Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Aprites ekonomika: jauna regula stimulēs organisku un no atkritumiem iegūtu mēslošanas līdzekļu lietošanu

Briselē, 2016. gada 17. martā

Komisija nāk klajā ar pirmo Aprites ekonomikas paketes rezultātu — jauniem ES noteikumiem par organiskiem un no atkritumiem iegūtiem mēslošanas līdzekļiem

Viens no galvenajiem 2015. gada decembrī pieņemtās Aprites ekonomikas paketes principiem ir atkārtoti izmantot izejvielas, ko patlaban likvidē kā atkritumus. Šodien Komisija nāk klajā ar priekšlikumu regulai, kas ES vienoto tirgu padarīs daudz piekļūstamāku organiskiem un no atkritumiem iegūtiem mēslošanas līdzekļiem, attiecībā uz tiem panākot ar tradicionālajiem neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem vienlīdzīgus konkurences noteikumus. Tas radīs jaunas tirgus iespējas inovatīviem uzņēmumiem, līdztekus mazinot atkritumu daudzumu, energopatēriņu un kaitējumu videi.

Tā par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens: "Tikai ļoti maza daļa no bagātīgajiem bioatkritumu resursiem pārtop par vērtīgiem mēslošanas līdzekļiem. Mūsu lauksaimnieki lieto no importētiem resursiem vai energointensīvā procesā ražotus mēslošanas līdzekļus, lai gan mūsu rūpniecība no bioatkritumiem varētu radīt jaunu vērtību — pārstrādātus barības elementus. Šī regula mums palīdzēs problēmas pārvērst lauksaimniekiem un uzņēmumiem pieejamās iespējās."

Regulas vienotie noteikumi reglamentēs, kā bioloģiskos atkritumus pārveidot mēslošanas līdzekļu ražošanas izejvielās. Tā nosaka drošuma, kvalitātes un marķēšanas prasības, kurām jāatbilst visiem mēslošanas līdzekļiem, ko brīvi tirgo ES teritorijā. Pirms ražotāji saviem ražojumiem varēs uzlikt CE zīmi, tiem būs jāpierāda, ka šie ražojumi atbilst augstāk minētajām prasībām un ka ir ievērotas robežvērtības attiecībā uz organiskajiem un mikrobiālajiem piesārņotājiem un fiziskiem piemaisījumiem.

Jaunie noteikumi attieksies uz visiem mēslošanas līdzekļu veidiem un visaugstākajā līmenī garantēs augsnes aizsardzību. Tie ieviesīs stingras robežvērtības attiecībā uz fosfātu mēslos sastopamo kadmiju. Pēc trim gadiem kadmija robežvērtība tiks pazemināta no 60 mg/kg līdz 40 mg/kg, bet pēc 12 gadiem — līdz 20 mg/kg, tādējādi mazinot riskus veselībai un videi.

Daži mēslošanas līdzekļi netiek ražoti lielā daudzumā vai netiek lielā apjomā tirgoti pāri robežām, tāpēc Komisijas priekšlikums paredz, ka pēc brīvas izvēles principa var izraudzīties saskaņošanu. Atkarībā no uzņēmuma stratēģijas un mēslošanas līdzekļa veida ražotāji savu ražojumu var vai nu apzīmēt ar CE zīmi, kas paver iespēju to brīvi tirgot vienotajā tirgū pēc kopīgiem ES noteikumiem, vai to tirgot saskaņā ar nacionālajiem standartiem, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu vienotajā tirgū. Tādējādi tiek ievēroti principi, ka tiesību aktiem jābūt skaidriem un vienkāršiem un ka Savienībai jāreglamentē tikai Savienības līmeņa jautājumi.

Pamatinformācija

Spēkā esošā 2003. gada Mēslošanas līdzekļu regula brīvu apriti vienotajā tirgū nodrošina galvenokārt parastiem neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem, ko visbiežāk iegūst no izrakteņiem vai ķīmiskajā rūpniecībā. Abi šie procesi ir gan energointensīvi, gan CO2 intensīvi. Spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula neaptver no organiskiem materiāliem iegūtus inovatīvus mēslošanas līdzekļus. Tāpēc to piekļuve vienotajam tirgum ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis tos atzīst savstarpēji, un bieži vien tas ir sarežģīti, jo nacionālie noteikumi ir ļoti atšķirīgi.

Spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula nekliedē arī bažas, ko attiecībā uz vidi rada augsnes, iekšzemes ūdeņu, jūru un, visbeidzot, pārtikas piesārņotība ar mēslošanas līdzekļiem.

Pašlaik strauji attīstās pētniecība, inovācija un investīcijas, sekmējot aprites ekonomiku, vietējā līmenī radot darbvietas un piešķirot vērtību otrreizējām izejvielām, ko pretējā gadījumā likvidētu kā atkritumus.

Uzņēmumiem, kas ražo organiskus mēslošanas līdzekļus, tirgū ir lielas iespējas. Mūsdienās pārstrādā tikai 5 % bioatkritumu. Pēc dažām aplēsēm, palielinot pārstrādāto bioatkritumu apjomu, būtu iespējams aizstāt līdz pat 30 % neorganisko bioatkritumu. Patlaban ES katru gadu importē apmēram 6 miljonus tonnu fosfātu, taču līdz pat 30 % šā kopējā apjoma varētu aizstāt, fosfātus ekstrahējot no notekūdeņu dūņām, bionoārdāmiem atkritumiem, gaļas un kaulu miltiem vai kūtsmēsliem.

Turpmākie pasākumi

Regulas projektu tagad nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei pieņemšanai. Kad regula būs pieņemta, tā pēc pārejas perioda, kurā uzņēmumi un valsts iestādes varēs sagatavoties jaunajiem noteikumiem, būs piemērojama tieši bez transponēšanas nacionālajos tiesību aktos.

Sīkāka informācija

IP/16/827

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar