Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Stāvoklis Savienībā – 2016.gads. ES budžeta pārskatā vēl vairāk akcentēta prioritāšu īstenošana, nodrošināta lielāka elastība un samazināta birokrātija

Strasbūrā, 2016. gada 14. septembrī

"Mūsu Eiropas budžets ir patiess pierādījums finansiālai solidaritātei." – Priekšsēdētājs Junkers, Stāvoklis Savienībā – 2016.gads.

Saistībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2016. gada runu par stāvokli Savienībā Komisija šodien nāca klajā ar vidusposma pārskatu par ES daudzgadu budžetu (2014.–2020. gadam). Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos maksimālos izdevumu ierobežojumus, ierosinātais pasākumu kopums līdz 2020. gadam ļaus izbrīvēt papildu €6,3 miljardus finansējuma. Līdzekļi tiks novirzīti darbvietu radīšanas, ieguldījumu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, kā arī migrācijas un tās cēloņu risināšanai. Tajā ietverti arī priekšlikumi, kā labāk sagatavot ES budžetu, lai varētu ātrāk reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, un vienlaikus vienkāršot finanšu noteikumus un vērst tos uz rezultātiem.

Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva sacīja: "Esmu lepna, ka ES budžets mums ļāvis sasniegt politiskās prioritātes, nodrošināt ieguldījumus nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī drošību iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tas. Šodienas vidusposma pārskata dokumentu kopumā mēs ierosinām vēl vairāk stiprināt šīs prioritātes, piešķirot papildu €6,3 miljardus un padarot ES budžeta izmantošanu vienkāršāku un elastīgāku. Šis pārskats ir sākums, nevis beigas, centieniem vēl vairāk pievērsties rezultātiem un nodrošināt, ka ikviens eiro no ES budžeta ir iztērēts vislabākajā iespējamajā veidā."

Vairāk naudas svarīgām jomām un efektīvus rezultātus nesošām programmām

Ierosināto papildu finansējumu līdz 2020. gadam paredzēts piešķirt divām lielajām prioritātēm, proti, ieguldījumiem un migrācijai. To var iedalīt šādi:

  • €2,4 miljardi tiks piešķirti izaugsmes un nodarbinātības papildu veicināšanai, piešķirot vairāk naudas tādām efektīvus rezultātus nesošām programmām kā, piemēram, paplašinātajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) (skatīt paziņojumu presei), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME), Erasmus, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), kas veicina Eiropas infrastruktūras tīklu attīstību transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā. Finansējumā ietverti €50 miljoni programmai WiFi4EU, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas kopienām piedāvāt ikvienam iedzīvotājam bezmaksas WiFi interneta piekļuves punktus, un programmas kopējais finansējums sasniedz €120 miljonus.
  • €2,5 miljardi paredzēti, lai atbalstītu darbu migrācijas, drošības un ārējo robežu kontroles jomā, tostarp lai izveidotu Eiropas Robežsardzi, ES Patvēruma aģentūru, kā arī kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformai.
  • €1,4 miljardi paredzēti Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fondam “Ārējo investīciju plāna” ietvaros (skatīt faktu lapu), kas sniegs atbalstu ieguldījumiem reģionos ārpus ES un meklēs partnerus no privātā sektora, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus, vienlaikus palīdzot citu attīstības mērķu sasniegšanā; partnerībai migrācijas jomā, makroekonomiskai finansiālai palīdzībai un ārējiem aizdevumiem, kuru mērķis ir stabilizēt kaimiņvalstis.

Kopā ar 2017. gada budžeta projekta pieaugumu (€1,8 miljardi) un kohēzijas finansējuma tehniskajām korekcijām, kurās paredzēts piešķirt papildu līdzekļus šīm prioritātēm (€4,6 miljardi), vidusposma pārskatā aptverta finansējuma pakete gandrīz €13 miljardu apmērā.

Dalībvalstīm nebūs jāmaksā vairāk nekā tās jau apņēmušās maksāt daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam ietvaros. Nauda tiks ņemta no budžeta rezervēm, piemēram, no nepiešķirto līdzekļu rezervēm un īpašajiem instrumentiem.

Noteikumu vienkāršošana

Līdz ar šo vidusposma pārskatu Komisija ierosina vienkāršot noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis un citi līdzekļu saņēmēji saņem ES līdzekļus. Daži no gaidāmajiem rezultātiem ir šādi.

  • Vieglāka piekļuve ES līdzekļiem. Piemēram, pētniekiem un studentiem vairs nebūs jātērē laiks, lai aizpildītu veidlapas par ceļa izdevumiem, tā vietā tie varēs veltīt vairāk laika pētniecībai.
  • Lai vienkāršotu sadarbību, ES varēs balstīties uz jau esošajām revīzijām un kontrolēm, ko veikuši citi līdzekļu devēji, piemēram, ANO. Tas ļaus NVO, kuras saņem finansējumu no vairākiem līdzekļu devējiem, mazāk nodarboties ar dokumentu aizpildīšanu, tā vietā veltot vairāk laika savai tiešajai darbībai.
  • Tiks veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās. Piemēram, iedzīvotāji varēs paust savu viedokli par to, vai viņu ciemam paredzētie līdzekļi būtu jātērē jauna skvēra vai rotaļu laukuma izveidei.
  • Finanšu noteikumu kopums būs vieglāk lasāms un par 25 % īsāks nekā pašlaik.

Elastīgāks budžets, kurā paredzēta jauna ES rezerve krīzes situācijām

Komisija arī ierosina uzlabot ES budžeta spēju ātri un pienācīgi reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, tostarp:

  • izveidot jaunu Eiropas Savienības rezervi krīzes situācijām, kas būtu veltīta ar prioritātēm saistītiem izdevumiem un kas tiktu finansēta no neizlietotajiem līdzekļiem;
  • dubultot elastības instrumenta (līdz €1 miljardam) un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos (līdz €0,5 miljardiem) izmēru;
  • pirmo reizi ieviest “elastīguma spilvenu” atbalstam ārpus ES, izmantojot rezervi līdz 10 % no gada saistību apropriācijām;
  • atļaut trasta fondus ārkārtas situācijām vai konkrētām darbībām Eiropas Savienībā (pašlaik šādi fondi atļauti tikai ārpus ES).

Izmantot pašreizējā ES budžeta ciklā gūtos panākumus

Vidusposma pārskatā izvērtēti galvenie pašreizējā septiņu gadu budžeta ciklā gūtie sasniegumi, kurā ES budžetam jau bijusi izšķiroša nozīme, atbalstot galvenās politiskās prioritātes.

  • finansējums, kas paredzēts bēgļu integrācijas atbalstam, drošībai, robežkontrolei un migrācijas pārvaldībai, ir gandrīz divkāršojies, 2015.–2017. gadā sasniedzot vairāk nekā 15 miljardus eiro.
  • Līdz šim vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku ir guvuši labumu no darbībām, kuras atbalsta, izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, un šis skaits pārsniedz sākotnējās aplēses.
  • Aptuveni 200 miljardi eiro ir rezervēti vairākiem politikas pasākumiem, kuru mērķis ir laikposmā no 2014.–2020. gadam mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.
  • Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) pirmajā tā īstenošanas gadā piesaistīja ieguldījumus aptuveni 115 miljardu eiro apmērā nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā panāktos rezultātus, Komisija šodien vienlaikus ar paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu ierosina pagarināt ESIF darbības termiņu līdz 2020. gadam un dubultot tā finansiālās spējas.

Turpmākie pasākumi

Ierosinātie tiesību aktu priekšlikumi tagad ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija cieši sadarbosies ar citām iestādēm, lai līdz 2016. gada beigām vienotos par iespējami lielāku priekšlikumu kopuma daļu.

Konteksts

Vidusposma pārskats ir daļa no politiskās vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, un tas ir paredzēts Padomes Regulas 1311/2013 (“DFS regula”) 2. pantā. Vienošanās par pašreizējo DFS notika 2013. gadā, ņemot vērā ekonomikas krīzi un tās ietekmi uz valsts finansēm. Pirmo reizi ES vēsturē septiņu gadu budžets ir mazāks nekā iepriekšējais.

 

Papildu informācija

Ierosinātais tiesību aktu kopums

 

IP/16/2999

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar