Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Sākot no šodienas, Eiropas izmeklēšanas rīkojums palīdzēs iestādēm cīnīties pret noziedzību un terorismu

Briselē, 2017. gada 22. maijā

Šodien stājās spēkā Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Tas atvieglo tiesu iestāžu darbu, kad tās lūdz pierādījumus, kas atrodas citā ES valstī.

Piemēram, ja Francijas tiesu iestādes meklē teroristus, kas slēpjas Beļģijā, tās var lūgt, lai Beļģijas kolēģi pēc to pieprasījuma nopratinātu lieciniekus vai veiktu kratīšanas. Šis jaunais instruments vienkāršos un paātrinās kriminālizmeklēšanu pārrobežu mērogā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova sacīja: “Noziedzniekiem un teroristiem robežas nepastāv. Eiropas izmeklēšanas rīkojums tiesu iestādēm palīdzēs efektīvi sadarboties nolūkā apkarot organizēto noziedzību, terorismu, narkotiku tirdzniecību un korupciju. Tas ļaus tiesu iestādēm ātri piekļūt pierādījumiem visā ES. Es aicinu visas dalībvalstis pēc iespējas drīz to īstenot, lai uzlabotu mūsu kopīgo cīņu pret noziedzību un terorismu. Jūnijā mēs kopā ar dalībvalstīm arī apspriedīsim risinājumus, kā atvieglot elektronisko pierādījumu vākšanu un apmaiņu ar tiem. Ir pienācis laiks modernizēt instrumentus, kas tiesu iestādēm ir pieejami izmeklēšanu gaitā. “

Eiropas izmeklēšanas rīkojums pamatojas uz savstarpēju atzīšanu, kas nozīmē to, ka ikvienai ES valstij ir pienākums atzīt un izpildīt citas valsts lūgumu tā, kā tā rīkotos, saņemot savas valsts iestāžu lēmumu.

Eiropas izmeklēšanas rīkojums sniegs šādas priekšrocības.

  • Tas rada vienotu visaptverošu instrumentu ar plašu darbības jomu — tas aizstās spēkā esošo sadrumstaloto tiesisko regulējumu attiecībā uz pierādījumu iegūšanu. Tas aptvers visu pierādījumu vākšanas procesu, sākot no pierādījumu iesaldēšanas līdz esošo pierādījumu nodošanai, visās iesaistītajās dalībvalstīs.
  • Tas nosaka stingrus termiņus pieprasīto pierādījumu vākšanai — dalībvalstīm ne ilgāk kā 30 dienu laikā jāizlemj par to, vai piekrist lūgumam. Ja tam piekrīt, tad pieprasītais izmeklēšanas pasākums jāīsteno 90 dienu laikā. Par jebkādu kavēšanos tiks ziņots ES valstij, kas izdevusi izmeklēšanas rīkojumu.
  • Tas ierobežo šādu lūgumu noraidīšanas iemeslus — iestāde, kas šādu lūgumu saņem, var atteikties no rīkojuma izpildes tikai konkrētos gadījumos, piem., ja tas ir pretrunā valsts tiesiskuma pamatprincipiem vai apdraud valsts drošības intereses.
  • Tas samazina birokrātiju, ieviešot vienotu veidlapu, kas pārtulkota izpildes valsts oficiālajā valodā, lai iestādes varētu lūgt palīdzību pierādījumu vākšanā.
  • Tas sargā pamattiesības uz aizstāvību — izdevējiestādēm ir jānovērtē pieprasītā izmeklēšanas pasākuma nepieciešamība un samērīgums. Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izdod vai apstiprina tiesu iestāde, un rīkojuma izdošanu var pieprasīt aizdomās turētā vai apsūdzētā persona vai advokāts šīs personas vārdā saskaņā ar tiesībām uz aizstāvību un valstu kriminālprocesuālo regulējumu. Dalībvalstīm jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kādi ir pieejami līdzīgā iekšzemes lietā, un jānodrošina attiecīgo personu pienācīga informētība par šādām iespējām.

Jo īpaši Eiropas izmeklēšanas rīkojums ļauj:

  • apcietinātās personas pārvest uz laiku ar mērķi vākt pierādījumus;
  • pārbaudīt aizdomās turēto vai apsūdzēto personu banku kontus un finanšu operācijas;
  • veikt slepenas izmeklēšanas un pārtvert telesakarus;
  • veikt pasākumus pierādījumu saglabāšanai.

Tradicionālie izmeklēšanas līdzekļi ne vienmēr ir piemēroti digitālajai pasaulei, kurā mēs dzīvojam. Tiesu iestādēm ir nepieciešama piekļuve pierādījumiem mākoņkrātuvēs, citās dalībvalstīs vai kur citur pasaulē. Komisija patlaban strādā, lai rastu risinājumus, kas nodrošinātu tiesu iestādēm mūsdienīgus izmeklēšanas instrumentus, kuri atvieglotu to piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem.

Turpmākie pasākumi

Eiropas izmeklēšanas rīkojums dalībvalstīm bija jāievieš savos tiesību aktos līdz šodienai, t. i., 2017. gada 22. maijam. Eiropas Komisija tagad analizēs situāciju īstenošanas jomā un veiks turpmāku rīcību attiecībā uz dalībvalstīm gadījumā, ja tās vēl nebūs veikušas nepieciešamos pasākumus.

Padomes sanāksmē 8. jūnijā Komisija nāks klajā ar risinājumiem, kā uzlabot piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem pārrobežu mērogā.

Konteksts

Direktīva pamatojas uz tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principu, kur nepieciešami pierādījumi to izmantošanai kriminālprocesos.

Šo direktīvu piemēro visās ES valstīs, izņemot Dāniju un Īriju, kuras tajā nepiedalās. Apvienotā Karaliste nolēma piedalīties ierosinātajā direktīvā. Tā aizvieto pastāvošās ES savstarpējās tiesiskās palīdzības shēmas pierādījumu vākšanai, proti, 2000. gada ES Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās un Pamatlēmumu 2003/577/TI par pierādījumu iesaldēšanu.

2010. gada 21. maijā septiņas dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Igaunija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija) nāca klajā ar ierosinājumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Padome un Eiropas Parlaments direktīvu kopīgi pieņēma 2014. gadā.

Sīkāka informācija

Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās

Krimināltiesības — pierādījumu atzīšana

Drošības savienība: divu gadu bilance

 

IP/17/1388

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar