Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Atpakaļceļš uz Šengenu: Komisija ierosina Padomei atļaut dalībvalstīm saglabāt pagaidu kontroles vēl trīs mēnešus

Briselē, 2017. gada 25. janvārī

Eiropas Komisija šodien ieteica Padomei atļaut dalībvalstīm vēl trīs mēnešus saglabāt pašlaik spēkā esošās pagaidu kontroles pie dažām iekšējām Šengenas robežām Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.

Neraugoties uz pakāpenisku situācijas stabilizāciju un to, ka tiek īstenota virkne pasākumu, ko ierosinājusi Komisija, lai labāk pārvaldītu ārējās robežas un aizsargātu Šengenas zonu, Komisija uzskata, ka nosacījumi, kas paredzēti ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu" un ļauj atgriezties pie Šengenas zonas normālas darbības, vēl nav pilnīgi izpildīti.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss teica: „Ir panākts būtisks progress, lai varētu atcelt kontroles pie iekšējām robežām, bet mums tas ir vēl vairāk jānostiprina.Tāpēc mēs iesakām atļaut attiecīgajām dalībvalstīm saglabāt pagaidu robežkontroli vēl trīs mēnešus."

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls norādīja: “Šengena ir viens no lielākajiem ES integrācijas sasniegumiem, ko mēs nedrīkstam uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropas Komisija joprojām ir apņēmības pilna sadarboties ar dalībvalstīm, lai pakāpeniski atceltu pagaidu iekšējās robežkontroles un atjaunotu normālu Šengenas zonas darbību bez iekšējo robežu kontroles, cik drīz vien iespējams. Kaut arī pēdējos mēnešos mēs esam pastāvīgi stiprinājuši pasākumus, lai risinātu problēmas, kuras saistītas ar nepieredzēto migrācijas spiedienu, ar ko saskaras Eiropa, mēs diemžēl vēl neesam panākuši to pilnīgu risinājumu. Tādēļ mēs iesakām Padomei atļaut dalībvalstīm turpināt ierobežotas pagaidu kontroles pie iekšējām robežām vēl trīs mēnešus, piemērojot stingrus nosacījumus un izmantojot kontroles tikai kā galējo līdzekli.”

Pēdējos mēnešos ir panākts būtisks progress attiecībā uz ārējo robežu nodrošināšanu un labāku pārvaldību, kā arī attiecībā uz neatbilstīgas migrācijas mazināšanu. Ar jauno Eiropas Robežu un krasta apsardzi, kas izveidota 2016. gada 6. oktobrī, ir ieviesti līdzekļi, lai labāk aizsargātu ES ārējās robežas un reaģētu uz jaunām situācijām. Izveidojot karsto punktu sistēmu, ir panākts, ka migranti, kuri ierodas Grieķijā un Itālijā, tiek reģistrēti un viņiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi gandrīz 100 % gadījumu. Paredzētās sistemātiskās pārbaudes atbilstīgās datubāzēs, kuras Komisija ierosinājusi veikt par visām personām, kas šķērso ārējās robežas, palīdzēs vēl vairāk nostiprināt ārējo robežu. Turklāt ES un Turcijas paziņojuma rezultātā ir būtiski samazinājies neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju skaits, kuri ierodas ES.

Tomēr Grieķijā joprojām atrodas ievērojams skaits neatbilstīgu migrantu un patvēruma meklētāju, un situācija Rietumbalkānu maršrutā joprojām ir nestabila, jo pastāv sekundāro kustību risks. Turklāt, lai gan ir veikti būtiski uzlabojumi ārējo robežu pārvaldībā, daži no pasākumiem, kas noteikti ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu”, prasa vairāk laika, lai tos varētu pilnīgi īstenot un tie sniegtu paredzētos rezultātus. No 2017. gada februāra tiks veiktas Eiropas Robežu un krasta apsardzes operācijas, lai palīdzētu Grieķijai pie tās ārējās ziemeļu robežas. Ir jāturpina gūt stabilus rezultātus atbilstīgi ES un Turcijas paziņojumam un līdz marta vidum pakāpeniski jāatjauno Dublinas noteikumu pilnīga piemērošanu Grieķijā. Neraugoties uz ievērojamu progresu, notiekošais darbs un situācija uz vietas joprojām liecina par ārkārtas apstākļu pastāvēšanu. Tāpēc Komisija uzskata par attaisnojamu piesardzības nolūkos, tikai pēc alternatīvu pasākumu izskatīšanas un atbilstīgi stingriem nosacījumiem, atļaut attiecīgajām dalībvalstīm kā ārkārtas pasākumu pagarināt spēkā esošās ierobežotās kontroles pie iekšējām robežām uz vēl vienu ierobežotu laikposmu par trim mēnešiem. Visas šāda veida pārbaudes jāveic ar konkrētu mērķi un to darbības joma, biežums, vieta un laiks jāierobežo līdz obligāti nepieciešamam.

Kontroles attiecas uz tām pašām iekšējām robežām, kuras minētas Padomes 2016. gada 11. novembra lēmumā.

  • Austrijā: pie Austrijas un Ungārijas un Austrijas un Slovēnijas sauszemes robežas;
  • Vācijā: pie Vācijas un Austrijas sauszemes robežas;
  • Dānijā: Dānijas ostās ar prāmju satiksmes savienojumiem ar Vāciju un pie Dānijas un Vācijas sauszemes robežas;
  • Zviedrijā: Zviedrijas ostās policijas dienvidu un rietumu reģionā un pie Ēresunda tilta;
  • Norvēģijā: Norvēģijas ostās ar prāmju satiksmes savienojumiem ar Dāniju, Vāciju un Zviedriju.

Turpmākie pasākumi

Padomei jāpieņem lēmums, balstoties uz šo ieteikuma priekšlikumu.

Kontroļu nepieciešamība, biežums, vieta un laiks joprojām būtu jāpārskata reizi nedēļā, un kontroles jākoriģē atbilstīgi apdraudējuma līmenim un attiecīgā gadījumā pakāpeniski jāpārtrauc. Dalībvalstīm joprojām ir pienākums katru mēnesi ziņot Komisijai par veikto kontroles pasākumu nepieciešamību.

Komisija arī atzīst, ka pēdējos gados ir radušās jaunas drošības problēmas, kā to apliecina nesenais teroristu uzbrukums Berlīnē. Šajā saistībā jānorāda, ka, lai gan pašreizējais tiesiskais regulējums ir bijis pietiekams, lai risinātu līdz šim konstatētās problēmas, Komisija apsver, vai tas ir pietiekami pielāgots, lai vērstos pret jauniem drošības apdraudējumiem.

Priekšvēsture

Būtiski trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, ko Grieķija savulaik pieļāvusi, un lielais skaits nereģistrēto migrantu un patvēruma meklētāju, kuri šobrīd atrodas Grieķijā un kuri varētu būt mēģinājuši neatbilstīgi pārvietoties uz citām dalībvalstīm, ir radījuši ārkārtas apstākļus, kas rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai un apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību. Šo ārkārtas apstākļu rezultātā tika sākta drošības procedūra, kas paredzēta Šengenas Robežu kodeksa 29. pantā, un 2016. gada 12. maijā pieņemts Padomes ieteikums uz sešu mēnešu laikposmu pagarināt samērīgu kontroli pie dažu Šengenas valstu iekšējām robežām, proti, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Komisija 2016. gada 25. oktobrī ierosināja atļaut dalībvalstīm saglabāt iekšējo robežu pagaidu kontroli pie tām pašām iekšējām robežām vēl uz 3 mēnešiem, nosakot stingrākus nosacījumus, ka arī pienākumu katru mēnesi iesniegt detalizētu ziņojumu par rezultātiem, ko guvušas attiecīgās dalībvalstis. Neraugoties uz pakāpenisku situācijas stabilizēšanos, Komisija uzskata, ka vēl nav pilnīgi izpildīti nosacījumi, kas minēti ceļvedī "Atpakaļceļš uz Šengenu" un kas ļautu atsākt Šengenas zonas darbību normālā režīmā. Padome 2016. gada 11. novembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu.

Komisijas priekšlikums ieteikumam neskar papildu iespējas, kas pieejamas visām dalībvalstīm, tostarp piecām skartajām dalībvalstīm, saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanu gadījumā, ja rodas vēl kāds nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kas nav saistīts ar nopietniem trūkumiem ārējās robežas pārvaldībā. Piemēram, 2016. gada 12. maija ieteikuma piemērošanas laikposmā Francija, uz kuru šis ieteikums neattiecās, paziņoja par robežkontroles atjaunošanu un turpmāku saglabāšanu pie tās iekšējām robežām, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar paredzamiem notikumiem un terorisma draudiem.

Sīkāka informācija

Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko izklāsta ieteikumu pagarināt pagaidu iekšējo robežkontroli ārkārtas apstākļos, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

Jautājumi un atbildes: Koordinēta ES pieeja pagaidu iekšējai robežkontrolei

FAKTU LAPA: Šengenas noteikumu skaidrojums

Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis

Paziņojums presei: Komisija ziņo par progresu, kas panākts, lai pilnībā nodrošinātu jaunās Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbību

IP/17/124

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar