Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Spēcīgākas finanšu sistēmas veidošana – jauni ES noteikumi par centrālo darījumu partneru atveseļošanu un noregulējumu

Briselē, 2016. gada 28. novembrī

Eiropas Komisija šodien ierosinājusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka ir iespējams efektīvi rīkoties gadījumos, kad sistēmiski nozīmīgas tirgus infrastruktūras finanšu sistēmā – tā dēvētie centrālie darījumu partneri – nonāk grūtībās.

Darījumos ar finanšu instrumentiem, tostarp obligācijām, kapitāla vērtspapīriem, atvasinātajiem instrumentiem un izejvielām (piemēram, lauksaimniecības produktiem, naftu un dabasgāzi), centrālais darījumu partneris darbojas kā abu darījuma pušu starpnieks. Centrāliem darījumu partneriem ir ļoti svarīga nozīme, lai palīdzētu samazināt finanšu sistēmā pastāvošos riskus un savstarpējās saistības. Centrālie darījumu partneri palīdz finanšu sabiedrībām un galalietotājiem, piemēram, uzņēmumiem, pārvaldīt to darījumdarbības riskus. Centrālo darījumu partneru apjoms un nozīmīgums Eiropā un visā pasaulē ir gandrīz divkāršojies, kopš pēckrīzes apstākļos G20 valstis uzņēmās saistības veikt standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, izmantojot centrālos darījumu partnerus. Eiropā 17 centrālie darījumu partneri veic tīrvērti lielai daļai no tiem atvasināto instrumentu līgumiem 500 triljonu eiro vērtībā, kuri pasaules mērogā vēl nav izpildīti.

Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru („ETIR”, skatīt MEMO/12/232) jau ir noteikti augsti regulatīvie standarti attiecībā uz centrāliem darījumu partneriem Eiropas Savienībā. Tomēr trūkst ES mēroga noteikumu, kas attiektos uz maz ticamo scenāriju, saskaņā ar kuru centrālie darījumu partneri nonāk ļoti sarežģītā situācijā vai tiem draud saistību neizpilde, un tāpēc tie pienācīgā veidā jāatveseļo vai jānoregulē. Šodien iesniegtā priekšlikuma nolūks ir ieviest atveseļošanas un noregulējuma satvaru attiecībā uz centrāliem darījumu partneriem, kas ir sistēmiski svarīgi finanšu sistēmai. Tas nodrošinās, ka tiek saglabātas centrālo darījumu partneru kritiski svarīgās funkcijas, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un palīdzot nepieļaut to, ka izmaksas par saistību nepildošu centrālo darījumu partneru pārstrukturēšanu un noregulējumu tiek noveltas uz nodokļu maksātājiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: „Šis priekšlikums vēl vairāk stiprinās Eiropas finanšu sistēmu, un tā mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus, nodrošinot to, ka mēs varam rīkoties gadījumos, kad centrālais darījumu partneris nonāk grūtībās. Tas ir svarīgi, jo centrālie darījumu partneri ir ļoti būtiski mūsu finanšu sistēmai, palīdzot uzņēmumiem pārvaldīt to riskus. Šis priekšlikums papildinās atvasināto instrumentu tirgu stigrāko regulējumu, ko mēs ieviesām pēc krīzes.”

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: „Centrālie darījumu partneri darbojas pārrobežu mērogā un tiem ir ļoti liela nozīme, lai palīdzētu samazināt riskus visā finanšu sistēmā. Lai cik maza arī būtu iespējamība, ka centrālais darījumu partneris nepilda saistības, mums jābūt sagatavotiem šim gadījumam un jāpanāk vajadzīgo noteikumu ieviešana. Šodien iesniegtais priekšlikums ir būtisks, lai sekmētu uzticēšanos mūsu finanšu sistēmai.

Finanšu krīze skaidri parādīja, ka svarīgas finanšu iestādes saistību neizpilde var radīt ļoti būtiskas problēmas pārējai finanšu sistēmai un negatīvi ietekmēt izaugsmi visā ekonomikā kopumā. Ir būtiski, lai iestādēm Eiropā būtu pilnvaras iejaukties gadījumos, kad centrālam darījumu partnerim draud saistību neizpilde, un pienācīgā veidā tikt galā ar šo situāciju.

Galvenie priekšlikuma elementi

Ierosinātajā centrālo darījumu partneru regulējumā ir izklāstīti noteikumi, kas salīdzināmi ar banku atveseļošanas un noregulējuma noteikumiem (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva, BRRD) un balstās uz starptautiskiem standartiem. Tomēr, tā kā centrālie darījumu partneri ļoti atšķiras no bankām, šajā priekšlikumā ir iekļauti centrālo darījumu partneru specifikai piemēroti instrumenti, kas ir labāk saskaņoti ar centrālo darījumu partneru saistību neizpildes pārvaldības procedūrām un darbības noteikumiem; jo īpaši tas attiecas uz to, kā noteikt zaudējumu sadalījumu.

Saskaņā ar ierosinātajiem noteikumiem centrāliem darījumu partneriem un iestādēm ir jābūt sagatavotiem iespējamu problēmu gadījumā, agrīni jāiejaucas, lai novērstu problēmu, un jārīkojas tad, ja situācija ir saasinājusies.

Sagatavošanās un preventīvie pasākumi

Saskaņā ar ierosinātajiem noteikumiem centrāliem darījumu partneriem jāizstrādā atveseļošanas plāni, kuros tiktu iekļauti tādi pasākumi jebkāda veida finansiālo grūtību pārvarēšanai, kuri pārsniedz saistību neizpildes pārvaldībai paredzētos līdzekļus un citas ETIR regulā izklāstītās prasības. Minētajiem plāniem būtu jāietver scenāriji, kuros ņemta vērā centrālo darījumu partneru veiktās tīrvērtes dalībnieku saistību nepildīšana, kā arī tādu citu risku un zaudējumu īstenošanās, ar kuriem saskaras pats centrālais darījumu partneris, piemēram, krāpšana vai kiberuzbrukumi. Centrālo darījumu partneru uzraudzības iestādei ir jāpārskata atveseļošanas plāni.

Iestādēm, kas atbild par centrālo darījumu partneru noregulējumu (t. i., noregulējuma iestādēm), ir jāsagatavo noregulējuma plāni, kuros nosaka, kā centrālie darījumu partneri tiktu pārstrukturēti un kā to – maz ticamajā – saistību neizpildes gadījumā tiktu saglabātas to kritiski svarīgās funkcijas.

Agrīna iejaukšanās

Agrīna iejaukšanās nodrošinās, ka finansiālās problēmas tiek risinātas, tiklīdz tās ir radušās, un ka problēmas var novērst. Centrālo darījumu partneru uzraudzības iestādēm tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, lai iejauktos centrālo darījumu partneru darbībā gadījumos, kad ir apdraudēta to dzīvotspēja, bet vēl pirms tie ir sasnieguši saistību neizpildes posmu, vai gadījumos, kad to darbības varētu kaitēt vispārējai finanšu stabilitātei. Uzraudzības iestādes varētu arī pieprasīt centrālam darījumu partnerim tā atveseļošanas plāna ietvaros veikt konkrētus pasākumus vai mainīt tā darījumdarbības stratēģiju vai juridisko vai darbības struktūru.

Noregulējuma pilnvaras un instrumenti

Kā izklāstīts Finanšu stabilitātes padomes norādījumos, centrālam darījumu partnerim tiks veikts noregulējums, ja tas nepilda saistības vai varētu nepildīt saistības, ja šādu scenāriju nevar novērst ar alternatīviem privātā sektora pasākumiem un ja saistību neizpilde apdraudētu sabiedrības intereses un finanšu stabilitāti. Turklāt tam varētu veikt noregulējumu arī tad, ja turpmāku atveseļošanas pasākumu veikšana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti – pat tad, ja nav izpildīti iepriekš minētie nosacījumi.

Valstu iestāžu sadarbība

Centrāliem darījumu partneriem ir raksturīga pārrobežu darbība, un lielākie centrālie darījumu partneri darbojas starptautiskā mērogā. Ir svarīgi, ka iestādes sadarbojas pārrobežu mērogā, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu plānošanu un – vajadzības gadījumā – pienācīgu noregulējumu. Priekšlikumā paredzēts, ka attiecībā uz katru centrālo darījumu partneri izveido tā dēvētās noregulējuma kolēģijas, kurās ir pārstāvētas visas attiecīgās iestādes, tostarp Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde (EBI).

Esošajām kolēģijām, kas izveidotas saskaņā ar ETIR regulu, un jaunizveidotajām noregulējuma kolēģijām būtu kopīgi jāveic specifiskie uzdevumi, kuri tām noteikti ar šo regulu. EVTI veicinās kopīgas darbības un vajadzības gadījumā darbosies kā saistošais mediators.

Regulas projekts tagad tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un ES Padomei apstiprināšanai un pieņemšanai.

Vispārīga informācija

Laikā no 2012. gada 5. oktobra līdz 28. decembrim Eiropas Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanu par iespējamu atveseļošanas un noregulējuma režīmu finanšu iestādēm, kas nav bankas. Apspriešanā tika jautāts, vai ir vajadzīgi atveseļošanas un noregulējuma pasākumi – galvenokārt saistībā ar centrāliem darījumu partneriem, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Kopumā apspriešanas rezultāti liecināja, ka par prioritāti būtu jānosaka ES mēroga noteikumu izstrāde attiecībā uz centrālo darījumu partneru atveseļošanu un noregulējumu. Tas, ka tiktu pildītas G20 valstu saistības veikt centralizētu tīrvērti standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, tika atzīts kā pārliecinošs arguments par labu rīcībai šajā jomā.

G20 valstu vadītāji starptautiskajā līmenī ir apstiprinājuši Finanšu stabilitātes padomes (FSP) izstrādāto pieeju, proti, izmantojot visaptverošus un piemērotus atveseļošanas un noregulējuma instrumentus, novērst riskus, kuri kādas globālā mērogā sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes (bankas, finanšu tirgus infrastruktūras, apdrošināšanas sabiedrības u. tml.) saistību neizpildes rezultātā varētu apdraudēt finanšu sistēmu. Turklāt Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja (CPMI) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) ir izstrādājušas norādījumus par finanšu tirgus infrastruktūru (tostarp centrālo darījumu partneru) atveseļošanas plāniem, savukārt FSP ir izdevusi turpmākus norādījumus par to, kā piemērot galvenos efektīvu noregulējuma sistēmu elementus tādām finanšu tirgus infrastruktūrām kā centrālie darījumu partneri. Šie norādījumi ir atspoguļoti Komisijas priekšlikumā.

Plašāks darbs saistībā ar noregulējuma jautājumiem

Jautājums par to, kādā mērā ir vajadzīgi pasākumi finanšu uzņēmumu, kuri nav bankas, un centrālo darījumu partneru iespējamai atveseļošanai un noregulējumam, vēl tiek analizēts. Tam par iemeslu galvenokārt ir atziņas, kas gūtas finanšu krīzes laikā un neliecināja par tikpat steidzamu vajadzību pēc šādiem pasākumiem. Tomēr šādi pasākumi var būt nepieciešami nākotnē, ņemot vērā ekonomiskā un finansiālā riska attīstību attiecīgajās nozarēs.

Plašāks starptautiskā mēroga darbs, kas G20 valstu līmenī sākts attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, ir diezgan agrīnā posmā. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) Eiropas līmenī ir uzsākusi vispusīgu, salīdzinošu un plašu pārskatu par atsevišķās valstīs īstenoto atveseļošanas un noregulējuma praksi un norisēm šajā jomā un plāno 2017. gada pirmajā pusē nākt klajā ar ziņojumu par šo tematu. Uz minētā ziņojuma pamata Komisija, cieši apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, Padomi un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, apsvērs piemēroto turpmāko rīcību.

Pamatdati

Vidēji vairāk nekā 50 % no ārpusbiržas atvasināto instrumentu pasaules mēroga tirgus, kas 2015. gadā sasniedza 493 triljonu ASV dolāru vērtību, centralizēta tīrvērte tika veikta ar centrālo darījumu partneru starpniecību. Tas nozīmē, ka procentuālais īpatsvars ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad G20 valstis uzņēmās iepriekš minētās saistības. Tagad tīrvērti varētu veikt vidēji 70 % no visiem jauniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem.

Papildu informācija

Skatīt mūsu sadaļu „Jautājumi un atbildes”

IP/16/3747

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar