Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Rietumbalkānu valstis un Turcija — paplašināšanās procesa lielā nozīme ekonomiskās un politiskās stabilitātes stiprināšanai reģionā

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Eiropas Komisija vairākos šodien pieņemtos ziņojumos ir novērtējusi Rietumbalkānu valstu un Turcijas sasniegto, gatavojoties dalībai ES izvirzīto kritēriju izpildei.

Eiropas Komisija vairākos šodien pieņemtos gada ziņojumos ir novērtējusi Rietumbalkānu valstu un Turcijas sasniegto, gatavojoties dalībai ES izvirzīto kritēriju izpildei, un nosaka, kas vēl ir jāpaveic, lai risinātu atlikušos izaicinājumus.

Iepazīstinot ar ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, komisārs Johanness Hāns sacīja: "Pašreizējā bēgļu krīze parāda to, cik svarīga ir ES un Dienvidaustrumeiropas valstu cieša sadarbība. ES paplašināšanās process, kas aptver Rietumbalkānu valstis un Turciju, ir spēcīgs instruments tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas stiprināšanai šajās valstīs. Tas arī spēcina ekonomiku un sekmē reģionālo sadarbību. Skaidra Eiropas perspektīva pakāpeniski pārveido mūsu partnervalstis un stiprina stabilitāti mūsu Savienībā. Tāpēc mūsu ciešā apņemšanās par ES paplašināšanos un nosacījumiem, kas ar to saistās, ir ilgtermiņa ieguldījums pašas Eiropas drošībā un labklājībā.”

 

Kopīgi izaicinājumi

Reģionu ir nopietni skārusi bēgļu krīze. Turcija sniedz ievērojamu atbalstu vairāk nekā 2 miljoniem Sīrijas bēgļu savā teritorijā. Rietumbalkānu valstis, īpaši bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Serbija, ir risinājušas to, ka kopš gada sākuma liels skaits trešo valstu valstspiederīgo šķērso to teritoriju. Migrācijas problēmas vairāk nekā jebkad agrāk pierāda to, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību ar paplašināšanās valstīm, un ES šajā ziņā sniedz ievērojamu atbalstu.

 

Stabilitātes galvenie pamatprincipi

Komisija savā paplašināšanās stratēģijā atkārtoti uzsver, ka pievienošanās procesā stingri ievēros principu “pirmkārt pamatprincipi”. Joprojām galvenā prioritāte ir pamatjautājumi: tiesiskums, pamattiesības, demokrātisko iestāžu stiprināšana, ieskaitot valsts pārvaldes reformas, kā arī ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Ir panākts progress, īpaši attiecīgo tiesību aktu pieņemšanā un vajadzīgo administratīvo struktūru izveidē. Tomēr bieži vien visās jomās trūkst efektīvas īstenošanas. Komisija turpinās mērķtiecīgi strādāt, lai nodrošinātu, ka valstis nosaka par prioritāti reformas šajās svarīgajās jomās un panāk rezultātus.

 

Pašreizējais stāvoklis

Lai gan pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, tomēr joprojām ir lieli izaicinājumi. Tiesiskuma jomā tiesu sistēmas nav pietiekami neatkarīgas, efektīvas un atbildīgas. Joprojām ir nopietni jāstrādā pie organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas, īpaši lai panāktu rezultātus izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un galīgās notiesāšanas jomā. Lai gan pamattiesības lielākoties ir nostiprinātas likumos, tomēr praksē joprojām ir nepilnības. Īpašs izaicinājums ir vārda brīvības nodrošināšana, un vairākās valstīs attīstības tendences šajā ziņā ir negatīvas. Ir enerģiski jāturpina īstenot valsts pārvaldes reformu, lai nodrošinātu vajadzīgo administratīvo kapacitāti un mazinātu pārmērīgo politizēšanu un pārredzamības trūkumu. Uzmanība jāpievērš arī demokrātisko iestāžu darbībai. Vēl ciešāk ir jāsadarbojas ar vietējiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai nostiprinātu reformas sabiedrībā.

Lielākā daļa valstu saskaras ar būtiskām problēmām ekonomikas pārvaldības un konkurētspējas jomā. Ekonomikas attīstība ir ļoti svarīga darba vietu radīšanai un izaugsmei un palielina ieguldītāju interesi. Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību reģionālajai sadarbībai un reģionālās ekonomikas attīstības un savienojamības veicināšanai. Šajā ziņā ir panākts ievērojams progress, īpaši Berlīnes procesa un sešu Rietumbalkānu valstu formāta ietvaros. Komisija arī uzsver, ka ir jāuztur labas kaimiņattiecības un jāpārvar divpusēji strīdi.

 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

 

Jauna pieeja

Komisija šogad ir ieviesusi uzlabotu pieeju pamatprincipu un ar tiem saistīto acquis sadaļu novērtējumam. Visaptverošā paplašināšanās stratēģija tagad ir daudzgadu stratēģija un aptver Komisijas pilnvaru laiku. Papildus ziņošanai par paveikto daudz lielāks uzsvars tiek likts uz gatavību uzņemties dalībvalsts pienākumus. Vienlaikus ziņojumos tiek sniegti vēl skaidrāki norādījumi par to, kas valstīm būtu jāpaveic gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tiek izmantotas saskaņotas novērtējuma skalas, kas uzlabo salīdzināmību starp valstīm un palielina pievienošanās procesa pārredzamību. Šādi visām ieinteresētajām pusēm vajadzētu būt vieglāk kontrolēt reformas.

Sīkāk par jauno pieeju: What's new in the 2015 enlargement package?

 

Paplašināšanās process

Pašreizējā paplašināšanās programma ietver Rietumbalkānu valstis un Turciju. Pievienošanās sarunas ar Turciju ir sāktas kopš 2005. gada, taču tās virzās uz priekšu lēni. Pievienošanās sarunas ar Melnkalni ir risinājušās kopš 2012. gada, bet ar Serbiju — kopš 2014. gada. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (kandidātvalsts kopš 2005. gada) pievienošanās process ES joprojām ir strupceļā. Albānijai kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2014. gadā, un tā strādā pie vairākām galvenajām prioritātēm, lai Komisija varētu ieteikt sākt pievienošanās sarunas. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Bosniju un Hercegovinu stājās spēkā jūnijā. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Kosovu ir parakstīts 2015. gada oktobrī.

Sīkāku informāciju un ieteikumus par katru valsti skatīt šeit:

Albania

Bosnia and Herzegovina

Kosovo

Montenegro

Serbia

The former Yugoslav Republic of Macedonia

Turkey


More information at:

http://ec.europa.eu/enlargement/countries/package/index_en.htm


IP/15/5976

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar