Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija aicina uz pārdomām par globalizācijas iespēju izmantošanu

Briselē, 2017. gada 10. maijā

Pēc tam, kad Komisija 1. martā nāca klajā ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni, tā šodien publicē savu pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu.

Balstoties uz globalizācijas priekšrocību un trūkumu objektīvu novērtējumu, šodien publicētā dokumenta mērķis ir sākt diskusiju par to, kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var veidot globalizāciju tādā veidā, kas ļauj prognozēt nākotnes norises un uzlabot eiropiešu dzīvi.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: „Globalizācija nes labumu Eiropas ekonomikai kopumā, taču tam nav lielas nozīmes mūsu iedzīvotājiem tad, ja ieguvumi nav sadalīti taisnīgi un vienmērīgāk. Eiropai jāpalīdz pārrakstīt globāla mēroga noteikumus tā, lai brīva tirdzniecība kļūtu par taisnīgu tirdzniecību. Tā, lai globalizācija kļūtu ilgtspējīga un nestu labumu visiem eiropiešiem. Vienlaikus mums jāorientē mūsu politika uz to, lai nodrošinātu cilvēkiem izglītību un prasmes, kas tiem vajadzīgas, lai tiktu līdzi ekonomikā notiekošajām pārmaiņām. Labāks globalizācijas sniegto ieguvumu sadalījums palīdzēs garantēt sociālo kohēziju un solidaritāti, kas ir šīs Savienības pamatā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens teica: „Globalizācija ir iespaidīgs spēks, kas nes labumu Eiropai un pārējai pasaulei, taču rada arī daudzas problēmas.Lai saglabātu priekšrocības, ko sniedz atvērtība, taču vienlaikus novērstu šādas atvērtības nepilnības, Eiropai jāveicina spēcīgāka, uz noteikumiem balstīta globālā kārtība, izlēmīgi jāvēršas pret negodīgu praksi un jāpadara mūsu sabiedrības noturīgākas un mūsu ekonomikas konkurētspējīgākas, ņemot vērā strauji mainīgo vidi.

Pārdomu dokumentā godīgā veidā ir aplūkots globalizācijas devums Eiropas Savienībai. Jāatzīst – lai gan globalizācija ir devusi lielu labumu Eiropas Savienībai, tā ir radījusi arī daudzas problēmas. Visur pasaulē globalizācija ir palīdzējusi simtiem miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un ļāvusi nabadzīgākām valstīm panākt pārējās valstis. Eiropas Savienībā globālā tirdzniecība ir sekmējusi ES ekonomikas izaugsmi, kā rezultātā katrs no papildu eksporta gūtais 1 miljards eiro ir palīdzējis radīt 14 000 darbvietu. It īpaši nabadzīgākas mājsaimniecības gūst arī labumu no lētāka importa. Taču šis labums nav nedz automātisks, nedz vienmērīgi sadalīts mūsu iedzīvotāju vidū. Eiropu ietekmē arī tas, ka ne visās pārējās valstīs ir tādi paši standarti kā Eiropā tādās jomās kā nodarbinātība, vide vai drošības standarti, kas nozīmē to, ka Eiropas uzņēmumiem ir mazākas iespējas konkurēt ar ārvalstu uzņēmumiem, paļaujoties tikai uz cenu; tas var novest pie ražotņu slēgšanas un darbvietu likvidēšanas vai arī radīt lejupvērstu spiedienu uz darba ņēmēju atalgojumu un darba apstākļiem.

Tomēr risinājums nav nedz protekcionisms, nedz vaļīga (laisser-faire) politika. Pārdomu dokumentā izklāstītie fakti skaidri apliecina, ka globalizācija var dot labumu, ja tiek pareizi izmantotas tās sniegtās iespējas. Sadarbojoties ar dalībvalstīm un reģioniem, kā arī ar starptautiskajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, Eiropas Savienībai jānodrošina labāks globalizācijas sniegto ieguvumu sadalījums. Kopā mums būtu jāizmanto iespēja, lai veidotu globalizāciju atbilstīgi mūsu pašu vērtībām un interesēm.

Šodien publicētais pārdomu dokuments uzsāk ļoti svarīgu diskusiju par to, kā Eiropas Savienība var vislabāk izmantot globalizācijas sniegtās priekšrocības un reaģēt uz tās iespējām un problēmām.

  • Ārējā jomā dokumentā galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai veidot patiesi ilgtspējīgu globālo kārtību, kuras pamatā ir vienoti noteikumi un kopīga programma. ES vienmēr ir iestājusies par spēcīgiem un efektīviem „daudzpusējiem”, globāla mēroga noteikumiem, un tai būtu jāturpina izstrādāt tos tādā veidā, kas risina jaunas problēmas un nodrošina efektīvu izpildi. Piemēram, ES varētu uzstāt uz jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vēršoties pret tādu kaitīgu un negodīgu rīcību kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, valsts subsīdijas vai sociālais dempings. Arī efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti un daudzpusēja ieguldījumu tiesa varētu palīdzēt Eiropas Savienībai izlēmīgi vērsties pret valstīm vai uzņēmumiem, kas piekopj negodīgu praksi.
  • Attiecībā uz iekšējo jomu dokumentā ierosināti instrumenti, kuru nolūks ir aizsargāt iedzīvotājus un dot viņiem iespējas ar stingru sociālo politiku un atbalstu izglītībai un apmācībai visa viņu mūža garumā. Progresīva nodokļu politika, ieguldījumi inovācijā un iedarbīga labklājības politika – tas viss varētu palīdzēt taisnīgāk pārdalīt materiālos labumus. Tikmēr var palīdzēt mazināt negatīvo ietekmi, ja neaizsargātu reģionu atbalstam tiek izmantoti ES struktūrfondi, savukārt ES Globalizācijas pielāgošanās fondu (skatīt faktu lapu par ES Globalizācijas pielāgošanās fondu) izmanto, lai palīdzētu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem atrast jaunu darbvietu.

Konteksts

Aptuveni vienu trešdaļu no mūsu nacionālā kopienākuma rada tirdzniecība ar pārējām pasaules daļām. Ārzemju tirgu izaugsmes gaitā ir pieaudzis Eiropas eksports, tādējādi atbalstot labāk apmaksātu darbvietu izveidi. Specializējoties uz to, ko valstis prot vislabāk, tās var ražot vairāk, izmantojot mazāk resursu, tādējādi palielinot patērētāju pirktspēju. Cilvēki netraucēti ceļo, strādā, mācās un dzīvo dažādās valstīs. Viņi mijiedarbojas cits ar citu tīmeklī, apmainoties ar savām idejām, kultūras vērtībām un pieredzi. Studentiem ir tiešsaistes piekļuve kursiem, kurus piedāvā vadošās augstskolas visā pasaulē. Starptautiskā konkurence un zinātniskā sadarbība ir paātrinājušas inovāciju. Globalizācija arī sekmējusi to, ka simtiem miljoniem cilvēku ir izkļuvuši no nabadzības, un tā ir ļāvusi nabadzīgākām valstīm panākt pārējās valstis.

Tomēr globalizācija rada arī problēmas. Daudzi eiropieši ir nobažījušies par to, ka globalizācija nozīmē nevienlīdzību, darbvietu zudumu, sociālo netaisnību vai zemākus standartus vides, veselības vai privātuma jomā. Dažkārt viņi arī uzskata, ka ir apdraudēta viņu identitāte, tradīcijas un dzīvesveids. Šīs bažas ir jāatzīst un jānovērš.

Izmantot globalizācijas sniegtās iespējas, veidot labāku pasauli, veicināt augstus standartus un nozīmīgas vērtības ārpus Eiropas, aizsargāt mūsu iedzīvotājus pret negodīgu praksi, kā arī padarīt mūsu sabiedrības noturīgākas un mūsu ekonomikas konkurētspējīgākas – tas viss ir svarīgas šīs Komisijas prioritātes.

Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu balstās uz 1. martā publiskoto Balto grāmatu par Eiropas nākotni, kurā tika izklāstītas galvenās problēmas un iespējas Eiropai nākamajā desmitgadē. Baltā grāmata iezīmēja sākumu procesam, kurā 27 ES valstīm jālemj par Savienības nākotni. Lai sekmētu šīs pārdomas, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām dalībvalstīm rīkos vairākas diskusijas par Eiropas nākotni, kuras notiks dažādās Eiropas pilsētās un reģionos.

Dokumentam par globalizācijas iespēju izmantošanu sekos virkne pārdomu dokumentu, proti:

  • par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, balstoties uz piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumu;
  • par Eiropas aizsardzības jomas nākotni;
  • par ES finanšu nākotni.

Papildinformācija

Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu

Faktu lapa: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds – Eiropas solidaritātei desmit gadu jubileja

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss vietnēs Facebook un Twitter

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens vietnēs Facebook un Twitter

IP/17/1230

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar