Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Vēsturiskā Parīzes vienošanās par klimatu: ES rāda ceļu

Paris, 2015. gada 12. decembrī

Šodien Parīzē 195 valstis pieņēma jaunu vispārēju, juridiski saistošu pasaules mēroga vienošanos klimata jomā. Šā vēsturiskā nolīguma iniciatore lielā mērā ir Eiropas Savienība.

Vērienīgais un izsvērtais nolīgums ir XXI gadsimta pirmā lielā daudzpusējā vienošanās, būtībā visaptverošs rīcības plāns, kas virza pasauli uz mērķi noturēt globālo sasilšanu 2 °C robežās un tādā veidā izvairīties no bīstamām klimata pārmaiņām.

Šī vienošanās vainago ilgstošos starptautiskās sabiedrības pūliņus nonākt pie vispārēja daudzpusēja nolīguma klimata pārmaiņu jomā. Kopš Kioto protokola remdenajiem panākumiem un neveiksmīgā Kopenhāgenas samita 2009. gadā ES ir būvējusi plašu attīstīto un jaunattīstības valstu koalīciju, kas atbalsta vērienīgus mērķus, un šā procesa sekmīgums noteica arī Parīzes konferences sekmīgo iznākumu. Ar Parīzes nolīgumu investoriem, darījumu pasaulei un politikas veidotājiem tiek sūtīts skaidrs signāls, ka pāreja uz nepiesārņojošu enerģiju ir paliekoša un ka pamazām jāatsakās no piesārņojošo fosilo kurināmo izmantošanas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: "Šodien pasaule ir vienota, lai kopīgi cīnītos pret klimata pārmaiņām. Šodien acīm paveras dzīvības ceļš — pēdējā iespēja veidot un nodot nākamajām paaudzēm pasauli, kas ir stabilāka, veselīgāka, ar taisnīgākām sabiedrībām un pārticīgāku ekonomiku. Šā nolīguma pamatīgums virzīs pasauli uz globālu pārkārtošanos par labu tīrai enerģijai. Šī vienošanās ir arī Eiropas Savienības veiksmes stāsts. Mēs jau ilgi esam bijuši pasaules līderi klimata politikā, un Parīzes vienošanās mūsu apņemšanos iznes visā pasaulē. Es vēlos pateikties ES sarunu vadītājam komisāram Migelam Ariasam Kanjetem un viņa komandai par nenogurstošo darbu dienām un naktīm, lai šis nolīgums varētu būt un lai Eiropas Savienība saglabātu tās svarīgo lomu visā sarunu laikā. Esmu lepns par jums visiem."

Par ES klimata politiku un enerģētiku atbildīgais Komisijas loceklis Migels Ariass Kanjete sacīja: "Šis nolīgums ir liela Eiropas uzvara. Vēl svarīgāk — tā ir liela visas cilvēces uzvara. Eiropa ir daudz darījusi, lai Parīzē panāktu vērienīgu un juridiski saistošu pasaules mēroga vienošanos klimata jomā. Mēs esam veidojuši apvienības, un citi tām ir pievienojušies. Mūsu galvenie mērķi — ilgtermiņa virsmērķis, pārskatīšana reizi 5 gados un pārredzamība — ir ietverti jaunajā nolīgumā. Nolīgums arī apliecina globālu apņemšanos turpināt atbalstīt tos, kuriem vajadzīga palīdzība. Mums izdevās! Tagad ir jāpilda solītais. Eiropa turpinās vadīt pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku, par ko esam vienojušies."

 

Parīzes vienošanās par klimatu

Parīzes klimata pārmaiņu nolīgums ir tilts starp pašreizējām rīcībpolitikām un līdz pagājušā gadsimta beigām ieturēto neitralitāti klimata jomā. Parīzē valdības vienojās par virsmērķi, saistībām un solidaritāti.

Virsmērķis. Valdības vienojās par ilgtermiņa mērķi — saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un censties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C, jo tas būtiski mazinātu klimata pārmaiņu radīto risku un ietekmi. Nolīgums aicina iespējami drīzāk aiz muguras atstāt globālo emisiju līmeņa augstāko punktu, tiesa, atzīstot, ka jaunattīstības valstīm tam vajadzēs ilgāku laiku, un pēc tam strauji samazināt emisijas, izmantojot labāko pieejamo zinātnisko ieguldījumu. Pirms Parīzes konferences un tās laikā valstis iesniedza visaptverošus nacionālos klimata rīcības plānus par savu emisiju samazināšanu. Pirms Parīzes konferences sagatavoto 185 nodomāto nacionālo ieguldījumu kopsumma pagaidām vēl nav pietiekama, lai līdz šā gadsimta beigām pasaulē netiktu pārsniegta 2 °C sasilšanas robeža. Tomēr nolīgums iezīmē ceļu uz šā mērķrādītāja sasniegšanu.

Saistības. Lai sasniegtu kopīgo virsmērķi, valdības piekrita reizi piecos gados sanākt, lai atbilstoši zinātnes attīstībai noteiktu aizvien vērienīgākus mērķrādītājus. Lai nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību, tās turklāt vienojās viena otrai un sabiedrībai ziņot par savu mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm. Reizi piecos gados tiks veikts vispārējs situācijas izvērtējums. Virzību uz ilgtermiņa mērķi nodrošinās stabila pārredzamības un pārskatatbildības sistēma.

Solidaritāte. ES un citas attīstītās valstis turpinās klimata jomā atbalstīt rīcību, kas samazina emisijas un palielina izturētspēju pret klimata pārmaiņu ietekmi jaunattīstības valstīs. Pārējās valstis ir aicinātas (turpināt) sniegt šādu atbalstu brīvprātīgi. Jaunattīstības valstis saņems turpinošos un pastiprinātu starptautisku atbalstu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Attīstītās valstis ir paredzējušas turpināt virzību uz spēkā esošo kolektīvo mērķi mobilizēt 100 miljardu ASV dolāru gadā līdz 2025. gadam, kad tiks nosprausts jauns kolektīvs mērķis.

Zaudējumi un kaitējums

Parīzes nolīgumā ir iekļauts arī atsevišķs pants attiecībā uz zaudējumiem un kaitējumu, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi. Turklāt valstis atzīst vajadzību sadarboties un veicināt izpratni, rīcību un atbalstu tādās jomās kā, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas, sagatavotība ārkārtas situācijām un riska apdrošināšana.

Limas–Parīzes rīcības programma

Limas–Parīzes rīcības programma — līgumslēdzēju pušu konferences prezidentvalstu Peru un Francijas iniciatīva, kuras mērķis ir dot ierosmi iespējami daudzu ieinteresēto personu iesaistei, — pasaules mērogā saveda kopā vēl nepieredzētu skaitu valstu, pilsētu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, lai paātrinātu sadarbīgu rīcību klimata jomā un tādā veidā atbalstītu jauno nolīgumu. Šī iniciatīva liecina, ka pasaule ir gatava pastiprināt klimata jomas centienus jau pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā 2020. gadā. Divās konferences nedēļās tika izdarīti vairāki svarīgi paziņojumi un liktas priekšā novatoriskas iniciatīvas.

Vairāk informācijas par Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritātēm klimata jomā skatīt Komisijas tīmekļa vietnē.

IP/15/6308

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar