Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošana – panāktais progress attiecībā uz prioritārajām darbībām

Briselē, 2016. gada 10. februārī

Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošana – panāktais progress attiecībā uz prioritārajām darbībām

Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas ir vissmagākā kopš Otrā pasaules kara beigām, kuras rezultātā bēgļu gaitās ir devušies vai visā pasaulē ir pārvietoti vairāk nekā 60 miljoni personu, ir nepieciešami radikāli stiprināt ES migrācijas sistēmu un ir nepieciešama koordinēta Eiropas rīcība. Kaut gan šo plūsmu samazināšanās ir ļoti vēlama, ņemot vērā nereti pārslogotās valsts un vietējā mēroga iestādes, nevajadzētu lolot ilūzijas, ka bēgļu krīze beigsies, pirms konkrētā veidā netiks likvidēti tās pamatcēloņi – nestabilitāte, karš un terors Eiropas tiešā tuvumā, it īpaši karš un nežēlība Sīrijā.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Komisija ir strādājusi, lai nodrošinātu ātru un koordinētu Eiropas rīcību, iesniedzot virkni priekšlikumu, kas izstrādāti, lai dalībvalstis nodrošinātu ar rīkiem, kuri nepieciešami nolūkā pārvaldīt lielo ieceļošanas gadījumu skaitu. Sākot ar klātbūtnes jūrā trīskāršošanu; izmantojot jauno ārkārtas solidaritātes sistēmu, lai pārceltu patvēruma meklētājus no vissmagāk skartajām valstīm; nodrošinot ES budžetu līdz šim nepieredzētā apjomā, proti, vairāk nekā 10 miljardus eiro, lai risinātu bēgļu krīzi un palīdzētu vissmagāk skartajām valstīm; nodrošinot jaunu koordinācijas un sadarbības tvērumu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm; uzsākot jaunu sadarbību ar Turciju; strādājot pie vērienīga priekšlikuma attiecībā uz jauno Eiropas robežu un krasta apsardzi, Eiropas Savienība atbalsta Eiropas patvēruma un migrācijas politiku nolūkā risināt jaunos uzdevumus, ar kuriem tā saskaras. Tomēr neraugoties uz to, ka svarīgi pamatelementi jau ir ieviesti, pilnīga to īstenošana uz vietas nenotiek. Ir nepārprotami, ka nolūkā izveidot ilgtspējīgu migrācijas pārvaldības sistēmu ir vēl jāpaveic daudz vairāk.

Ņemot vērā nākamās nedēļas Eiropadomes sanāksmi, Komisija šodien ziņo par prioritāro pasākumu īstenošanu saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā un uzsver galvenās rīcības jomas, kurās nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai atjaunotu kontroli pār situāciju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “2015. gada otrajā pusē Eiropā izdevās neatbilstīgi ieceļot nepieredzēti lielam skaitam personu. Tām personām, kurām ir nepieciešama aizsardzība, ir jāiesniedz patvēruma pieteikums pirmajā ES valstī, kurā tās ieceļo. Nepieciešamības gadījumā tās var pārcelt uz citu dalībvalsti nolūkā nodrošināt godīgāku sadalījumu. Taču ir ātri un efektīvi ir jānosaka un jāatgriež personas, kuras neiesniedz patvēruma pieteikumu vai kurām nav tiesību uz to. Pienācīgas migrācijas plūsmas pārvaldības atjaunošana šodien ir vissvarīgākā prioritāte. Eiropas Komisija palīdz dalībvalstīm, nodrošinot koordinētu Eiropas rīcību, tostarp sniedzot būtisku finansiālo un praktisko atbalstu.”

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls sacīja: “Tā kā Eiropā ieceļojošo migrantu skaits joprojām ir liels, mums ir jāpaātrina pieņemtās Eiropas rīcības īstenošana, kurā ir panākts līdzsvars starp atbildību un solidaritāti. Cilvēkiem, kas ieceļo Savienībā, ir jāzina, ka gadījumā, ja viņiem ir nepieciešama aizsardzība, viņi to arī saņems, taču viņi paši nenoteiks to, kur viņi to saņems, taču, ja viņiem nebūs tiesību uz aizsardzību, viņi tiks atgriezti atpakaļ. Nolūkā labāk pārvaldīt migrantu plūsmu un Eiropas robežu drošību visām dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības, stingri jāpiemēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jāsniedz nepieciešamais atbalsts visvairāk skartajām dalībvalstīm.”

Decembrī Eiropas Komisija ziņoja par progresu, kas panākts attiecībā uz dalībvalstu pieņemto lēmumu izpildi, un atzina, ka to īstenošana noris pārāk lēni. Pēc diviem mēnešiem var teikt, ka virknē jautājumu ir panākts zināms progress. Piemēram, ir panākts progress attiecībā uz pirkstu nospiedumu ņemšanu, kas ir būtisks pienācīgas patvēruma sistēmas pārvaldības elements. Migrantu daudzums, kuru pirkstu nospiedumi ir iekļauti Eiropas datubāzē, Grieķijā palielinājās no 8 % 2015. gada septembrī līdz 78 % 2016. gada janvārī un Itālijā – no 36 % līdz 87 % šajā pašā laika periodā. Tomēr ir iespaids, ka daudzi izpildes termiņi nav ievēroti un saistības tiek pildītas pārāk lēni.

Lai iepazīstinātu ar līdz šim panākto progresu un vēl arvien nepabeigtajiem darbiem, Komisija šodien iepazīstināja ar progresa ziņojumiem saistībā ar karsto punktu sistēmu un pārcelšanas shēmu Itālijā un Grieķijā, un pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu saistības, kas izklāstītas Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmē 2015. gada oktobrī pieņemtajā paziņojumā. Komisija savu saistību tvērumā sniedz arī pamatotus atzinumus deviņos pienākumu neizpildes procedūru gadījumos, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, lai kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu izvirzītu par prioritāti. Komisija turklāt iepazīstināja ar ziņojumu par ES un Turcijas kopīgās rīcības plāna īstenošanu.

Komisija šodien pieņēma Grieķijai adresētu ieteikumu par steidzamiem pasākumiem, kas jāveic, ņemot vērā iespēju pakāpeniski atsākt atgriešanas saskaņā ar Dublinas regulu. Kolēģija arī ierosināja uz laiku apturēt pārcelšanas shēmu attiecībā uz 30 % pieteikuma iesniedzēju, kas šogad būtu jāpārceļ uz Austriju. Visbeidzot, Kolēģija attiecībā uz Grieķiju apsprieda ieteikumu projektus saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 19. panta b) apakšpunktu.

Situācijas stabilizēšana dalībvalstīs, kuras ir pakļautas vislielākajam spiedienam – ieteikums par pārsūtīšanas atjaunošanu uz Grieķiju atbilstīgi Dublinas procedūrai

Lai panāktu, ka kopējā Eiropas patvēruma sistēma darbojas, ir jābūt reālai iespējai atgriezt patvēruma meklētājus uz pirmo ieceļošanas valsti ES, kā tas paredzēts kopīgi pieņemtajos ES noteikumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Tiesa norādīja, ka sistēmisku trūkumu dēļ kopš 2010.-2011. gada dalībvalstis nav spējušas veikt Dublinas procedūrā paredzētās atgriešanas uz Grieķiju.

Komisija šodien pieņēma Grieķijai adresētu ieteikumu par steidzamiem pasākumiem, kas jāveic, ņemot vērā iespēju atsākt atsevišķas atgriešanas saskaņā ar Dublinas regulu. Kopš EST sprieduma 2011. gadā Grieķija ir veikusi dažus uzlabojumus un darbības, lai ciešā Komisijas, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un dalībvalstu pārraudzībā novērstu trūkumus savā patvēruma sistēmā.

Tomēr Komisija atzīst, ka, neraugoties uz izveidotajām atbilstošākajām patvēruma struktūrām, piemēram, patvēruma meklētāju centru un sākotnējās uzņemšanas dienestu, patvēruma piešķiršanas procesā vēl arvien ir būtiskas jomas, kurās ir jāpanāk uzlabojumi, pirms Grieķija atkal var pilnībā piemērot Dublinas regulu, it sevišķi tādās jomās kā uzņemšanas kapacitāte un apstākļi, piekļuve patvēruma procedūrai, pārsūdzības un juridiskā palīdzība.

Ieteikumā izklāstīti konkrēti soļi, kas jāveic, lai Grieķija atgrieztos Dublinas sistēmā, uzmanību pievēršot paplašinātai uzņemšanas kapacitātei un patvēruma meklētāju dzīves apstākļiem Grieķijā, kā arī efektīvas piekļuves patvēruma procedūrai nodrošināšanai, cita starpā – pārsūdzībām, nodrošinot attiecīgo iestāžu pilnīgu operatīvo darbību, pietiekamu darbinieku skaitu un aprīkojumu nolūkā izskatīt lielāku skaitu pieteikumu. Tai pašā laikā būtu jāņem vērā slogs, kas Grieķijai ir radies saistībā ar pašreiz novērojamo lielo skaistu patvēruma meklētāju.

Tās būs dalībvalstu iestādes, kas savu tiesu un Tiesas pārraudzībā lems par to, vai tās uzskata, ka pastāvošie apstākļi ļauj uzsākt atgriešanu ierobežotā apjomā. Komisija savā ieteikumā lūdz, lai Grieķija martā ziņo par panākto progresu, kā rezultātā varēs novērtēt, vai pastāv tādi apstākļi, kas dalībvalstīm ļauj atsākt individuālas pārcelšanas uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, ņemot vērā konkrēti panākto progresu.

Spēcīgu robežu nodrošināšana

ES ārējo robežu pārvaldība nozīmē zināmus pienākumus. Pēdējos mēnešos robežu kontrole gar Rietumbalkānu maršrutu tika veikta nesaskaņoti, īstenojot vienpusējus pasākumus, kuru rezultātā tika ierobežotas robežas, kas izraisīja domino efektu nākamajās valstīs. Komisija šajā sakarībā ir uzsvērusi migrantu reģistrēšanas nozīmi, robežu noturību un uzņemšanas kapacitātes palielināšanu nolūkā nodrošināt strukturālus risinājumus problēmām, ar kurām Eiropa saskaras.

Lai atrisinātu šo tendenci, ir nepieciešams, lai gar šo maršrutu esošās valstis paātrinātu saistību izpildi, ko tās uzņēmās Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmē, un nodrošinātu pieņemto lēmumu pilnīgu saskaņošanu, vajadzības gadījumā – Savienības tiesību aktu tvērumā. Pats galvenais –visām dalībvalstīm ir jāapņemas izbeigt “viļņveidīgo” pieeju pret tiem, kas pauž interesi iesniegt patvēruma pieteikumu citā vietā. Tās personām, kuram aizsardzība nav nepieciešama, ir ātri jāatgriež, pilnībā ievērojot pamattiesības.

Savienības spējas saglabāt telpu, kurā nav iekšējās robežkontroles, ir atkarīga no drošām ārējām robežām. Šengenas sistēmā ir paredzēta pietiekama elastība dalībvalstu reaģēšanai uz mainīgajiem apstākļiem. Ieceļojošo migrantu un bēgļu skaita nemitīga palielināšanās noveda pie tā, ka dalībvalstis kā galējo līdzekli pieņēma ārkārtas pasākumus, piemēram, pagaidu kārtā atjaunojot iekšējo robežkontroli saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem.

Kolēģija šodiena apsprieda ieteikumu projektus Grieķijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 19. panta b) apakšpunktu. Pēc tam, kad Šengenas izvērtējuma ziņojumā tika konstatēti trūkumi Grieķijas ārējo robežu pārvaldībā, Padome tagad apsver ieteikumus šo būtisko trūkumu novēršanai. Komisija ir gatava veikt atbilstīgus īstenošanas pasākumus, tiklīdz Padome būs par to pieņēmusi lēmumu. Šengenas sistēmas stabilizācija, izmantojot tās garantiju mehānismu, ir būtiska, lai vēlāk nodrošinātu visu iekšējo robežkontroļu atcelšanu.

Pārcelšanas īstenošana

Personu pārcelšana ir būtisks rīks, lai mazinātu spriedzi, ko dalībvalstis izjūt lielā migrācijas spiediena dēļ, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju taisnīgāku sadali Eiropā un atjaunotu kārtību migrācijas pārvaldībā. Taču tai ir nepieciešama efektīva sadarbība starp valstīm, no kurām notiek pārcelšana, un pārcelšanas mērķa dalībvalstīm, kā arī politiskā griba pārcelšanu īstenot.

Tādēļ šodien Komisija ir rakstiski vērsusies pie visām dalībvalstīm, lai atgādinātu tām par viņu saistībām atbilstīgi abiem pārcelšanas lēmumiem un aicinātu tās paātrināt to īstenošanas tempus, ņemot vērā skaidro mērķi – steidzami sniegt palīdzību. Tā kā robežkontrole pie Rietumbalkānu maršruta tiek pastiprināta, spiediens, kuru bija paredzēts mazināt ar minētajiem lēmumiem, visticamāk palielināsies, tādējādi vajadzība pēc solidaritātes vēl vairāk palielināsies.

Pārcelšanas lēmumā ir paredzēta iespēja pielāgot pārcelšanas mehānismu gadījumos, kad dalībvalstis saskaras ar krasām migrācijas plūsmu svārstībām, kuru rezultātā pēkšņi ieceļo liels daudzums trešo valstu valstspiederīgo. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, ar kuru šobrīd saskaras Austrija, Komisija ir ierosinājusi uz vienu gadu pagaidu kārtā apturēt 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas procesu, kuri iedalīti Austrijai. Pašreizējo situāciju Austrijā raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums tās teritorijā sekundāras kustības visā Eiropā dēļ, kā rezultātā strauji pieaug starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits. Komisija jau decembrī ierosināja uz vienu gadu apturēt Zviedrijas saistības attiecībā uz pārcelšanu.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija ir konsekventi un pastāvīgi strādājusi, lai nodrošinātu koordinētu Eiropas rīcību bēgļu un migrācijas jomā.

Stājoties amatā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vienam no komisāriem – Dimitrim Avramopulam, kuram ir īpaša atbildība par migrāciju, –uzticēja sadarboties ar pārējiem komisāriem priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa vadībā, lai izstrādātu jaunu migrācijas politiku, kas ir viena no Komisijas politikas pamatnostādņu 10 prioritātēm.

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā iepazīstināja ar savu Eiropas programmu migrācijas jomā, kurā izklāstīta visaptveroša pieeja migrācijas pārvaldības uzlabošanai visos tās aspektos.

Atbilstīgi minētajai programmai 2015. gada 27. maijā, 9. septembrī un 15. decembrī jau ir pieņemtas trīs īstenošanas paketes.

Sīkāka informācija

Paziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu

Paziņojums presei – Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošana: Komisijas ziņojums par situāciju Grieķijā, Itālijā un Rietumbalkānos

Paziņojums presei – Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošana: Komisija virza tālāk 9 pienākumu neizpildes procedūras

Paziņojums presei – Bēgļu krīzes pārvaldība: Komisijas ziņojumi par ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna īstenošanu

FAKTU LAPA: Bēgļu krīzes pārvaldība –Grieķija: ziņojums par situāciju

FAKTU LAPA: Bēgļu krīzes pārvaldība – Itālija: ziņojums par situāciju

FAKTU LAPA: Bēgļu krīzes pārvaldība – Rietumbalkānu maršruts: ziņojums par situāciju

FAKTU LAPA: ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns

FAKTU LAPA: Atbildības un solidaritātes līdzsvarošana migrācijas un patvēruma jomā

FAKTU LAPA: Šengenas noteikumu skaidrojums

1. pielikums. ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns

2. pielikums. Grieķija – progresa ziņojums

3. pielikums. Itālija – progresa ziņojums

4. pielikums. Pārcelšana – progresa ziņojums

5. pielikums. Turpmākie pasākumi pēc Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmes – progresa ziņojums

6. pielikums. Plānotās darbības, lai uzlabotu bērnu-migrantu aizsardzību

7. pielikums. Dalībvalstu saistības attiecībā uz ieguldījumu fondiem –ziņojums par situāciju

8. pielikums. Es tiesību aktu īstenošana – ziņojums par situāciju

9. pielikums. Pieņemtais dalībvalstu atbalsts civilās aizsardzības mehānismam Serbijā, Slovēnijā, Horvātijā un Grieķijā

Komisijas ieteikums par steidzamiem pasākumiem, ka Grieķijai jāveic, ņemot vērā atgriešanu atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu

Priekšlikums Padomes lēmumam par Austrijai iedalīto pieteikumu iesniedzēju pārcelšanas pagaidu apturēšanu 30 % apjomā

Eiropas programma migrācijas jomā

2015. gada 23. septembra paziņojums: Bēgļu krīzes pārvaldība: tūlītēji operatīvie, budžeta un juridiskie pasākumi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā

2015. gada 14. oktobra paziņojums: Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

2015. gada 15. decembra paziņojums: Eiropas robežu un krasta apsardze un efektīva Eiropas ārējo robežu pārvaldība

Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmes paziņojums

IP/16/271

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar