Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Cik digitalizēta ir jūsu valsts? Jaunie skaitļi rāda, ka jāatraisa Eiropas potenciāls

Briselē, 2016. gada 25. februārī

No savienojamības un digitālajām prasmēm līdz publiskajiem pakalpojumiem — šajās jomās ES valstis ir panākušas progresu kopš pērnā gada, kas iezīmējās ar Eiropas Komisijas sākto Digitālā vienotā tirgus stratēģiju.

Eiropas Komisija šodien publicē Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2016. gada rezultātus. Pēc Eiropas Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģijas publicēšanas pērn redzams, ka dalībvalstis ir progresējušas tādās jomās kā savienojamība un digitālās prasmes, kā arī publiskajos pakalpojumos.

Šodien publiskotajos rezultātos ne tikai izcelti uzlabojumi, bet arī parādīts, ka progress palēninās. Lai novāktu šķēršļus, kas traucē ES dalībvalstīm pilnībā izmantot digitālās iespējas, ir jārīkojas gan ES, gan valstu līmenī.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus lietās Andruss Ansips: "Digitalizācija aptver arvien vairāk cilvēku, uzņēmumu un publisko pakalpojumu. Tomēr pārāk daudziem vēl joprojām ir tādas problēmas kā ātrgaitas interneta pārklājuma un pārrobežu e-pārvaldes trūkums un grūtības iepērkoties un tirgojoties pāri robežām. Mums tas jāizlabo. Tāds ir Digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķis. Stratēģijas pirmie priekšlikumi veicinās e-komerciju un savienojamību. Visi mūsu priekšlikumi būs galdā jau šogad, un es aicinu ES dalībvalstis nekavēties ne mirkli un tos atbalstīt. Šie priekšlikumi tām palīdzēs uzlabot digitalizācijas rezultātus un tautsaimniecību.”

Komisijas loceklis digitālās ekonomikas un sabiedrības lietās Ginters Etingers: "ES virzās uz priekšu, taču par gausu. Ir vēl daudz darāma. Mums ir jārīkojas, ja vēlamies panākt Japānu, ASV un Dienvidkoreju. Pamatojoties uz šodien publicēto indeksu, maijā nāksim klajā ar konkrētiem ieteikumiem ES dalībvalstīm par to, kā uzlabot savus rezultātus. Esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados, veicot arī digitālā vienotā tirgus izveides darbu, ES kopumā un tās dalībvalstīm veiksies daudz labāk.”

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) galvenie atklājumi

  • ES virzās uz priekšu, bet lēni. ES kopumā sasniegusi 0,52 punktus no 1 — tas ir labāk nekā 0,5 pērn. Rezultāts uzlabojies visām ES valstīm, izņemot Zviedriju.
  • DESI ranga augšgalā joprojām ir Dānija, Nīderlande, Zviedrija un Somija.
  • Visstraujāk aug Nīderlande, Igaunija, Vācija, Malta, Austrija un Portugāle, un to rādītāji turpina uzlaboties. Sīkākas ziņas par valstu rezultātiem atrodamas valstu profilos un šajā faktu lapā.

A1. attēls

  • Ir jārīkojas, lai būtu starp labākajiem pasaulē. Pirmo reizi Komisija arī salīdzina ES ar dažām pasaulē visdigitalizētākajām valstīm (Japānu, ASV un Dienvidkoreju). Pilns ziņojums par jaunu starptautisku indeksu būs pieejams 2016. gada marta vidū, taču provizoriskie rezultāti rāda, ka attīstītākajām ES valstīm arī pasaules mērogā ir vislabākie rezultāti digitalizācijā. Tomēr vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, lai visa ES būtu līdere pasaulē. Sīkāku informāciju var atrast šajā faktu lapā.
  • Savienojamība ir labāka, taču ilgtermiņā nepietiekama. 71 % Eiropas mājokļu var piekļūt ātrdarbīgai platjoslai (vismaz 30 Mb/s) — pērn varēja tika 62 %. ES ir uz pareizā ceļa, lai līdz 2020. gadam pārklājums būtu pilnīgs. Mobilās platjoslas abonentu skaits strauji aug: no 64 abonentiem uz katriem 100 iedzīvotājiem 2014. gadā līdz 75 šobrīd. ES ir jābūt gatavai apmierināt nākotnes pieprasījumu un nodrošināt nākamās paaudzes (5G) sakaru tīklus. Tāpēc gada beigās Komisija iesniegs pārskatu par ES telesakaru noteikumiem, ar kuriem tiek risinātas tehnoloģiju un tirgus problēmas.
  • Jāuzlabo digitālās prasmes. Lai gan absolventu skaits zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas (STEM) specialitātēs ES ir mazliet palielinājies, gandrīz pusei eiropiešu (45 %) trūkst digitālo pamatprasmju (izmantot e-pastkastīti un rakstīšanas rīkus vai uzstādīt jaunas ierīces). Šajā gadā plānotās ES prasmju programmas ietvaros Komisija pievērsīsies digitālajām prasmēm un apmācībai.
  • E-komercija — neizmantota iespēja maziem uzņēmumiem. 65 % Eiropas interneta lietotāju iepērkas tiešsaistē, taču tikai 16 % MVU tirgojas tiešsaistē un mazāk nekā puse no tiem pārdod tiešsaistē pāri robežām (7,5 %). Lai risinātu šo jautājumu, decembrī Komisija iesniedza priekšlikumus par digitālajiem līgumiem (paziņojums presei), lai labāk aizsargātu patērētājus, kuri iepērkas tiešsaistē, un palīdzētu uzņēmumiem paplašināt tirdzniecību tiešsaistē. Maijā Komisija iepazīstinās ar tiesību aktu paketi, kam vēl vairāk jāveicina e-komercija. Tajā būs nepamatotas ģeobloķēšanas novēršanas, paku pārrobežu tirgu pārredzamības uzlabošanas un ES patērētāju aizsardzības noteikumu labākas pārrobežu izpildes pasākumi.
  • Tiešsaistē ir vairāk publisko pakalpojumu, tomēr tos nepietiekami izmanto. Rādītāji liecina, ka valsts pārvaldes iestādes nodrošina plašāku pakalpojumu klāstu tiešsaistē (ļaujot cilvēkiem izmantot internetu informēšanai par dzīvesvietas maiņu, bērna piedzimšanu un citiem svarīgiem notikumiem). Tomēr interneta lietotāju saziņa ar pārvaldes iestādēm tiešsaistē nepaplašinās (32 %).

Kopaina

Kas ir DESI?

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) ir tiešsaistes rīks, kas mēra ES dalībvalstu progresu ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību. Tajā apvienoti Eiropas pašreizējo digitālās politikas pasākumu rādītāji.

Ar šāgada DESI šodien iepazīstinās Komisijas loceklis G. Etingers forumā Digital4EU Briselē (9.45 pēc Viduseiropas laika). Pēc tam to apspriedīs sanāksmē “Digitālā vienotā tirgus realizēšana — no DESI pie rīcības” (10.15–11.25 pēc Viduseiropas laika). Visas sanāksmes tiks straumētas (sk. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sanāksmi/citas sanāksmes).

Sīkāka informācija

Digitālā vienotā tirgus vietne (#DigitalSingleMarket)

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka digitālā vienotā tirgus jautājumos Andrusa Ansipa vietne (@Ansip_EU)

Par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgā komisāra Gintera Etingera vietne (@GOettingerEU)

IP/16/384

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar