Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

2016. gada paplašināšanās iniciatīvu pakete: ticams paplašināšanās process ir izšķiroši svarīgs, lai veicinātu pārmaiņas un nostiprinātu stabilitāti Dienvidaustrumeiropā

Briselē, 2016. gada 9. novembrī

2016. gada paplašināšanās iniciatīvu pakete: ticams paplašināšanās process ir izšķiroši svarīgs, lai veicinātu pārmaiņas un nostiprinātu stabilitāti Dienvidaustrumeiropā

Šodien Eiropas Komisija pieņēma savu ikgadējo paplašināšanās iniciatīvu paketi. Tajā ir izvērtēts, kādā mērā Rietumbalkānu valstis un Turcija ir īstenojušas galvenās politiskās un ekonomiskās reformas un kas ir jādara, lai risinātu atlikušās problēmas. Komisija cita starpā ierosina dalībvalstīm apsvērt pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju. Tomēr tas ir atkarīgs vienīgi no ticama un konkrēta progresa tiesu reformas īstenošanā un jo īpaši tiesnešu un prokuroru atkārtotā novērtēšanā (“pārbaudē”).

Iesniedzot paplašināšanās iniciatīvu paketi, Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns teica: "Izredzes pievienoties ES turpina veicināt pārmaiņas un stiprināt stabilitāti Dienvidaustrumeiropas valstīs, un ticams paplašināšanās process joprojām ir neaizstājams instruments, lai nostiprinātu šīs valstis un palīdzētu tām īstenot politiskās un ekonomiskās reformas. Šodien mēs atkārtoti apliecinām ES pastāvīgo atbalstu šiem pasākumiem un aicinām paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valdības aktīvāk pieņemt nepieciešamās reformas un iekļaut tās savās politiskajās programmās – ne tāpēc, ka ES to lūdz, bet gan tāpēc, ka tas ir šo valstu iedzīvotāju un visas Eiropas interesēs".

Komisārs Hāns piebilda, ka šā gada ziņojums par Turciju ir sagatavots Turcijai un ES un Turcijas attiecībām ļoti svarīgā brīdī: “Mēs esam ļoti norūpējušies par tiesiskuma un demokrātijas stāvokļa pasliktināšanos pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma. Pašas Turcijas interesēs ir nekavējoties pārtraukt attālināšanos no ES.”

Paplašināšanās politika turpina sniegt rezultātus, un lielākajā daļā valstu reformas tiek turpinātas, tomēr atšķirīgā ātrumā. Tāpēc joprojām ļoti svarīga ir pastāvīga apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”: Komisija turpinās savos centienos galveno uzmanību pievērst tiesiskumam, tostarp drošībai, pamattiesībām, demokrātiskām iestādēm un valsts pārvaldes reformai, kā arī ekonomikas attīstībai un konkurētspējai. Joprojām izšķiroši svarīgi ir pastiprināt pilsoniskās sabiedrības un plašākā nozīmē – ieinteresēto personu lomu.

Pašreizējais stāvoklis

Kopumā tiesiskuma jomā ir veikti pasākumi, lai modernizētu tiesisko regulējumu un infrastruktūru. Albānija vienprātīgi pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas nodrošina pamatu padziļinātai un visaptverošai tiesu reformai. Tomēr vairums valstu turpina saskarties ar tādām problēmām kā tiesu sistēmas neefektivitāte un pietiekamas neatkarības un pārskatatbildības trūkums. Pēdējos gados visas valstis ir pastiprinājušas savas sistēmas korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai; šobrīd pūliņi vairāk nekā jebkad agrāk jāvelta tam, lai visu līmeņu lietās tiek panākti rezultāti attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesas nolēmumiem. Turklāt paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ir veikušas grozījumus to krimināltiesībās un tiesību aktos terorisma apkarošanas jomā, tādējādi nodrošinoties ar spēcīgākiem instrumentiem šīs parādības novēršanai. Vairākas no šīm valstīm ir pieņēmušas jaunas terorisma apkarošanas stratēģijas un rīcības plānus, tomēr ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai apkarotu radikalizāciju, jo īpaši pievēršoties izglītības jomai un efektīvāk kontrolējot ārvalstu finansējumu, kas sekmē radikālu saturu.

Pamattiesības joprojām tiek plaši nostiprinātas paplašināšanās procesā iesaistīto valstu tiesību aktos. Rietumbalkānos joprojām ir vērojami trūkumi praksē, tomēr situācija kopumā ir stabila. Turcijā situācija šajā jomā ir pasliktinājusies, un praktiskajā īstenošanā bieži vien ir vērojami lieli trūkumi. Pēc apvērsuma mēģinājuma jūlijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kura ietvaros tika veikti vērienīgi pasākumi, kas ierobežo pamatbrīvības. Pēc apvērsuma mēģinājuma vairākkārt tika ziņots par spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās aizlieguma, kā arī procesuālo tiesību nopietniem pārkāpumiem.

Vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība joprojām rada īpašas bažas lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu, tomēr dažādās pakāpēs. Šajā jomā saglabājās un dažos gadījumos pat palielinājās progresa trūkums, kas tika novērots jau pagājušajos divos gados. Nopietnas bažas joprojām rada pret neaizsargātām iedzīvotāju grupām vērsta diskriminācija un naids, tostarp seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ.

Pagājušajā gadā viens no galvenajiem politiskās darba kartības jautājumiem bija migrācijas krīze. Tā joprojām apliecina paplašināšanās politikas stratēģisko nozīmi šajā reģionā. ES reaģēja visaptverošā veidā, ņemot vērā tiesību aspektu. Rietumbalkānu maršruta faktiskā slēgšana, ko veica iesaistītās valstis, kā arī ES un Turcijas 18. marta paziņojums deva konkrētus rezultātus uz vietas, proti, Grieķijas salas sasniegušo neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju skaits ievērojami kritās – vidēji no vairākiem tūkstošiem dienā līdz mazāk nekā 100 dienā. Tādējādi strauji samazinājās jūrā bojā gājušo cilvēku skaits.

Vairākās valstīs svarīga problēma joprojām ir demokrātisku iestāžu pareiza darbība. Valstu parlamentu centrālā loma demokrātijas veicināšanā ir jānostiprina politiskajā kultūrā. Apvērsuma mēģinājums jūlijā Turcijā bija šokējošs un brutāls uzbrukums demokrātiski ievēlētām iestādēm. Ņemot vērā nopietnos draudus Turcijas demokrātijai un Turcijas valstij, ātra un izlēmīga atbildes reakcija uz šiem draudiem bija likumīga. Tomēr pēc apvērsuma mēģinājuma veikto pasākumu apmērs un kolektīvā būtība rada daudz jautājumu.

Valstīs ir panākts nevienmērīgs progress valsts pārvaldes reformas jomā. Efektīvāk jānodrošina iedzīvotāju tiesības uz labu pārvaldību, piekļuvi informācijai un administratīvo tiesvedību.

Ekonomiskā situācija reģionā ir pakāpeniski uzlabojusies, radot spēcīgāku izaugsmi, lielākus ieguldījumus un vairāk darbvietu privātajā sektorā. Tomēr visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis saskaras ar nopietnām strukturālām ekonomikas un sociālām problēmām, turklāt valsts pārvaldes iestāžu efektivitāte ir zema un bezdarba līmenis augsts. Sevišķi jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir satraucoši augsts. Turklāt ieguldījumu klimatu negatīvi ietekmē pastāvīgie trūkumi tiesiskuma jomā.

Impulss, ko deva “Berlīnes process” un sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīva, jo īpaši attiecībā uz ES savienojamības programmu, turpināja sekmēt spēcīgāku reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, tādējādi veicinot politisko stabilizāciju un ekonomiskās iespējas.

KONTEKSTS

Paplašināšanās process

Pašreizējā paplašināšanās programma aptver Rietumbalkānu valstis un Turciju. Pievienošanās sarunas ir uzsāktas ar kandidātvalstīm Turciju (2005. gadā), Melnkalni (2012. gadā) un Serbiju (2014. gadā); sarunas vēl nav sāktas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (kandidātvalsts kopš 2005. gada) un Albāniju (kandidātvalsts statuss piešķirts 2014. gadā). Bosnija un Hercegovina un Kosova ir potenciālās kandidātvalstis.

Sīkāku informāciju un ieteikumus par katru valsti skatīt šeit:

Stratēģijas dokuments

http://ec.europa.eu/enlargement/pdf/key_documents/2016/20161109_strategy_paper_en.pdf

Albānija:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3636_en.htm

Bosnija un Hercegovina:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3637_en.htm

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3634_en.htm

Kosova:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3633_en.htm

Melnkalne:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3638_en.htm

Serbija:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3635_en.htm

Turcija:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-3639_en.htm

 

 

IP/16/3613

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar