Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija ierosina produktus un pakalpojumus padarīt pieejamākus cilvēkiem ar invaliditāti

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar Eiropas Pieejamības aktu, kurā paredzēts noteikt kopīgas pieejamības prasības attiecībā uz konkrētiem galvenajiem produktiem un pakalpojumiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti Eiropas Savienībā palīdzētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā.

Pieejamu versiju un MEMO skatīt šeit.

Apspriežoties ar pilsoņiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem, ir rūpīgi izvēlēti aptvertie produkti un pakalpojumi. To starpā ir bankomāti un banku pakalpojumi, datori, telefoni un TV aprīkojums, telefonijas un audiovizuālo mediju pakalpojumi, transports, e-grāmatas un e-komercija.  

Ierosinātās direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, atvieglojot uzņēmumu ceļu uz pieejamo produktu un pakalpojumu pārrobežu piedāvāšanu. Kopīgās pieejamības prasības piemēros arī ES iepirkuma noteikumiem un ES līdzekļu apgūšanā. Eiropas Savienībā ir aptuveni 80 miljoni cilvēku ar invaliditāti; šī iniciatīva sekmēs inovāciju un palielinās pieejamu produktu un pakalpojumu piedāvājumu šai iedzīvotāju grupai.

Uzmanība ir pievērsta arī prasību proporcionalitātei, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un mikrouzņēmumiem. "Saprātīgu prasību klauzula" ļaus izvairīties no tā, ka pieejamības prasības rada pārmērīgu slogu, un mikrouzņēmumiem ir paredzēti atviegloti atbilstības nodrošināšanas pasākumi. Pieredze liecina, ka vairumā gadījumu no uzņēmējdarbības viedokļa ir izdevīgāk piedāvāt pieejamus produktus, jo īpaši gadījumos, kad pieejamība ir paredzēta jau izstrādes posmā.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena atzina: "Invaliditātei nevajadzētu būt par šķērsli pilnvērtīgai dalībai sabiedrībā, un kopīgu noteikumu trūkumam ES nevajadzētu traucēt pieejamu produktu un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību. Ar Pieejamības akta palīdzību mēs vēlamies padziļināt iekšējo tirgu un izmantot tā sniegtās iespējas gan uzņēmumu, gan invalīdu labā. Faktiski šis akts var sniegt labumu visiem."    

Pateicoties Eiropas Pieejamības aktam, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk eksportēt ES prasībām atbilstošus produktus un pakalpojumus, jo tiem nebūs jāpielāgojas atšķirīgiem valstu noteikumiem. Jo īpaši, tas palīdzēs mazajiem uzņēmumiem pilnībā izmantot ES tirgus sniegtās iespējas.

Tā rezultātā cilvēkiem ar invaliditāti būs pieejams plašāks klāsts pieejamu produktu un pakalpojumu par konkurētspējīgākām cenām. Labumu no plašāka piedāvājuma varētu gūt arī gados vecāki iedzīvotāji, kam ir līdzīgas prasības attiecībā uz pieejamību, kā arī citi sabiedrības locekļi, kam ir apgrūtināta produktu un pakalpojumu pieejamība negadījuma, īslaicīgas slimības vai vides apgrūtinājumu, piemēram, samazināta apgaismojuma vai augsta trokšņa līmeņa, dēļ. Tas palīdzēs aktivizēt līdzdalību sabiedrībā, tostarp izglītībā un nodarbinātībā, kā arī nodrošinās lielākas autonomijas un mobilitātes iespējas.

Pamatinformācija

ES ir aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju ar dažādu pakāpju invaliditāti. Tā kā sabiedrība noveco, sagaidāms, ka 2020. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 120 miljoniem. Pieejamība ir priekšnosacījums šo cilvēku vienlīdzīgai līdzdalībai un aktīvai lomai sabiedrībā. Un tā var palīdzēt nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām nosaka pienākumus attiecībā uz pieejamību. Tajā noteikts, ka pusēm, piemēram, ES un dalībvalstīm, ir jāveic pasākumi, tostarp jāpieņem tiesību akti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pieejamību. Ja nebūs ES līmeņa rīcības, katra ES dalībvalsts nolūkā izpildīt savus pienākumus turpinās izstrādāt atšķirīgus tiesību aktus, tādējādi arvien vairāk sadrumstalojot ES tirgu.

ES rīcība var novērst šādu sadrumstalošanos un radīt uzņēmumiem plašākas tirgus iespējas. Tā var samazināt pieejamu produktu un pakalpojumu izmaksas un pozitīvi ietekmēt valstu budžetu ilgtermiņā, samazinot vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu atkarību no citiem sabiedrības locekļiem.

Eiropas Savienība 2011. gadā ratificēja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Tajā invaliditāte ir skatīta nevis no medicīniskā vai labdarības viedokļa, bet kā cilvēktiesību jautājums. Tā aptver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un plašu politikas jomu klāstu: tieslietas, transportu, nodarbinātību, informācijas tehnoloģijas u.t.t. Konvencijas 9. pantā ir noteikti konvencijas dalībvalstu pienākumi personām ar invaliditāti nodrošināt pieejamību vienlīdzīgi ar citām personām.

 Visas dalībvalstis ir parakstījušas šo konvenciju, un 25 dalībvalstis to ir ratificējušas. Īrija, Nīderlande un Somija gatavojas ratificēšanai. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis, kuras ir konvencijas dalībvalstis, apņemas to kompetences ietvaros ievērot un aizsargāt ANO konvencijā noteiktās cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Sīkāka informācija

Lasiet arī faktu lapu

Jaunumi Nodarbinātības ĢD tīmekļa vietnē

Sekojiet Mariannai Teisenai un Social Europe tviterī.

Abonējiet Eiropas Komisijas bezmaksas informatīvo biļetenu par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību: http://ec.europa.eu/social/e-newsletter

Atsauces tags: #EUdisability

 

IP/15/6147

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar