Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija atjaunina ES noteikumus, kas reglamentē audiovizuālos medijus, un nāk klajā ar specifisku pieeju tiešsaistes platformām

Briselē, 2016. gada 25. maijā

Šodien Eiropas Komisija ierosinājusi ES audiovizuālās jomas noteikumu atjauninājumu, kura mērķis ir veidot godīgāku vidi visiem nozares dalībniekiem, popularizēt Eiropas filmas, aizsargāt bērnus un sekmīgāk cīnīties pret naida runu. Priekšlikums atspoguļo arī jaunu pieeju tiešsaistes platformām, ar kuru tiecas risināt problēmas dažādās jomās.

Komisija šodien iepazīstināja ar audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) atjauninājumu, kas ir daļa no digitālā vienotā tirgus stratēģijas. Kopīgie noteikumi, kuri reglamentē audiovizuālos medijus, teju 30 gadus ir nodrošinājuši kultūras daudzveidību un satura brīvu apriti ES. Mūsdienās skatītāji vēro videopārraides ne tikai televīzijas kanālos, bet arvien vairāk izmanto pieprasījumvideo pakalpojumus (piemēram, Netflix un MUBI) un video koplietošanas platformas (piemēram, YouTube un Dailymotion). Tāpēc Komisija vēlas optimāli izlīdzsvarot noteikumus, kas patlaban piemērojami tradicionālajām raidorganizācijām, pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem un video koplietošanas platformām, jo īpaši bērnu aizsardzības aspektā. Turklāt pārskatītā AVMPD palīdz veicināt Eiropas kultūras daudzveidību, nodrošina audiovizuālo regulatoru neatkarību un ļauj raidorganizācijām elastīgāk izvietot reklāmu.

Šis priekšlikums atspoguļo Komisijas jauno pieeju tiešsaistes platformām, tādām kā tiešsaistes tirdzniecības vietas, meklētājprogrammas, maksājumu sistēmas, sociālie mediji, video un satura koplietošanas vietnes. Kopš digitālā vienotā tirgus stratēģijas aizsākšanas 2015. gada maijā Komisija ir veikusi šo jauno nozares dalībnieku sociālās un ekonomiskās lomas visaptverošu novērtējumu. Nu tā nonākusi pie secinājuma, ka ar universālu pieeju nav izdevies panākt, ka patērētāji var izmantot iespējas, un ar noteikumiem nav veicies novērst dažādās problēmas, ko rada tiešsaistes platformu lielā daudzveidība. Pamatojoties uz šo pieeju, Komisija pievērsīsies visām potenciālās rīcības jomām – no telesakariem līdz autortiesību noteikumiem, lai ikvienai konkrētai problēmai rastu nākotnei pielāgotus risinājumus, kas der visiem tirgus dalībniekiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Vēlos panākt, lai tiešsaistes platformas, audiovizuālie mediji un radošās industrijas būtu digitālās ekonomikas virzītājspēki, nevis apgrūtināt tos ar nevajadzīgiem noteikumiem. Tiem nepieciešama noteiktība, ko sagādā moderna un godīga juridiskā vide, kādu nodrošinās šodien iesniegtie priekšlikumi. Tas nozīmē, ka nav mainīti noteikumi, kuri sekmīgi darbojas, piemēram, noteikumi par tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju atbildību. Tāpat tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā ir atcelts regulējums tradicionālajiem sektoriem, piemēram, apraidei, vai paplašināti daži platformu un citu digitālās nozares dalībnieku pienākumi, lai tādējādi uzlabotu lietotāju aizsardzību un panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters H. Etingers teica: “Varbūt ir mainījies veids, kā skatāmies televīziju vai video, taču mūsu vērtības ir palikušas nemainīgas. Ar šiem jaunajiem noteikumiem mēs nosargāsim mediju plurālismu un audiovizuālo regulatoru neatkarību un panāksim to, ka video koplietošanas platformās vairs nebūs vietas naida kurināšanai. Vēlamies nodrošināt arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus, atbildīgu rīcību, uzticēšanos un godīgumu tiešsaistes platformu vidē, un šis redzējums izklāstīts mūsu šodienas paziņojumā.”

Mediju satvars 21. gadsimtam

Komisija ir pabeigusi 2010. gada audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) novērtējumu, uz kura pamata izteikti vairāki ierosinājumi.

  • Atbildīgas video koplietošanas platformas: platformām, kas kārto un iezīmē lielu daudzumu video, būs pienākums aizsargāt nepilngadīgos no kaitīga satura (piemēram, pornogrāfijas un vardarbības) un pasargāt visus iedzīvotājus no naida kurināšanas. Detalizēto pasākumu vidū ir rīki, ar ko lietotāji varēs ziņot vai signalizēt par kaitīgu saturu, kā arī vecuma verifikācijas un vecāku kontroles sistēmas. Lai gūtu pārliecību, ka pasākumi ir piemēroti nākotnes vajadzībām un iedarbīgi, Komisija aicinās visas video koplietošanas platformas iesaistīties aliansē nepilngadīgo labākai aizsardzībai tiešsaistē ar mērķi izstrādāt nozares rīcības kodeksu. Nozarē vairs nevaldīs pašregulācija vien, bet gan valstu audiovizuālajiem regulatoriem būs pilnvaras nodrošināt noteikumu izpildi un atkarībā no valstu likumdošanas arī uzlikt sodus.
  • Lielāka audiovizuālo regulatoru loma: direktīva tagad nodrošinās to, ka regulatīvās iestādes ir patiesi neatkarīgas no valdības un nozares un var optimāli pildīt savu funkciju, proti, panākt, lai audiovizuālie mediji rīkotos skatītāju interesēs. ES tiesību aktos tiks noteikta loma, kas uzticēta Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), kurā ietilpst visu 28 valstu audiovizuālie regulatori. ERGA novērtēs kopregulējuma rīcības kodeksus un konsultēs Eiropas Komisiju.
  • Vairāk Eiropas radošuma: patlaban Eiropas televīzijas raidorganizācijas oriģinālsaturā iegulda aptuveni 20 % ieņēmumu un pieprasījumpakalpojumu sniedzēji mazāk par 1 % ieņēmumu. Komisija vēlas, lai televīzijas raidorganizācijas arī turpmāk vismaz pusi raidlaika atvēlētu Eiropas darbiem, un tā iecerējusi uzlikt pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem pienākumu savos katalogos vismaz 20 % rezervēt Eiropā radītam saturam. Priekšlikumā skaidri noteikts, ka dalībvalstis var prasīt, lai pieprasījumpakalpojumu sniedzēji dotu finansiālu ieguldījumu Eiropas darbos.
  • Lielāka elastība televīzijas raidorganizācijām: skatītāji, kurus kaitina pārlieku daudzās reklāmas televīzijā, var izvēlēties bezreklāmas piedāvājumu tiešsaistē, kāds pirms desmit gadiem vispār neeksistēja. Pārskatītie audiovizuālās jomas noteikumi ņem vērā šo iespēju un citus jaunus apstākļus. Pārskatītajā direktīvā raidorganizācijām ir dota lielāka brīvība attiecībā uz laiku, kurā var rādīt reklāmas. Tajā ir saglabāts kopējais limits, proti, 20 % raidlaika no plkst. 7.00 līdz 23.00, taču ir atceltas pašreizējās 12 minūtes stundā, lai raidorganizācijas varētu brīvāk izvēlēties diennakts laiku, kurā rādīt reklāmas. Raidorganizācijas un pieprasījumpakalpojumu sniedzēji varēs elastīgāk izmantot produktu izvietošanu un sponsorēšanu, informējot par to skatītājus.

Sagaidāms, ka šie dažādie pasākumi ekonomiskā ziņā pozitīvi ietekmēs mediju pakalpojumu sniedzējus, galvenokārt televīzijas raidorganizācijas, un palielinās to spēju investēt audiovizuālajā saturā. Tas ir svarīgs ES audiovizuālās nozares konkurētspējas aspekts.

Tiešsaistes platformas: iespējas un problēmas Eiropā

Tiešsaistes platformas ir būtiskas inovācijai un izaugsmei digitālajā vienotajā tirgū. Tās ir radikāli mainījušas piekļuvi informācijai un nodrošinājušas labāku un efektīvāku saikni starp pircējiem un pārdevējiem. Tālab ES ir jārīkojas, lai radītu optimālu vidi, kas piesaistītu un noturētu jaunas tiešsaistes platformas un ļautu tām augt un attīstīties.

Komisija ir ieskicējusi specifisku, uz principiem balstītu pieeju, lai novērstu problēmas, uz kurām respondenti norādījuši Komisijas organizētajā sabiedriskajā apspriešanā, kas bija daļa no gadu ilgušās platformu novērtēšanas (sk. jautājumus un atbildes). Lai izvēlētā pieeja nezaudētu elastību un ietu līdzi laika garam, Komisija atbalstīs nozares un ieinteresēto personu pašregulācijas un kopregulācijas centienus. Turpinājumā nosauktas jomas, kurās iecerēts rīkoties.

  • Salīdzināmi noteikumi salīdzināmiem digitālajiem pakalpojumiem: salīdzināmiem digitālajiem pakalpojumiem būs jāievēro vienādi vai līdzīgi noteikumi, un Komisija, kur vien iespējams, samazinās pašreizējā regulējuma piemērošanas jomu un apmēru. Šos principus Komisija ievēros uzsāktajā ES telesakaru tiesību aktu un e-privātuma direktīvas pārskatīšanā, piemēram, izvērtējot to, vai tiešsaistes sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tradicionālajiem telesakaru uzņēmumiem būtu jāpiemēro konfidencialitātes noteikumi.
  • Pienākums tiešsaistes platformām rīkoties atbildīgi: jāsaglabā spēkā esošais starpnieku atbildības režīms, kas paredzēts direktīvā par e-tirdzniecību. Konkrētas problēmas tiks risinātas, izmantojot specifiskus instrumentus, tādus kā noteikumi par audiovizuālajiem medijiem vai autortiesībām (paziņojums presei), vai pastiprinot brīvprātīgus nozares pasākumus.
    Komisija kopā ar lielākajām tiešsaistes platformām intensīvi strādā pie rīcības kodeksa naida runas apkarošanai tiešsaistē, un tuvākajās nedēļās būs iespējams iepazīties ar šā darba rezultātiem.
  • Uzticēšanās kā obligāts priekšnoteikums: pārrobežu sadarbība izpildes nodrošināšanā panāks to, ka platformas pilda savus pienākumus patērētāju tiesību jomā, piemēram, skaidri norāda sponsorētus meklēšanas rezultātus (paziņojums presei). Turklāt Komisija mudinās nozari aktivizēt brīvprātīgus centienus ar mērķi apkarot viltotas vai maldinošas atsauksmes tiešsaistē. Komisija aicinās tiešsaistes platformas atzīt dažādus drošas elektroniskās identifikācijas (eID) veidus, kas piedāvā tādas pašas garantijas kā platformu eID sistēmas.
  • Atvērti tirgi uz datiem balstītai ekonomikai: brīvas datu plūsmas iniciatīva, kas ieplānota 2016. gada beigās, atvieglos piegādātāju maiņu un datu pārnesamību starp dažādām tiešsaistes platformām un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem.
  • Godīga un inovācijām labvēlīga uzņēmējdarbības vide: Komisija vāks faktus par aspektiem, kurus sabiedriskajā apspriešanā aktualizējuši uzņēmumi un piegādātāji, kas tieši sadarbojas ar platformām. Kā piemēri jāmin bažas par negodīgiem noteikumiem un nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi svarīgām datubāzēm, piekļuvi tirgum un vispārēju caurskatāmības trūkumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija līdz 2017. gada pavasarim noteiks, vai nepieciešama vēl kāda ES rīcība šajā jomā

Gaidāmajā Eiropas sadarbīgas ekonomikas programmā Komisija iekļaus norādes par piemērojamajiem ES tiesību aktiem un ieteikumus dalībvalstīm.

Vispārīga informācija

Tagad iespējams iepazīties ar šīm jaunajām iniciatīvām, kas izstrādātas digitālā vienotā tirgus stratēģijas satvarā, un ar paketi e-komercijas veicināšanai Eiropas Savienībā (paziņojums presei).

Šodienas pasākumi ir turpinājums vairākām iniciatīvām par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (paziņojums presei), priekšlikumiem par autortiesībām (paziņojums presei) un digitālajiem līgumiem (paziņojums presei), kā arī lēmuma projektam par spektra koordināciju (paziņojums presei). Digitālā vienotā tirgus stratēģijā ietilpst 16 iniciatīvas, kas jāiesniedz līdz šā gada beigām.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes par tiešsaistes platformām un par ES audiovizuālās jomas noteikumiem

Šodien pieņemtie dokumenti

Pārskatītās direktīvas par audiovizuālo mediju pakalpojumiem priekšlikums

Paziņojums par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu

Dienestu darba dokuments par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu

Sociālajos medijos

#DigitalSingleMarket

#AVMSD

#Platforms

IP/16/1873

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar