Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Bēgļu krīze: Eiropas Komisija rīkojas izlēmīgi

Strasburgā, 2015. 9. septembrī

Īstenojot maijā pieņemto Eiropas programmu migrācijas jomā, Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar visaptverošu priekšlikumu kopumu, kas palīdzēs risināt bēgļu krīzi ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, tostarp novēršot galvenos cēloņus, kuri spiež cilvēkus meklēt patvērumu Eiropā.

Īstenojot maijā pieņemto Eiropas programmu migrācijas jomā, Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar visaptverošu priekšlikumu kopumu, kas palīdzēs risināt bēgļu krīzi ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, tostarp novēršot galvenos iemeslus, kuri spiež cilvēkus meklēt patvērumu Eiropā. Jaunais pasākumu kopums mazinās spiedienu visvairāk skartajās dalībvalstīs, proti, Grieķijā, Itālijā un Ungārijā. Minētajos pasākumos ir ierosināts pārcelt uz citām ES dalībvalstīm 120 000 personu, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība. Šie cilvēki jāpārceļ papildus tiem 40 000, kurus Komisija ierosināja pārcelt no Grieķijas un Itālijas maijā un par kuriem Padomes lēmums vēl nav pieņemts. Šodien ierosinātie pasākumi arī palīdzēs dalībvalstīm, kas saskaras ar pieaugošu patvēruma pieprasījumu skaitu, jo ļaus ātrāk apstrādāt patvēruma pieprasījumus, izmantojot Eiropas kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Komisija šodien nāca klajā ar galvenajiem pasākumiem, kas veicami, lai padarītu efektīvāku atgriešanas politiku, un ierosināja 1,8 miljardu eiro ieguldījumu fondu, lai palīdzētu novērst migrācijas pamatcēloņus Āfrikā. Visbeidzot, Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests pievēršas arī bēgļu krīzes “ārējai dimensijai”.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Mums, eiropiešiem, būtu jāzina, kādēļ ir tik svarīgi dot patvērumu un ievērot pamattiesības uz patvērumu, un mēs nedrīkstētu to aizmirst. Ir pienācis laiks likt pamatus īstenai Eiropas migrācijas politikai, kā mēs aicinājām maijā. Šodien ierosinātie pasākumi nodrošinās, ka cilvēki, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, tiek pārcelti drīz pēc ierašanās; un ne tikai tagad, bet arī turpmākās krīzes situācijās. Bēgļu krīze ir jautājums, kurā patiešām nepieciešama Eiropas solidaritāte. Ir laiks apliecināt mūsu kopīgo drosmi, risinot šo problēmu Eiropas līmenī.

Lai reaģētu uz pašreizējo bēgļu krīzi un lai sagatavotos turpmākiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija ir ierosinājusi šādus konkrētus pasākumus.

  1. Priekšlikums steidzami pārcelt 120 000 bēgļu, kuri atrodas Grieķijā, Ungārijā un Itālijā. Sakarā ar to, ka pēdējos mēnešos strauji pieaug nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits Vidusjūras reģiona centrālajā un austrumu daļā, kā arī Rietumbalkānu migrācijas ceļā, ir nepieciešama steidzama rīcība. Komisija ierosina pārcelt 120 000 cilvēku, kam nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, no Itālijas (15 600), Grieķijas (50 400) un Ungārijas (54 000). Pārcelšana būtu jāveic saskaņā ar obligātu sadalījuma shēmu, kurā izmantotu objektīvus un izmērāmus kritērijus (iedzīvotāju skaits (40 %), IKP (40 %), iepriekšējo patvēruma pieprasījumu vidējais skaits (10 %), bezdarba līmenis (10 %)). Tas attiecas uz to valstu valstspiederīgajiem, kuru patvēruma pieprasījumi Eiropas Savienībā vidēji tiek atzīti 75 % gadījumu vai vairāk[1]. Šis ierosinājums papildina Komisijas maijā iesniegto priekšlikumu pārcelt 40 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, no Itālijas un Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm, tādējādi kopējam skaitam pieaugot līdz 160 000. Pārcelšanas pasākumiem no ES budžeta tiks piešķirti 780 miljoni eiro dalībvalstīm, kas piedalīsies programmā, ieskaitot 50 % priekšfinansējumu, lai nodrošinātu, ka iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī ir pietiekami līdzekļi, lai rīkotos ļoti ātri.
    Pagaidu solidaritātes klauzula. Ja pastāv pamatoti un objektīvi iemesli, piemēram, dabas katastrofa, kas dalībvalstij uz laiku liedz pilnībā vai daļēji piedalīties pārcelšanas lēmuma īstenošanā, tai būs jāveic finansiāls ieguldījums ES budžetā 0,002 % apmērā no valsts IKP. Eiropas Komisija analizēs valsts paziņotos iemeslus un lems par to, vai tie pamato valsts nepiedalīšanos mehānismā uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Ja dalībvalsts pārcelšanā piedalīsies daļēji, summu proporcionāli samazinās.
  2. Pastāvīgs pārcelšanas mehānisms visām dalībvalstīm. Kā paziņots Eiropas programmā migrācijas jomā, Komisija ierosina strukturētu solidaritātes mehānismu, kuru Komisija var iedarbināt jebkurā laikā, lai palīdzētu jebkurai no dalībvalstīm, kas ir krīzes situācijā un izjūt spiedienu uz tās patvēruma sistēmu liela un nesamērīga trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma dēļ. Šādu ārkārtas situāciju (nākotnē) noteiks Komisija, pamatojoties uz patvēruma pieprasījumu skaitu pēdējos 6 mēnešos uz vienu iedzīvotāju, kā arī uz nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaitu pēdējo 6 mēnešu laikā. Šādos gadījumos piemēros tos pašus objektīvos un pārbaudāmos sadalījuma kritērijus, kas noteikti ārkārtas pārcelšanas priekšlikumos. Pastāvīgais mehānisms ņems vērā arī patvēruma meklētāju vajadzības, ģimenes stāvokli un prasmes. Arī šeit tiks piemērota pagaidu solidaritātes klauzula.
  3. Eiropas kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts. Īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā un ņemot vērā Eiropadomes 25. un 26. jūnija secinājumus, Eiropas Komisija ierosina pieņemt regulu, lai izveidotu ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu. Šāds Eiropas saraksts nodrošinās to patvēruma meklētāju pieprasījumu ātrāku izskatīšanu, kuru izcelsmes valstis visā ES uzskata par drošām, kā arī ātrāku atgriešanu gadījumos, kad patvēruma pieprasījuma individuāls novērtējums apstiprina, ka personai nav tiesību uz patvērumu. Pēc diskusijām ar dalībvalstīm un ņemot vērā dalībvalstu pašreizējo praksi, Komisija ierosina ES drošu izcelsmes valstu sarakstā iekļaut Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Kosovu, Melnkalni, Serbiju un Turciju. Šīs valstis atbilst kopīgajiem kritērijiem, kas izklāstīti Patvēruma procedūru direktīvā 2013/32 un pēc kuriem valsti var uzskatīt par drošu; tās ir dalībnieces galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos; lielāko daļu no tām Eiropadome ir atzinusi par kandidātvalstīm, kuras ir izpildījušas tā sauktos “Kopenhāgenas kritērijus”, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un mazākumtautību tiesību ievērošanu un aizsardzību. Sarakstam nākotnē var pievienot citas valstis pēc tam, kad tās būs rūpīgi novērtējusi Eiropas Komisija.
  4. Padarīt efektīvāku atgriešanas politiku. Lai uzlabotu dalībvalstu atgriešanas politiku, Komisija ir izstrādājusi kopīgu Atgriešanas rokasgrāmatu un ES rīcības plānu atgriešanas jomā. Komisija ir iepazīstinājusi ar ES rīcības plānu atgriešanas jomā, kurā noteikti steidzami un vidējā termiņā īstenojami pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai veicinātu brīvprātīgu atgriešanos, lai uzlabotu Atgriešanas direktīvas īstenošanu un informācijas apmaiņu, lai stiprinātu Frontex lomu un pilnvaras atgriešanas darbībās un lai izveidotu integrētu sistēmu atgriešanas pārvaldībai. Līdztekus Komisija ir pieņēmusi Atgriešanas rokasgrāmatu, kas sniedz praktiskas norādes valstu kompetentajām iestādēm, kas sūta atpakaļ tos migrantus, kuriem nav tiesību palikt Eiropas Savienībā. Šī rokasgrāmata kalpos par galveno mācību līdzekli attiecībā uz standartiem un procedūrām ekspertiem, kuri piemēro Atgriešanas direktīvu 2008/115.
  5. Paziņojums par publiskā iepirkuma noteikumiem bēgļu atbalsta pasākumiem. Dalībvalstīm ir jāspēj pienācīgi un ātri apmierināt vissteidzamākās patvēruma meklētāju vajadzības, kas ir izmitināšana, pārtika un pirmās nepieciešamības lietas. Komisijas šodien publicētajā paziņojumā ir sniegtas norādes valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm par to, kā nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, nodrošinot šos pakalpojumus vienkārši, ātri un bez liekas birokrātijas.
  6. Pievēršanās bēgļu krīzes ārējai dimensijai. Ārējā dimensija ir būtiska sastāvdaļa centienos atrisināt šo krīzi. Tiek ieguldītas jaunas pūles, lai atbalstītu diplomātiskās iniciatīvas un rastu politisku risinājumu konfliktiem Sīrijā, Irākā un Lībijā. ES sniedz palīdzību iedzīvotājiem Sīrijā, it īpaši valsts iekšienē pārvietotajām personām, un finansiālu atbalstu kaimiņvalstīm, kas uzņem vislielāko bēgļu skaitu no Sīrijas, proti, Jordānijai, Libānai un Turcijai. Līdz šim tam ir iztērēti 3,9 miljardi eiro. Vēl viena no prioritātēm ir cīņa pret organizēto noziedzību, lai novērstu cilvēku kontrabandu, jo īpaši, aizsākot jūras operāciju EUNAVFOR MED. Sadarbībā ar trešām valstīm ir parakstīti 17 atpakaļuzņemšanas nolīgumi un 7 mobilitātes partnerattiecību nolīgumi. Eiropas Savienība arī padziļinās jau iesāktās augsta līmeņa sarunas par migrāciju ar galvenajiem partneriem, piemēram, Rabātas un Hartūmas procesos ar Āfrikas valstīm un Budapeštas procesā ar Austrumu valstīm un Centrālāziju, kā arī konferencē, kas notiks oktobra sākumā, un Valetas samitā, kurš plānots 11. un 12. novembrī.
  7. Ieguldījumu fonds Āfrikai. Šodien Eiropas Komisija piešķīra 1,8 miljardus eiro no ES finanšu līdzekļiem, lai izveidotu “Ārkārtas ieguldījumu fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas iemeslu novēršanai Āfrikā”. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt stabilitāti un novērst cēloņus nelikumīgās migrācijas plūsmām Sāhelas, Čadas ezera, Āfrikas Raga un Āfrikas ziemeļu reģionā. Komisija atbalstīs šos reģionus labāku sociālekonomisko iespēju izveidē un migrācijas pārvaldības politikas izstrādē. Eiropas Komisija sagaida, ka dalībvalstis arī pieslēgsies šiem pasākumiem un pievienosies mūsu mērķiem. Spānija, piemēram, jau ir apstiprinājusi dalību.

Paužot solidaritāti dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, nedrīkst arī aizmirst, ka ir jāpiemēro vienoti ES noteikumi. Tālab Komisija šonedēļ arī paātrinās pienākumu neizpildes procedūras, ja nepieciešams, lai īstenotu noteikumus, un īstenos “Hotspot” pieeju dalībvalstīs, kuras savas atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, lai palīdzētu tām piemērot kopējus ES patvēruma noteikumus (sk. MEMO/15/5597).

Nākamie posmi

Ārkārtas Iekšlietu padomes sanāksme par migrāciju 14. septembrī būs nākamā iespēja dalībvalstīm apspriest un pieņemt Komisijas tiesību aktu priekšlikumus. Ārkārtas pārcelšanas mehānismus, kurus Komisija ierosināja maijā un septembrī, vēl ir jāpieņem Padomei (ar kvalificētu balsu vairākumu), apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, bet Pastāvīgais solidaritātes mehānisms un Eiropas saraksts ar drošām izcelsmes valstīm ir kopīgi jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei (parastajā likumdošanas procedūrā). Ieguldījumu fonda priekšlikums ir iesniegts dalībvalstīm, lai tās varētu laikus pabeigt nepieciešamās procedūras pirms novembrī plānotā Valetas samita, kurā ES tiksies ar galvenajām Āfrikas valstīm, lai apspriestu migrāciju un bēgļu krīzi.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija konsekventi un nepārtraukti strādā, lai nodrošinātu saskaņotu Eiropas rīcību bēgļu un migrācijas jautājumos.

2014. gada 23. aprīlī Maltā Žans Klods Junkers iepazīstināja ar piecu punktu plānu imigrācijas jomā, aicinot izrādīt lielāku solidaritāti ES migrācijas politikā – tā bija daļa no viņa kampaņas, lai kļūtu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Kad Komisijas priekšsēdētājs Junkers stājās amatā, viņš uzdeva komisāram, kurš ir īpaši atbildīgs par migrāciju, kopā ar Komisijas pirmo priekšsēdētāja vietnieku Timmermansu izstrādāt jaunu migrācijas politiku, kas ir viena no 10 prioritātēm politiskajās pamatnostādnēs – politiskajā programmā, pamatojoties uz kuru Eiropas Parlaments balsoja par Komisiju.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, Eiropadomes paziņojumā 2015. gada 23. aprīlī dalībvalstis apņēmās tūlītēji rīkoties, lai glābtu dzīvības, un pastiprināt ES rīcību migrācijas jomā. Pāris dienu vēlāk sekoja Eiropas Parlamenta rezolūcija.

2015. gada 13. maijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas programmu migrācijas jomā, kurā izklāstīta visaptveroša pieeja, kā uzlabot migrācijas pārvaldību visos aspektos.

Jau 2015. gada 27. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo īstenošanas pasākumu kopumu Eiropas programmā migrācijas jomā, tostarp ar priekšlikumiem par pārcelšanu un pārmitināšanu un par ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu.

25. un 26. jūnijā Eiropadome vienojās rīkoties saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem un īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā, koncentrējoties uz pārcelšanu un pārmitināšanu, nelegālo migrantu atgriešanu un sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

20. jūlijā Tieslietu un iekšlietu padome vienojās īstenot pasākumus, kas ierosināti ar Eiropas programmu migrācijas jomā, proti, pirmajā posmā nākamo divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas pārcelt 32 256 personas, kam nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, un pārmitināt 22 504 personas no trešām valstīm, kuras spiestas atstāt pašreizējo mītnesvietu un kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Plašāka informācija

Detalizēti jautājumi un atbildes par šīsdienas priekšlikumiem

Faktu lapas — Pārcelšana un Drošas izcelsmes valstis, skaidrojums

Šodienas priekšlikumu pilnīgi tiesību aktu teksti

Visa informācija presei par Eiropas programmu migrācijas jomā

Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

 

[1] Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, tas attiecas uz patvēruma pieprasītājiem no Sīrijas, Irākas un Eritrejas.

 

Pielikums. Ārkārtas pārcelšana no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas

 

Itālija

Grieķija

Ungārija

KOPĀ

Austrija

473

1529

1638

3640

Beļģija

593

1917

2054

4564

Bulgārija

208

672

720

1600

Horvātija

138

447

479

1064

Kipra

36

115

123

274

Čehijas Republika

387

1251

1340

2978

Igaunija

48

157

168

373

Somija

312

1007

1079

2398

Francija

3124

10093

10814

24031

Vācija

4088

13206

14149

31443

Latvija

68

221

237

526

Lietuva

101

328

351

780

Luksemburga

57

185

198

440

Polija

17

56

60

133

Nīderlande

938

3030

3246

7214

Polija

1207

3901

4179

9287

Portugāle

400

1291

1383

3074

Rumānija

604

1951

2091

4646

Slovākija

195

631

676

1502

Slovēnija

82

265

284

631

Spānija

1941

6271

6719

14931

Zviedrija

581

1877

2011

4469

KOPĀ

15600

50400

54000

120000

 

IP/15/5596

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar