Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas Sadarbīgās ekonomikas programma

Briselē, 2016. gada 2. jūnijā

Eiropas Komisija šodien publiskoja norādes, kas patērētājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm palīdzēs pārliecināti iesaistīties sadarbīgā ekonomikā.

Atbildīgi atbalstīti un attīstīti, šādi jauni uzņēmējdarbības modeļi Eiropas Savienībā var būtiski veicināt nodarbinātību un izaugsmi.

Sadarbīgā ekonomika strauji aug. Tai Eiropas Savienībā izvēršoties, nacionālās un vietējās iestādes reaģē, pieņemot savstarpēji nesaskaņotu regulējumu. Tik sadrumstalots jauno uzņēmējdarbības modeļu regulējums gan tradicionālajiem uzņēmējiem, gan jauno pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem rada neskaidrību, turklāt var tikt kavēta inovācija, jaunu darbvietu rašanās un izaugsme. Komisija šodien ir nākusi klajā ar Vienotā tirgus stratēģijā jau pieteiktajām norādēm, kas adresētas dalībvalstīm un izstrādātas kā palīgs līdzsvarotas sadarbīgās ekonomikas attīstīšanā.

Tā par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens: "Lai Eiropas ekonomika būtu konkurētspējīga, tai gan ražojumu, gan pakalpojumu jomā ir vajadzīga inovācija. Nākamais Eiropas ekonomiskais brīnums varētu būt sadarbīgā ekonomika. Mūsu uzdevums ir veicināt tādu regulatīvo vidi, kurā varētu attīstīties jauni uzņēmējdarbības modeļi, turklāt būtu aizsargāti patērētāji un nodrošināti taisnīgs nodokļu režīms un darba nosacījumi."

Par iekšējo tirgu, rūpniecību, uzņēmējdarbību un MVU atbildīgā Komisijas locekle Elžbeta Beņkovska sacīja: "Pareizi izveidota sadarbīgā ekonomika ir patērētājiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem pavērta iespēja. Ja pieļausim, ka vienotais tirgus nacionālā vai pat vietējā dalījumā tiek sadrumstalots, zaudētāja var būt visa Eiropa. Šodien mēs izdodam publiskām iestādēm un tirgus dalībniekiem adresētas juridiskas norādes, kā šiem jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Mēs aicinām dalībvalstis pārskatīt savas vadlīnijas šo norāžu gaismā un esam gatavi tās šajā procesā atbalstīt."

Paziņojumā "Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma" rodamas vadlīnijas, kā uz šo dinamisko straujas attīstības sektoru attiecināt spēkā esošos ES tiesību aktus, un precizēti svarīgi jautājumi, ar ko saskaras gan tirgus dalībnieki, gan publiskas iestādes.

  • Kādus nosacījumus par piekļuvi tirgum var izvirzīt? Uz pakalpojumu sniedzējiem prasība iegūt uzņēmējdarbības atļaujas vai licences jāattiecina tikai tad, ja tas pilnīgi noteikti nepieciešams būtisku sabiedrības interešu apmierināšanai. Pilnīgs darbības liegums būtu jāizmanto tikai kā galējas nepieciešamības līdzeklis. Uz platformām, kas darbojas tikai kā starpnieks starp patērētāju un faktiskā pakalpojuma (piemēram, transporta vai izmitināšanas) sniedzēju, prasība par atļauju vai licenci nebūtu jāattiecina. Dalībvalstīm arī vajadzētu diferencēt nosacījumus privātpersonām, kas pakalpojumus sniedz tikai laiku pa laikam, un profesionālu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, noteikt no darbības līmeņa atkarīgas robežvērtības.
  • Kam piekrīt atbildība problēmu gadījumā? Sadarbīgās platformas var atbrīvot no atbildības par informāciju, ko tās glabā pakalpojuma piedāvātāja vārdā. Tomēr tās neatbrīvo no atbildības par jebkādiem pakalpojumiem, ko piedāvā tās pašas, piem., maksājumu pakalpojumiem. Komisija sadarbīgās platfomas mudina brīvprātīgi arvien pievienoties prettiesiska internetsatura apkarošanai un vairot uzticēšanos.
  • Kā ES patērētāju tiesību akti aizsargā lietotājus? Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka patērētāji ir augstā līmenī aizsargāti pret negodīgu komercpraksi, taču neradīt nesamērīgus pienākumus privātpersonām, kas pakalpojumus sniedz tikai laiku pa laikam.
  • Kādā gadījumā pastāv darba attiecības? Darba tiesības lielākoties ir nacionālā kompetencē, un tās papildina ES sociālo standartu un judikatūras minimums. Dalībvalstis var apsvērt, vai platformas darbinieka statusa atzīšanai neizmantot šādus kritērijus: vai persona ar platformu ir pakļautības attiecībās, kāda veida darbs tiek veikts, vai tiek maksāta atlīdzība.
  • Kāda nodokļu likumdošana ir piemērojama? Sadarbīgās ekonomikas pakalpojumu sniedzējiem un platformām tāpat kā citiem ekonomikas dalībniekiem jāmaksā nodokļi. Šajā kontekstā svarīgi ir tādi nodokļi kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un PVN. Dalībvalstis tiek aicinātas arī turpmāk vienkāršot un precizēt nodokļu likumdošanas piemērošanu sadarbīgajai ekonomikai. Sadarbīgās ekonomikas platformām būtu pilnīgi jāsadarbojas ar nacionālajām iestādēm tādos jautājumos kā ekonomiskās darbības iegrāmatošana un atvieglināta nodokļu ievākšana.

Paziņojums ES dalībvalstis aicina līdzšinējo regulējumu pārskatīt un attiecīgā gadījumā pārstrādāt saskaņā ar šīm norādēm. Komisija pārraudzīs straujās regulatīvās vides pārmaiņas, kā arī norises ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Tā sekos cenu un pakalpojumu kvalitātes tendencēm, kā arī apzinās, kādi varbūtēji šķēršļi un problēmas izriet no nacionālo regulējumu atšķirībām vai nereglamentētiem elementiem.

Papildu informācijai

Biežāk uzdotie jautājumi

Paziņojums par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu

Komisijas dienestu darba dokuments (Staff Working Document): Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma — pamatojoša analīze

Sadarbīgā ekonomika Komisijas vietnē

Kopsavilkuma ziņojums par sadarbīgās ekonomikas sabiedrisko apspriešanu

Eirobarometrs: kā lieto sadarbīgās platformas

 

 

IP/16/2001


Side Bar