Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropas ārējās robežas sargās Eiropas robežu un krasta apsardze

Strasbūrā, 2015. gada 15. decembrī

Eiropas ārējās robežas sargās Eiropas robežu un krasta apsardze

Eiropas Komisija šodien apstiprināja vairākus svarīgus pasākumus, ar kuriem paredzēts pārvaldīt ES ārējās robežas un aizsargāt Šengenas zonu, kurai nav iekšējo robežu. Ar šiem priekšlikumiem varēs efektīvāk pārvaldīt migrāciju, uzlabot Eiropas Savienības iekšējo drošību un aizsargāt personu brīvas pārvietošanās principu. Komisija ierosina izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, lai nodrošinātu ārējo robežu spēcīgu un kopīgu pārvaldību. Lai vēl vairāk palielinātu Eiropas iedzīvotāju drošību, Komisija ierosina sistemātiski, ar attiecīgu datubāzu palīdzību pārbaudīt visas personas, kuras ieceļo vai izceļo no Šengenas zonas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss teica: "Lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos bez iekšējām robežām, ir jāuzņemas kopīga atbildība par Eiropas ārējo robežu pārvaldību. Krīzes apstākļos ir kļuvis skaidrs, kādi trūkumi piemīt pašreiz spēkā esošajiem mehānismiem, kas paredzēti, lai panāktu, ka tiek ievēroti ES standarti. Tādēļ tagad ir īstais laiks virzībai uz patiesi integrētu robežu pārvaldības sistēmu. Eiropas robežu un krasta apsardzes ietvaros sadarbosies aģentūra, kurai būs lielākas pilnvaras un iespējas piesaistīt personu un aprīkojuma rezerves resursus, un dalībvalstu iestādes, kas turpinās veikt ikdienas pienākumus robežu pārvaldības jomā. Mūsu ierosinātā sistēma dos iespēju atklāt jebkādus trūkumus reāllaikā, tādēļ būs iespējams tos ātri novērst, kā arī uzlabot mūsu spējas kopīgi rast iedarbīgus risinājumus krīzes situācijās, kad atsevišķi ārējās robežas posmi tiek pakļauti lielam spiedienam."

Eiropas Komisijas loceklis Dimitris Avramopuls, kura pārziņā ir migrācija, iekšlietas un pilsonība, teica: "Pašreizējām ar migrāciju un drošību saistītajām problēmām ir pārrobežu raksturs, un to risināšanai ir nepieciešama Eiropas mēroga pieeja. Ja līdz šim Frontex tika izmantota tikai tam, lai atbalstītu dalībvalstu ārējo robežu pārvaldību, jaunajai robežu aģentūrai būs plašāka darbības joma. Mūsu pašreizējo centienu mērķis ir vairāk Eiropas, pārvaldot mūsu ārējās robežas, kāpinot nelikumīgo migrantu atgriešanās intensitāti, panākot, ka patvēruma sistēma pienācīgi darbojas to personu labā, kurām ir nepieciešama palīdzība, un pastiprinot pārbaudes pie Eiropas Savienības ārējām robežām. Robežu dokumentu pakete, ar ko šodien iepazīstinām, palielinās mūsu pilsoņu drošību un nodrošinās augstus standartus robežu pārvaldības jomā.”

Eiropas robežu un krasta apsardze

Eiropas robežu un krasta apsardzē sadarbosies Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas izveidota uz Frontex pamata, un dalībvalstu par robežu pārvaldību atbildīgās iestādes, kuras turpinās īstenot ikdienas pienākumus saistībā ar ārējo robežu pārvaldību.

Jaunajai Eiropas robežu un krasta apsardzei būs:

  • Ātri pieejama robežsargu un tehniskā aprīkojuma rezerve: aģentūra varēs piesaistīt vismaz 1500 speciālistus, kurus varēs mobilizēt un izvietot mazāk nekā triju dienu laikā. Aģentūrai tagad būs iespēja arī pašai iegādāties aprīkojumu un izmantot tehniskā aprīkojuma rezervi, ko nodrošinās dalībvalstis. Eiropas robežu operācijās vairs nebūs jāsaskaras ar darbinieku un aprīkojuma trūkumu. Jaunās aģentūras personāls būs vismaz divreiz lielāks par Frontex personālu, un līdz 2020. gadam tās pastāvīgo darbinieku sasniegs 1000, ieskaitot operatīvos darbiniekus uz vietas.

  • Uzraudzības funkcija: tiks izveidots uzraudzības un riska izvērtēšanas centrs, kura pienākums būs uzraudzīt migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienību un tās robežās un veikt risku izvērtēšanu un obligātu neaizsargātības novērtējumu, lai apzinātu un risinātu vājo vietu problēmas. Uz dalībvalstīm tiks norīkoti sadarbības koordinatori, kuru uzdevums būs nodrošināt klātbūtni uz vietas, pie apdraudētas robežas. Aģentūra varēs novērtēt to dalībvalstu darbībspēju, tehnisko aprīkojumu un resursus, kuras varētu saskarties ar problēmām pie savām ārējām robežām, un kritiskā situācijā vērsties pie dalībvalsts ar pieprasījumu veikt pasākumus, lai noteiktā termiņā atrisinātu radušos problēmu.

  • Tiesības iejaukties: dalībvalstis savam atbalstam var lūgt kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežsardzes iejaukšanos un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu.Turpmāk gadījumā, kad konstatētie trūkumi netiek novērsti vai dalībvalsts ir pakļauta ievērojamam migrācijas radītam spiedienam, kas apdraud Šengenas zonu, un ja dalībvalsts neveic attiecīgas darbības vai veiktās darbības nav pietiekamas, Komisija varēs pieņemt īstenošanas lēmumu, kurā nosaka, ka steidzami ir nepieciešama Eiropas mēroga rīcība, lai atrisinātu situāciju pie konkrēta ārējās robežas posma.Tas aģentūrai dos iespēju iejaukties un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, lai nodrošinātu paredzētās darbības uz vietas, pat ja dalībvalsts nespēj vai nevēlas veikt nepieciešamos pasākumus.

  • Krasta apsardzes veikta uzraudzība: valstu krasta apsardzes dienesti piedalīsies Eiropas robežu un krasta apsardzes sastāvā, ciktāl tie veic robežkontroles uzdevumus. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras un Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras tiks pieskaņotas jaunās Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvarām. Trīs aģentūras varēs sākt kopīgas novērošanas operācijas, piemēram, kopīgi vadot tālvadības gaisa kuģu sistēmu (bezpilota lidaparātu) izmantošanu Vidusjūras telpā.

  • Pilnvaras darbībai trešās valstīs: aģentūrai būs jaunas pilnvaras nosūtīt uz kaimiņos esošajām trešām valstīm sadarbības koordinatorus un sākt ar tām kopīgas operācijas, tostarp darbību to teritorijā.

  • Aktīvāk īstenota personu atgriešanās: aģentūras ietvaros tiks izveidots Eiropas atgriešanās lietu birojs, kas dos iespēju izvietot personu atgriešanās nodrošināšanas vienības, kuru sastāvā būs pavadīšanas, uzraudzības un personu atgriešanās speciālisti, kas strādās, lai iedarbīgi īstenotu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, kas nelikumīgi uzturas ES. Ar standartizētu Eiropas ceļošanas dokumentu (lai varētu atgriezties) tiks veicināta personu, kas atgriežas, uzņemšana trešās valstīs.

  • Iekšējās drošības nodrošināšana: aģentūra savā risku izvērtējumā iekļaus pārrobežu noziedzību un terorismu un sadarbosies ar citām Savienības aģentūrām un starptautiskajām organizācijām terorisma novēršanas jautājumos, pilnā mērā ievērojot pamattiesības.

Sistemātiskas ES pilsoņu pārbaudes pie ārējām robežām

Lai palielinātu drošību Šengenas zonā, Komisija ierosina mērķtiecīgi grozīt Šengenas Robežu kodeksu, tajā ieviešot obligātas un sistemātiskas ES iedzīvotāju pārbaudes pie ārējām sauszemes, jūras un gaisa robežām. Tiks ieviestas obligātas ES pilsoņu pārbaudes, kurās izmantos datubāzes, piemēram, Šengenas informācijas sistēmu, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzi un attiecīgo valstu sistēmas, lai pārliecinātos, vai personas, kas ierodas, nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Priekšlikumā tiek arī atbalstīta nepieciešamība pārbaudīt biometriskos identifikatorus ES pilsoņu pasēs, ja pastāvētu šaubas par pases autentiskumu vai pases turētāja tiesisko statusu. Tagad obligātas būs arī pārbaudes pirms izceļošanas no Eiropas Savienības.

Principā, tā kā dokumentu un personu kontroles pasākumus var veikt paralēli, iestādēm vajadzētu varēt piekļūt attiecīgajām datubāzēm, neaizkavējot robežas šķērsošanu. Noteikumi paredz elastību gadījumos, kad sistemātiskas pārbaudes varētu nesamērīgi ietekmēt satiksmes plūsmu pie robežas. Šādos gadījumos dalībvalstis, balstoties uz riska novērtējumu, var nolemt veikt mērķtiecīgas pārbaudes sauszemes un jūras robežas šķērsošanas punktos. Risku novērtējums tiks nosūtīts aģentūrai, kas savā apdraudējuma novērtējumā izraudzīsies veidu, kā var piemērot izņēmumu.

Sistemātiskās pārbaudes datubāzēs tiek veiktas pēc principa “atrasts / nav atrasts”. Tas nozīmē, ja attiecīgā persona nerada risku, tad robežkontrole netiek reģistrēta un viņas datu papildu apstrāde nenotiek. Šādi izmantojot datubāzes, tiesības uz personas datu aizsardzību netiek būtiski ietekmētas, un, ņemot vērā drošības mērķus, tas ir pamatoti.

Konteksts

Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide, uz ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers norādīja savā 9. septembra runā par stāvokli Savienībā, ir daļa no pasākumiem, kas paredzēti Eiropas programmā migrācijas jomā, lai stiprinātu ES ārējo robežu pārvaldību un drošību. Eiropas programmā migrācijas jomā, kuru Komisija pieņēma 2015. gada maijā, ir izklāstīta nepieciešamība pēc vispusīgas pieejas migrācijas pārvaldībai. Uz šo mērķi ir norādījis Eiropas Parlaments; arī Eiropadome to ir atbalstījusi nepārprotamajās vadlīnijās, kas pieņemtas 23. septembrī un 15. oktobrī.

Reaģējot uz nesenajiem traģiskajiem uzbrukumiem Parīzē un pieaugošo apdraudējumu, ko rada ārvalstu teroristu kaujinieki, Komisija strauji rīkojas, lai paātrinātu darbu un pasākumu īstenošanu Eiropas Drošības programmas ietvaros. Šodien pieņemtais priekšlikums ir atbilde uz nepieciešamību pastiprināt drošības pārbaudes pie ES ārējām robežām, uz ko 20. novembrī aicināja iekšlietu ministri.

Papildu informācija:

FAKTU LAPA: Eiropas robežu un krasta apsardze

FAKTU LAPA: Sistemātiskas pārbaudes pie ārējām robežām

Detalizēti jautājumi un atbildes: Eiropas robežu un krasta apsardze

Leģislatīvi dokumenti

Eiropas programma migrācijas jomā

IP/15/6327

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar