Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Starptautiskā okeānu pārvaldība – ES devums drošu, tīru un ilgtspējīgi pārvaldītu okeānu nodrošināšanā

Briselē, 2016. gada 10. novembrī

Globālās okeānu ekonomikas vērtība tiek lēsta 1,3 triljonu eiro apmērā. Klimata pārmaiņas, nabadzība un pārtikas nodrošinājums ir daži no pasaules problēmjautājumiem, kurus var efektīvi atrisināt tad, ja okeāni ir labāk aizsargāti un ilgtspējīgi pārvaldīti.

Komisija un Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos šodien pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā ierosinātas darbības ar mērķi nodrošināt drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus okeānus. Būdama spēcīga globālo procesu dalībniece, Eiropas Savienība, pamatojoties uz transversālu, uz noteikumiem balstītu starptautisku pieeju, ir izstrādājusi darbakārtību labākai okeānu pārvaldībai.

Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni sacīja: “Ar šo kopīgo paziņojumu apliecinām savu apņemšanos būt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenotāju priekšpulkā – ES un visas pasaules iedzīvotāju labā.Okeānus apdraud noziedzība, pirātisms un bruņota laupīšana. Mēģinājumi izvirzīt teritoriālas vai jūras prasības ietekmē reģionu stabilitāti un pasaules ekonomiku. Visi mūsu rīcībā esošie instrumenti ir jāliek lietā, lai veidotu okeānu pārvaldību un to ciešāk iestrādātu Eiropas Savienības ārējā darbībā. Šī iniciatīva ir arī konkrēts piemērs tam, kā ES Globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija izpaužas praksē.

Priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu jautājumos Jirki Katainens atzīmēja: “Okeāni paver lielas iespējas veicināt izaugsmi, darbvietu radīšanu un inovāciju, taču vienlaikus tie ir saistīti ar dažiem no pasaulē aktuālākajiem problēmjautājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, jūras piedrazojums un pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums. Šajā paziņojumā ir izcelta ES svarīgā nozīme, kāda tai piemīt kā ilgtspējīgas attīstības līderei, pasaules mēroga dalībniecei okeānu pārvaldības satvarā un okeānu resursu lietotājai.”

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella sacīja: “Okeāni aizņem 70 % mūsu planētas teritorijas. Pasaule ir nonākusi pie atziņas, ka par okeāniem vajadzētu rūpēties vairāk. Tas iespējams tikai ciešā starptautiskā sadarbībā. ES ir nolēmusi uzņemties vadību, lai izveidotu spēcīgāku okeānu pārvaldības sistēmu visā pasaulē. Esam nākuši klajā ar darbakārtību, kā uzlabot okeānu pārvaldību, mazināt cilvēka radīto noslodzi uz okeāniem un investēt zinātnē. Tā palīdzēs gādāt par jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, veselīgām jūras ekosistēmām un plaukstošu okeāna ekonomiku.

Šodienas priekšlikumā ir iekļauti 14 darbību kopumi 3 prioritārajās jomās: 1) starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana; 2) cilvēka radītās okeānu noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana; 3) starptautiskās okeānu pētniecības un datu nostiprināšana.

1. Starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana

Noteikumus, kas patlaban reglamentē okeānus, nepieciešams izstrādāt tālāk un izpildīt labāk, piemēram, tādēļ, lai tie aptvertu teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, vai būtu iespējams īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, par kuriem panākta starptautiska vienošanās, piemēram, 10 % mērķi, kas 2020. gadam izvirzīts attiecībā uz aizsargājamo jūras teritoriju pārklājumu. Lai iedzīvinātu šīs saistības, ES to īstenošanā sadarbosies ar starptautiskiem partneriem un 2017. gada oktobrī rīkos konferenci “Mūsu okeāni”. Līdz 2018. gadam Komisija izstrādās arī norādījumus par dabas resursu izpēti un izmantošanu teritorijās, kas ir valstu jurisdikcijā.

Pamatojoties uz Jūras drošības stratēģiju, Eiropas Savienība sadarbosies ar partnervalstīm, lai mazinātu tādus jūras drošības apdraudējumus un riskus kā pirātisms un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecība, un šajā nolūkā pilnībā izmantos jaunās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) spējas. Turklāt ES ir aktīvi iesaistījusies kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Vidusjūrā un Indijas okeānā. EUNAVFOR operācija Atalanta ir aktīva cīņa pret pirātismu pie Somālijas krastiem, bet EUNAVFOR Med operācija Sophia ir uzsākta, lai sagrautu kontrabandistu un nelegālo tirgotāju tīklus, un tās ietvaros līdz šim ir izglābti jau vairāk nekā 28 000 dzīvību Vidusjūras centrālās daļas dienvidos.

2. Cilvēka radītās okeānu noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana

Parīzes nolīgums ir stājies spēkā, tālab Komisija, sākot ar COP22 ietvaros organizēto Okeānu dienu Marrākešā 2016. gada 12. novembrī, strādās pie tā, lai spēcinātu ar okeāniem saistītās darbības un īstenotu valstu un starptautiskās saistības. Tā kā okeāni absorbē 25 % pasaulē saražotā CO2, tie ir svarīgi klimata regulētāji. Ja okeānu sasilšana un paskābināšanās netiks ierobežota, pastāv risks, ka tiks izjaukts klimata līdzsvars.

Viena no ES prioritātēm ir cīņa pret nelegālu, neregulētu un nereģistrētu (NNN) zveju. Pasaulē ik gadus nelikumīgi tiek iegūti vismaz 15 % nozveju 8–19 miljardu eiro vērtībā. Būdama līdere cīņā pret NNN zveju, ES veicinās daudzpusējas darbības un stiprinās Interpola lomu NNN zvejas apkarošanā. Komisija uzsāks izmēģinājuma projektu, lai, izmantojot satelītsakarus, varētu novērot nelegālu zveju visā pasaulē.

Vēl viens būtisks okeānu apdraudējums ir jūrā izmestās drazas. Saskaņā ar “Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku” ES līdz 2017. gadam ierosinās stratēģiju attiecībā uz plastmasu nolūkā līdz 2020. gadam samazināt jūras piedrazojumu par vismaz 30 %.

Līdz 2025. gadam Komisija izstrādās starptautiskas vadlīnijas par jūras telpisko plānošanu, un, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” un programmas LIFE finansējumu, tā palīdzēs paplašināt aizsargājamās jūras teritorijas visā pasaulē.

3. Starptautiskās okeāna pētniecības un datu stiprināšana

Aptuveni 90 % okeānu gultnes joprojām nav kartēti. Saimnieciskām darbībām tiek izmantoti mazāk nekā 3 %. Lai ilgtspējīgi pārvaldītu okeānu resursus un mazinātu cilvēka radīto noslodzi, svarīga ir labāka izpratne un zinātniski pamatotas zināšanas. ES jūras datu tīkls – Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls nodrošina vairāk nekā 100 jūras pētniecības iestāžu datus un ir pieejams visiem. Komisija ierosinās veidus, kā šo datubāzi izvērst par vispasaules jūras datu tīklu.

Ierosinātās darbības tagad tiks apspriestas ar ES dalībvalstīm Padomē un Eiropas Parlamentā.

Konteksts

Šodienas iniciatīva ir daļa no ES rīcības, ko tā veiks, atsaucoties uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus”. Tā balstās uz politisko mandātu, kuru komisārs Karmenu Vella saņēmis no Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, proti, “iesaistīties starptautiskās okeānu pārvaldības veidošanā ANO, citos daudzpusējos forumos un divpusējās attiecībās ar svarīgākajiem partneriem pasaulē”.

ES loma drošuma un drošības, globālās jūrlietu izaugsmes un globālās pārvaldības veicināšanā, izmantojot divpusējas, reģionālas un daudzpusējas partnerības, pamatojas uz ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju. Globālajā stratēģijā, ar ko Augstā pārstāve, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni iepazīstināja 2016. gada jūnijā, izteikts aicinājums pēc vienotākas iekšpolitikas un ārpolitikas. Šodienas kopīgā paziņojuma mērķis ir sasaistīt labas okeānu pārvaldības iekšējās un ārējās drošības aspektus. Tajā ņemtas vērā esošās stratēģijas – ES Jūras drošības stratēģija un tādas reģionālās stratēģijas kā Gvinejas līča un Indijas okeāna stratēģija, kā arī integrētā Arktikas politika. Šo centienu mērķis ir uzlabot starptautisko partneru dalīto atbildību par okeāniem.

Plašāka informācija

Kopīgs paziņojums un faktu lapa pieejama Starptautiskās okeānu pārvaldības tīmekļa vietnē

Infografika par starptautisko okeānu pārvaldību

Infografika par ES un starptautisko okeānu pārvaldību

ES operācijas Vidusjūrā

IP/16/3619

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar