Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija atzinīgi vērtē 20 dalībvalstu lēmumu izveidot Eiropas Prokuratūru

Briselē, 2017. gada 8. jūnijā

Šodien Tieslietu padomē 20 dalībvalstis panāca politisku vienošanos par jaunās Eiropas Prokuratūras izveidi ciešākas sadarbības ietvaros.

Eiropas Parlamentam tagad būs jādod sava piekrišana. Tiklīdz tā būs izveidota, neatkarīgajam ES prokuroram būs dotas pilnvaras izmeklēt un saukt pie atbildības krimināllietās, kas skar ES budžetu, piemēram, attiecībā uz korupciju vai krāpšanu ar ES līdzekļiem, vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Tā būs spēcīga, neatkarīga un efektīva struktūra, kas specializējas finanšu noziedzības apkarošanā visā ES.

Komisārs Ginters H. Etingers, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem, sacīja: “Mēs īstenojam nulles toleranci attiecībā uz krāpšanu, kas skar ES budžetu. Katrs tā cents ir jātērē ES iedzīvotāju labā.Ar spēcīgu, neatkarīgu un efektīvu Eiropas Prokuratūru mēs stiprinām savus centienus aizsargāt nodokļu maksātāju naudu, nodrošinot Eiropas līmeņa pieeju krimināllietu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietekmē Savienības budžetu. Tas būs ievērojams papildinājums pašreizējiem līdzekļiem Savienības līmenī, proti, OLAF darbam administratīvās izmeklēšanas jomā.”

ES tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: “Mēs esam smagi strādājuši, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk dalībvalstu, un es esmu ļoti gandarīta, ka Eiropas Prokuratūrai tagad ir 20 dibinātāji. Tas ir liels sasniegums un nodrošina, ka Eiropas Prokuratūra būs efektīva no pirmās dienas. Šīs ir labas ziņas Eiropas nodokļu maksātājam. Eiropas Prokuratūra papildinās nozīmīgo darbu, ko veic Eurojust – ES kriminālās justīcijas aģentūra –, ļaujot tai veltīt vairāk resursu cīņai pret terorismu, cilvēku tirdzniecību un citiem noziegumiem.”

Kāpēc vajadzīga Eiropas Prokuratūra?

Ik gadu krāpniecisku pārrobežu shēmu dēļ valstu budžeti visā Eiropā negūst PVN ieņēmumus vismaz 50 miljardu eiro vērtībā. Apejot valstu noteikumus un izvairoties no saukšanas pie atbildības, transnacionālās organizētās noziedzīgās aprindas ik gadu gūst miljardiem eiro lielu pelņu. Ārpus PVN jomas 2015. gadā dalībvalstis konstatēja un ziņoja Komisijai par krāpnieciskiem pārkāpumiem aptuveni 638 miljonu eiro apmērā Valstu prokuroru rīcībā esošie instrumenti, lai apkarotu liela mēroga pārrobežu finanšu noziegumus, ir ierobežoti. Jaunais ES prokurors veiks ātras izmeklēšanas visā Eiropā un apmainīsies ar reāllaika informāciju. Tas būs pagrieziena punkts.

Kā darbosies Eiropas Prokuratūra?

  • Neatkarīgs birojs

Eiropas Prokuratūra darbosies kā vienots birojs visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tas būs ļoti specializēts un neatkarīgs birojs, kas izveidots ārpus pastāvošajām ES iestādēm un dienestiem. Eiropas Prokuratūra rīkosies ES interesēs un nelūgs un nepieņems norādes no ES iestādēm vai valstu iestādēm.

  • Efektīva sadarbība ar valstu iestādēm

Eiropas Prokuratūru veidos centrālais birojs ES līmenī un decentralizēts līmenis, kurā ietilps Eiropas pilnvarotie prokurori, kuri atrodas dalībvalstīs un kuri arī turpinās savu darbību kā valsts prokurori (“dubultkompetence”). Centrālajā līmenī tiks pārraudzīta izmeklēšana un saukšana pie atbildības, ko veic valstu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju un vienotu pieeju visā ES. Šādā veidā Prokuratūra nodrošinās plašu zinātību un pieredzi par valstu tiesību sistēmām, vienlaikus saglabājot neatkarību. Ja Prokuratūra uzsāks izmeklēšanu, valstu iestādes neizmantos savu kompetenci attiecībā uz to pašu noziedzīgo darbību.

  • Pilnvaras veikt ātru izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības

Eiropas Prokuratūra spēs efektīvi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret ES budžetu un krāpšanu PVN jomā, piemēram, krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem, kas pārsniedz 10 000 eiro, un pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas pārsniedz 10 miljonus eiro. Tā spēs ātri rīkoties pāri robežām bez garu tiesiskās sadarbības procedūru nepieciešamības. Prokuratūra lietas pret noziedzniekiem iesniegs tieši valstu tiesās. Minētā rezultātā saukšanai pie atbildības un izkrāptās naudas atgūšanai vajadzētu būt sekmīgākai.

  • Vispārēja pieeja nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai

Kamēr Eiropas Prokuratūra būs atbildīga par krimināllietu izmeklēšanu, OLAF turpinās veikt administratīvās izmeklēšanas par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses visās Savienības dalībvalstīs. Šī pieeja nodrošinās iespējami plašāku ES budžeta aizsardzību, palielinot notiesāšanas un līdzekļu atgūšanas rādītājus.

Turpmākie soļi

Pēc Padomē šodien panāktās vispārējās pieejas Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas un Vācijas starpā Eiropas Parlamentam būs jādod sava piekrišana pirms regulu būs iespējams visbeidzot pieņemt. Pārējās dalībvalstis var pievienoties 20 dibinātājām jebkurā laikā pēc regulas pieņemšanas.

Konteksts

Pamatojoties uz Lisabonas līgumu (LESD 86. pants), Eiropas Komisija 2013. gadā ierosināja izveidot Eiropas Prokuratūru. Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir tiesības nepievienoties Eiropas Prokuratūrai.

Sīkāka informācija

Jautājumi & atbildes

Eiropas Prokuratūra

 

EPPO struktūra

graph2

 

graph2

 

IP/17/1550

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar