus.

Komisija:

  • vēl vairāk palielinās Lībijas iestāžu spēju, nodrošinot 46 miljonus eiro kopīgi ar Itāliju sagatavotam projektam;
  • atbalstīs pilnībā darbotiesspējīgas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra izveidi Lībijā;
  • palielinās finansējumu migrācijas pārvaldībai Itālijā, papildus piešķirot 35 miljonus eiro tūlītējai izmantošanai;
  • nodrošinās pilnīgu ES aģentūru izmantošanu:
    • Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) ir gatavs palielināt mobilo vienību skaitu, lai sniegtu atbalstu pieteikumu apstrādē;
    • Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu steidzami jāizskata Itālijas ierosinājumi attiecībā uz kopīgo operāciju “Triton”;
    • un Eiropas Robežu un krasta apsardzes ātrās reaģēšanas rezerve, kurā ir vairāk nekā 500 atgriešanas ekspertu, ir gatava izvietošanai pēc Itālijas pieprasījuma;
  • uzsāks un finansēs jaunu pārmitināšanas saistību uzņemšanos, proti, no Lībijas, Ēģiptes, Nigēras, Etiopijas un Sudānas sadarbībā ar UNHCR, sākot no šodienas;
  • strādās kopīgi ar Lībiju, lai stiprinātu kontroles pie dienvidu robežas, sadarbojoties ar Sāhelas G5 valstīm un dalībvalstīm ar ES finansiālā atbalsta palīdzību;
  • ar dalībvalstu atbalstu izvērsīs darbu, lai nodrošinātu atpakaļuzņemšanas nolīgumus (vai līdzvērtīgas neformālas vienošanās) ar izcelsmes un tranzīta valstīm;
  • partnerības satvarā ciešāk sadarbosies ar Nigēru un Mali, lai novērstu kustību uz Lībiju;
  • turpinās sadarbību ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), lai paātrinātu atbalstītas brīvprātīgās atgriešanas no Lībijas un Nigēras uz izcelsmes valstīm, tostarp nodrošinot papildu līdzekļus;
  • nodrošinās kopā ar dalībvalstīm pilnīgu partnerības satvara īstenošanu, tostarp ne tikai attiecībā uz sākotnējām 5 prioritārajām valstīm, izmantojot gan pozitīvas, gan negatīvas sviras;
  • papildus 200 miljoniem eiro, kas 2017. gadā Ziemeļāfrikas reģionam tika piešķirti no ES trasta fonda Āfrikai, nodrošinās līdzvērtīgu finansējumu 2018. gadā un turpmākajos gados no ES budžeta un dalībvalstīm (skatīt tabulu).

Dalībvalstīm būtu:

  • jāsniedz ievērojami lielāks ieguldījums ES trasta fondā Āfrikai, lai papildinātu 2,6 miljardus eiro lielās iemaksas no ES ierobežotā budžeta saskaņā ar to saistībām kopš 2015. gada novembra (skatīt tabulu);
  • jāpaātrina pārcelšana no Itālijas, ātrāk atbildot uz Itālijas iesniegumiem, palielinot saistības un tās uzņemoties regulārāk;
  • līdztekus Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam jāpalīdz izveidot dialogu ar Tunisiju, Ēģipti un Alžīriju, lai mudinātu tās pievienoties Vidusjūras tīklam “Seahorse”, un jāaicina, lai Tunisija, Lībija un Ēģipte noteiktu savas meklēšanas un glābšanas zonas, un jāizveido oficiāls Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs;
  • jāpaātrina sarunas kopā ar Eiropas Parlamentu par Dublinas sistēmas reformu attiecībā uz patvēruma pieteikumu sadalījumu Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu stabilāku satvaru šādu problēmu risināšanai nākotnē;
  • līdztekus Eiropas Robežu un krasta apsardzes spējai jāmobilizē savas spējas, lai sniegtu atbalstu neatbilstīgo migrantu atgriešanā no Itālijas.

Itālijai vajadzētu:

  • apspriežoties ar Komisiju un pamatojoties uz dialogu ar NVO, sagatavot NVO Rīcības kodeksa projektu meklēšanas un glābšanas darbību veikšanā Vidusjūras reģionā;
  • pildīt savas saistības pārcelšanas jomā:
    • steidzami reģistrējot visus eritrejiešus, kas atrodas Itālijā;
    • centralizējot un standartizējot pārcelšanas procedūru;
    • ļaujot pārcelt nepavadītus nepilngadīgos;
    • un izrādot lielāku elastību attiecībā uz drošības pārbaudēm, ko veic divpusēji ar citām dalībvalstīm;
  • steidzami īstenot Miniti likumu, tostarp:
    • izveidojot papildu karstā punkta kapacitāti;
    • palielinot uzņemšanas spēju un būtiski palielinot aizturēšanas spēju, lai steidzami būtu vismaz 3000 vietas;
    • palielinot maksimālo aizturēšanas laiku atbilstīgi ES tiesību aktiem;
    • un ievērojami paātrinot patvēruma pieteikumu izskatīšanu pārsūdzības posmā.
  • Pastiprināt atgriešanas:
    • piemērojot paātrinātas atgriešanas procedūras;
    • plašāk izmantojot ātras procedūras un nepieņemamības pamatojumus;
    • izveidojot nacionālos drošas izcelsmes valstu sarakstus;
    • izdodot atgriešanas lēmumus līdztekus un kopā ar patvēruma lēmumiem;
    • apsverot iespēju izmantot uzturēšanās ierobežojumus;
    • un atturoties no ceļošanas dokumentu izsniegšanas patvēruma meklētājiem.

Komisijas rīcības plānu pilnībā skatīt šeit.

Turpmākie soļi

Komisija cieši sadarbojas ar Padomes prezidentvalsti Igauniju, un šodien izklāstītajiem pasākumiem būtu jākļūst par pamatu sarunām par tūlītēju atbalstu Itālijai, kas norisināsies ceturtdien Tallinā neformālajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē.

Priekšvēsture

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir pakāpeniski izveidojušas stingrāku un strukturētāku politikas atbildi nolūkā glābt dzīvības un uzlabot migrācijas plūsmu pārvaldību Vidusjūras reģiona centrālajā daļā (skatīt šeit).

Tomēr cilvēku bojāeja un migrācijas — galvenokārt ekonomiskās migrācijas — plūsmu turpināšanās Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā ir strukturāla problēma, un šis jautājums vēl arvien rada nopietnas bažas.

Eiropadomes sanāksmē 2017. gada 22.–23. jūnijā vadītāji apņēmās tagad apņēmīgi rīkoties, “intensīvāk veicot koordināciju un īstenošanu attiecībā uz visiem Maltas deklarācijā, partnerības satvarā un kopīgajā Valletas rīcības plānā ietvertajiem elementiem, to atbalstot ar pietiekamiem finanšu resursiem.”

Komisija šodien nodrošina pēcpasākumus, nosakot konkrētas darbības, kuras ikviens dalībnieks var veikt un kuras tam būtu jāveic, lai īstenotu šīs saistības.

Itālija jau sper būtiskus soļus, lai atbalstītu sadarbību ar Lībiju migrācijas pārvaldībā un lai vēl vairāk uzlabotu ES migrācijas politikas īstenošanu Itālijā. Nesen pieņemtā Miniti likuma mērķis ir padarīt Itālijas patvēruma un atgriešanas sistēmu efektīvāku nekā tas ir patlaban, ātri identificējot tos, kuriem nepieciešama aizsardzība, vienlaikus veicot pasākumus, kas var atvieglot ātru ekonomisko migrantu atgriešanu.

Sīkāka informācija

Komisijas rīcības plāns

Faktu lapa: Vidusjūras centrālās daļas maršruts: Komisijas rīcības plāns Itālijas atbalstam un migrācijas plūsmu apturēšanai

Faktu lapa: ES un dalībvalstu ieguldījums ES trasta fondā Āfrikai

2017. gada janvāra paziņojums: Migrācija Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā – Migrācijas plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana

 

 

 

 

PIELIKUMS: EIROPAS KOMISIJAS RĪCĪBAS PLĀNS PAR PASĀKUMIEM ITĀLIJAS ATBALSTAM, SPIEDIENA MAZINĀŠANAI VIDUSJŪRAS CENTRĀLĀS DAĻAS MARŠRUTĀ UN SOLIDARITĀTES PALIELINĀŠANAI

Cilvēku bojāeja un galvenokārt ekonomisko migrantu pastāvīgā migrācijas plūsma Vidusjūras centrālās daļas maršrutā ir strukturāla problēma un joprojām ir steidzams un nopietnas bažas raisošs jautājums ne tikai Eiropai, bet arī Āfrikas kontinentam kopumā. Itālijas iekšlietu ministrs Marko Miniti (Marco Minniti) 30. jūnijā nosūtīja vēstuli Ministru padomes priekšsēdētājam Igaunijas iekšlietu ministram Andresam Anveltam (Andres Anvelt) un iekšlietu un migrācijas komisāram Dimitrim Avramopulam, brīdinot, ka situācija Itālijā drīz vairs nebūs panesama. Jautājums par migrāciju Vidusjūras centrālajā daļā būs tieslietu un iekšlietu ministru 6. un 7. jūlija neformālās sanāksmes darba kārtībā. Šis ir Komisijas ieguldījums diskusijā minētajā sanāksmē un neizslēdz turpmākas darbības, ņemot vērā diskusiju rezultātus un norises uz vietas.

 

I. Pasākumi migrācijas spiediena mazināšanai Vidusjūras centrālās daļas maršrutā un solidaritātes palielināšanai

·         Labāka meklēšanas un glābšanas (SAR) pasākumu koordinācija Vidusjūras centrālajā daļā

o   Itālijai, apspriežoties ar Komisiju un pamatojoties uz dialogu ar NVO, būtu jāizstrādā rīcības kodekss nevalstiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas meklēšanas un glābšanas pasākumos. Padome, iespējams, varētu atbalstīt šādu rīcības kodeksu.

o   Labāka sadarbība starp Itālijas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC) un kaimiņvalstu MRCC, kur tādi ir izveidoti, vai citu veidu operatīvā sadarbība, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu intervenci.

o   Eiropas Robežu un krasta apsardzei steidzami jāizskata Itālijas priekšlikumi attiecībā uz kopīgo operāciju “Triton”.

o   Ziemeļāfrikas partneri, jo īpaši Tunisija, Ēģipte un Lībija, būtu jāmudina formāli paziņot par saviem SAR apgabaliem un izveidot MRCC. Šajā nolūkā Itālijai būtu ātri jāīsteno Itālijas Krasta apsardzes patlaban notiekošā priekšizpēte par Lībijas SAR kapacitāti ar mērķi paātrināt pilnībā darbotiesspējīga MRCC izveidi Lībijā, jo tas ļautu Lībijai pārņemt atbildību par ievērojami lielāka skaita SAR operāciju organizāciju/koordināciju, nekā tas notiek patlaban.

o   Tunisija, Ēģipte un Alžīrija būtu jāmudina pievienoties Vidusjūras tīklam “Seahorse”.

 

·         Darbību, ar ko uzlabot Lībijas kapacitāti kontrolēt robežas, pastiprināšana

o   Notiekošie Lībijas Krasta apsardzes mācību pasākumi ir jāpastiprina vēl vairāk, un ar Lībijas iestādēm jāpabeidz aprīkojuma un tehniskās apkopes vajadzību prioritāšu noteikšana.

o   ES Trasta fonda valdei būtu līdz jūlija beigām jāpieņem projekts par jūras un sauszemes robežu pārvaldību Lībijā, ko sagatavojusi Itālija kopā ar Komisiju par summu 46 miljonu eiro apmērā.

 

·         Darbību, ar ko samazina migrācijas spiedienu uz Lībiju un apkaro kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, nostiprināšana

o   Būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa starp attiecīgajām Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un Eiropas Robežu un krasta apsardzi un Eiropolu, un tas ir nepārprotami paredzēts pārskatītajās pilnvarās.

o   Būtu jāpaātrina atbalstītas brīvprātīgās atgriešanas no Lībijas un Nigēras uz izcelsmes valstīm, izmantojot kopīgu iniciatīvu ar SMO, vajadzības gadījumā piešķirot papildu līdzekļus.

o   Komisija uzsāks jaunu pārmitināšanas saistību uzņemšanos sadarbībā ar UNHCR, sākot ar tām personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no Lībijas, Ēģiptes, Nigēras, Etiopijas un Sudānas. 

o   ES un dalībvalstis palielinās savu iesaisti Nigērā un Mali, lai novērstu pārvietošanos uz Lībiju.

o   ES un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Lībiju, lai ievērojami un ātri pastiprinātu robežkontroli pie Lībijas ārējām robežām (jo īpaši dienvidos) un apturētu turpmākas plūsmas uz Lībiju. Tas iever uzlabotu sadarbību ar G5 Sāhelas valstīm un apvienoto spēku izveidi ar ES finansiālo atbalstu 50 miljonu eiro apmērā, par ko tika izlemts pēdējā G5 samitā, un kā mērķis ir atjaunot kontroli pie robežām Mali, Burkinafaso un Nigēras tranzīta zonās.

o   ES un dalībvalstīm būtu jāpaātrina partnerības satvaru īstenošana, tostarp ar vairāk nekā tikai piecām pašreizējām partnerības valstīm, izmantojot gan pozitīvus, gan negatīvus ietekmes līdzekļus, jo īpaši attiecībā uz galvenajām izcelsmes valstīm, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot vīzas kā ietekmes līdzekli.

 

·         Reāla progresa panākšana neatbilstīgo migrantu atgriešanas jomā

o   ES vajadzētu:

§  ar dalībvalstu pilnīgu atbalstu bez turpmākas kavēšanās ieviest labi funkcionējošus ES atpakaļuzņemšanas nolīgumus un praktiskus pasākumus ar trešām valstīm un izmantot visas iespējamās sviras un stimulus;

§  pēc Itālijas lūguma pilnībā mobilizēt dalībvalstu, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes spējas, lai atbalstītu neatbilstīgo migrantu atgriešanu, jo īpaši, norīkojot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības no pieejamajiem cilvēkresursiem un organizējot atgriešanas operācijas, kas aptver gan līgumreisus, gan komerciālos lidojumus.

o   Itālijai vajadzētu:

§  piemērot paātrinātas atgriešanas procedūras;

§  nekavējoties, kopā ar patvēruma lēmumu izdot atgriešanas lēmumus attiecībā uz konkrētām noraidīto patvēruma pieteikumu iesniedzēju kategorijām;

§  kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju palielināt atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas un reintegrācijas procedūru izmantošanu.

 

·         Pastāvošo saistību pārcelšanas jomā izpilde pilnā apmērā

o   Dalībvalstīm ir jāpastiprina pārcelšana no Itālijas, izrādot lielāku elastību attiecībā uz to pieteikumu iesniedzēju pieņemšanu, kurus Itālija ierosinājusi pārcelt, ātrāk reaģējot uz Itālijas lūgumiem, palielinot savas saistības un regulārāk uzņemoties saistības.

o   Itālijai steidzamā kārtā būtu jāreģistrē visi eritrejieši, kas atrodas Itālijā, jācentralizē pārcelšanas procedūra īpaši šim nolūkam paredzētos pārcelšanas centros un jāstandartizē procedūra, lai būtu iespējams pārcelt nepavadītus nepilngadīgos. Turklāt Itālijai būtu jāsaglabā elastība un ar konkrētām dalībvalstīm jāpanāk divpusēji nolīgumi par papildu drošības pārbaudēm. Itālijai būtu jāatvieglo Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EPAB) proaktīvās kampaņas – identificēt un reģistrēt pārcelšanas nolūkam visus tos potenciālos pieteikuma iesniedzējus, kuri ieradušies 2016. un 2017. gadā un kuri joprojām atrodas Itālijā – īstenošana.

 

·         Dalībvalstīm būtu steidzami jānodrošina papildu finansējums ES Trasta fondam un jo īpaši tā Ziemeļāfrikas sadaļai, lai nodrošinātu tā ilgtspēju 2018. gadā un turpmākajos gados, saskaņā ar to paustajām saistībām. No savas puses, ES mobilizēja papildu 200 miljonus eiro 2017. gadam, kas drīz būs pilnībā piešķirti un piesaistīti ar līgumiem. ES tagad aktīvi apzina turpmāko finansējumu 2018. gadam no ES budžeta.

 

II. ES migrācijas politikas īstenošanas kopā ar Itāliju pastiprināšana

Papildus pasākumiem, ar kuriem uzlabo plūsmu pārvaldību Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, pastāv darbības, kuras var veikt, lai uzlabotu ES migrācijas politikas īstenošanu Itālijā. Nesenā Miniti likuma mērķis ir padarīt Itālijas patvēruma un atgriešanas sistēmu krietni efektīvāku, nekā tā ir patlaban, ātri identificējot tās personas, kurām nepieciešama aizsardzība, un vienlaikus veicot darbības, kas var sekmēt ekonomisko migrantu, kuri veido Itālijā ieceļojošo un atrodošos migrantu lielāko daļu, ātru atgriešanu.

 

·         Itālijai būtu jāpastiprina Miniti likuma īstenošana pilnā apmērā, tostarp:

o   ievērojami jāpalielina stacionāro karsto punktu pašreizējā kapacitāte (pašreizējās 1600 vietas būtu vismaz jādubulto). Karsto punktu papildu kapacitātei vajadzētu arī palīdzēt nodrošināt 100 % visu migrantu identificēšanu, reģistrāciju un pirkstu nospiedumu noņemšanu. Tas ļautu veikt izkāpšanu, sākotnējo pārbaudi un novirzīšanu caur patvēruma vai atgriešanas procedūru galvenokārt karstajos punktos (pieteikumu iesniedzēju pārbaudes un novirzīšana). Katrā karstajā punktā jābūt pietiekamam skaitam termināļu Eurodac, Vīzu informācijas sistēmai un Automatizētajai pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmai.

o   Ir ievērojami jāpalielina vispārējā strukturālā uzņemšanas kapacitāte.

o   Aizturēšanas kapacitāte ir ievērojami jāpalielina, lai steidzamā kārtā tā sasniegtu vismaz 3000. Atbilstīgi Komisijas ieteikumam par Atgriešanas direktīvas īstenošanu, jāpagarina pašreizējais maksimālais aizturēšanas ilgums, pilnā apmērā izmantojot laikposmu, kas atļauts ES tiesību aktos.

o   Jānodrošina pietiekama tiesu iestāžu kapacitāte un ievērojami jāpaātrina pieteikumu izskatīšana gan pirmajā instancē, gan pārsūdzības posmā.

 

·         ES palielinās finansējumu migrācijas pārvaldībai Itālijā.

o   Kā īstermiņa darbību nekavējoties varētu mobilizēt sākotnējus papildu 35 miljonus eiro, lai atbalstītu Miniti reformu īstenošanu.

 

·         Turklāt Itālijai vajadzētu veikt turpmāk minētos pasākumus.

o   Izmantot ātras procedūras, kuru rezultātā pieteikums tiek izskatīts, kamēr pieteikuma iesniedzējs tiek turēts slēgtos centros, lai novērstu migrantu bēgšanu un atvieglotu to migrantu atgriešanu, kuru pieteikumi ir nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti.

o   Plašāk izmantot nepieņemamības pamatojumus, kas iespējami attiecīgos gadījumos, jo īpaši, lai atzītu pieteikumus par nepieņemamiem, pamatojoties uz pirmās patvēruma valsts/drošas trešās valsts jēdzieniem, un plašāk izmantot paātrinātās procedūras, jo īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs ir no “drošas izcelsmes valsts” vai ir maldinājis iestādes. Apsvērt valsts saraksta ar “drošām izcelsmes valstīm” izstrādi, par prioritāti nosakot Itālijā ieceļojošo migrantu visbiežāk minēto izcelsmes valstu iekļaušanu sarakstā. Lai nodrošinātu Eiropas mēroga tvērumu, noderīgi varētu būt Padomes secinājumi, kuros noteiktas drošas izcelsmes valstis.

o   Izmantot uzturēšanās/brīvas pārvietošanās ierobežojumus un novērst ceļošanas dokumentu izsniegšanu patvēruma meklētājiem, lai nepieļautu sekundāro pārvietošanos, izņemot “nopietnu humāno iemeslu dēļ” attiecīgos gadījumos.

 

·         Būtu jādara pieejams papildu EPAB atbalsts papildu darbībām, jo īpaši ātro procedūru izmantošanai.

 

III. Virzībā uz ilgtspējīgu krīzes pārvaldību

Lai krīzes situāciju risināšanas pasākumiem nodrošinātu stingrāku pamatu, ir ļoti būtiski, ka Eiropas Parlaments un Padome steidzamā kārtā panāk progresu sarunās par Dublinas priekšlikumu. Reformēta Dublinas sistēma kā daļa no visaptverošas pieejas, tostarp šajā paziņojumā izklāstītie pasākumi, ir risinājums, kā demonstrēt solidaritāti ar Itāliju un citām dalībvalstīm, kas izjūt spiedienu, kamēr tiek precizēti pienākumi.

IP/17/1882

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar