Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas enerģētikas pārkārtošana uzņēmusi apgriezienus

Briselē, 2017. gada 1. februārī

Otrajā ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli konstatēts, ka ES ekonomika modernizējas un ka tiešām notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.

Eiropai veicas labi ceļā uz mērķiem, kas līdz 2020. gadam jāsasniedz attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu izmešiem, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju. Lai vēl vairāk veicinātu šo procesu, Komisija šodien paziņo par jaunu ar Enerģētikas savienību saistītu vizīšu sēriju dalībvalstīs.

Pildot savu apņemšanos katru gadu ziņot par Enerģētikas savienības stāvokli, Eiropas Komisija šodien publicē otro ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli. Šajā ziņojumā analizēts, kādi panākumi gūti kopš pirmā ziņojuma par Enerģētikas savienības stāvokli publicēšanas 2015. gada novembrī. Abi ziņojumi ir ļoti būtiski elementi, pēc kuriem vērtējama šīs svarīgās Ž. K. Junkera Komisijas prioritātes īstenošana.  

Par Enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs teica: "Enerģētikas savienība vajadzīga ne tikai enerģētikas un klimata dēļ. Tās uzdevums ir paātrināt visas Eiropas ekonomikas fundamentālu modernizāciju, lai tā radītu maz oglekļa emisiju, būtu energoefektīva un taupītu resursus, — turklāt sociāli taisnīgā veidā. Mums ir arī jānostiprina Enerģētikas savienības ārējā dimensija, lai spēcinātu ES kā globālas līderes lomu. Lielākā daļa attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu jau ir sagatavoti, līdz ar to 2017. gadam jābūt rīcības gadam. Tā ir vēsts, ar kuru došos uz dalībvalstīm ar Enerģētikas savienību saistītajā vizīšu sērijā, kuru sākšu 3. februārī."

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: "Eiropai veicas labi ceļā uz mērķrādītājiem, kas līdz 2020. gadam jāsasniedz klimata un enerģētikas jomā. Par spīti pašreizējai ģeopolitiskajai nestabilitātei, Eiropa turpina pāreju uz tīru enerģiju. Citas izvēles nav. Fakti runā paši par sevi — atjaunojamie energoresursi tagad ir izmaksu ziņā konkurētspējīgi un dažkārt pat lētāki nekā fosilie kurināmie. Eiropā šī nozare dod darbu vairāk nekā miljonam cilvēku, piesaista vairāk ieguldījumu nekā daudzas citas un mūsu fosilā kurināmā importu ir samazinājusi par 16 miljardiem eiro. Nu mums jābūt konsekventiem, un Eiropai jāsadarbojas ar partneriem, lai globālajā sacensībā būtu starp līderiem ceļā uz ilgtspējīgāku, konkurētspējīgu ekonomiku."

Kopš publicēts pirmais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli, ES pārejā uz mazoglekļa ekonomiku turpinājās un pastiprinājās vairākas tendences. Komisija veiks dalībvalstu politikas padziļinātu analīzi, īstenojot jauno Enerģētikas savienības vizīšu sēriju, kas turpināsies visu 2017. gadu.

Enerģētikas savienībai 2016. gads bija ražīgs, jo Enerģētikas savienības pamatstratēģija rada izpausmi konkrētās normatīvās un nenormatīvās iniciatīvās: te pirmkārt jāmin pakete "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem", ar kuru Komisija nāca klajā 2016. gada 30. novembrī.

ES kopumā joprojām ir guvusi labus panākumus Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, jo īpaši to, kuri līdz 2020. gadam jāsasniedz energoefektivitātes un klimata aizsardzības jomā (sk. MEMO/17/162 un MEMO/17/163). Tā jau ir sasniegusi galīgo 2020. gadam izvirzīto enerģijas galapatēriņa mērķrādītāju. Tas pats attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijām: 2015. gadā ES šo gāzu emisiju bija par 22 % mazāk nekā 1990. gadā. ES labi veicas arī atjaunojamo energoresursu nozarē, jo saskaņā ar 2014. gada datiem šādu resursu īpatsvars ES kopējā enerģijas galapatēriņā sasniedzis 16 %. Vēl viena svarīga tendence ir tā, ka ES joprojām izdodas atsaistīt ekonomikas izaugsmi no siltumnīcefekta gāzu emisijas. No 1990. g. līdz 2015. g. ES kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 50 %, bet emisiju kopējais daudzums samazinājās par 22 %.

Pēc Parīzes līguma noslēgšanas 2015. gada decembrī ES to ātri ratificēja. Līdz ar to 2016. gada 4. novembrī varēja stāties spēkā pirmā vispārējā un juridiski saistošā globāla mēroga vienošanās par klimatu.

Strauji mainīgā ģeopolitiskā situācijā ir ļoti svarīgi, lai Enerģētikas savienība būtu sekmīga, jo tā palīdz aizsargāt Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju ilgtermiņa ekonomiskās intereses un labklājību. Tāpēc pēdējos mēnešos ar Enerģētikas savienību saistītajā darbā uzmanība īpaši pievērsta diplomātijai enerģijas jomā. Mērķis ir uzlabot energoapgādes drošību, paplašināt ES piedāvāto mazoglekļa tehnoloģijas risinājumu eksportu un veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

2016. gadā Komisija jau nāca klajā ar Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kuras mērķis ir skaidrs: līdz gadsimta vidum transporta radīto emisiju apjomam jābūt vismaz par 60 % mazākam nekā 1990. gadā un stingri jāpieturas pie kursa uz nulli, tajā pašā laikā gādājot par cilvēku un preču mobilitātes vajadzībām un globāliem savienojumiem.

Papildu informācija

Otrais paziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli un visi šodien pieņemtie saistītie dokumenti ir atrodami Komisijas tīmekļa vietnē:

MEMO/17/162 par energoefektivitātes progresa ziņojumu,

MEMO/17/163 par atjaunojamo energoresursu progresa ziņojumu.

Sīkāku informāciju par 2017. gadā ieplānoto Enerģētikas savienības vizīšu sēriju meklējiet par Enerģētikas savienību atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka Maroša Šefčoviča vietnē.

IP/17/161

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar