Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

Eirobarometra 2015. gada pavasara standartaptaujā iedzīvotāji par lielāko ES risināmo problēmu uzskata imigrāciju

Briselē, 31 jūlijs 2015

Arvien vairāk eiropiešu Eiropas Savienību uztver pozitīvi, un kopš pagājušā gada novembra uzticība ES ir vairojusies. Par lielāko problēmu, ar ko pašreiz saskaras ES, iedzīvotāji uzskata imigrāciju. Šie ir daži no šodien publicētajiem jaunākās Eirobarometra standartaptaujas rezultātiem. Aptauja notika 2015. gada 16.–27. maijā 34 valstīs un teritorijās[1].

 

Imigrācija tiek uzskatīta par visasāko problēmu, ar ko saskaras ES

Jautāti, kas viņus uztrauc visvairāk, iedzīvotāji tagad kā vissvarīgāko ES līmeņa jautājumu min imigrāciju. Ar 38 % (+14 punkti) imigrācija nu tiek uzskatīta par daudz lielāku problēmu nekā ekonomiskā situācija (27 %, -6 punkti), bezdarbs (24 %, -5 punkti) un dalībvalstu publiskās finanses (23 %, -2 punkti). Visvairāk par to uztraucas 20 dalībvalstu, it īpaši jau Maltas (65 %) un Vācijas (55 %), iedzīvotāji. Kopš 2014. gada novembra ir ievērojami pieaugušas (17 %, + 6 punkti) arī bažas par terorismu, kas jārisina ES līmenī (sk. 1. pielikumu).

 

Atbalsts Eiropas Komisijas politiskajām prioritātēm

Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, kas notika 2014. gada novembrī, iedzīvotāji pārliecinoši pauž atbalstu priekšsēdētāja Junkera vadītās Eiropas Komisijas izvirzītajiem prioritārajiem jautājumiem (sk. 2. pielikumu).

  • Runājot par ieguldījumiem Eiropas Savienībā, 59 % Eiropas iedzīvotāju piekrīt, ka ES līmeņa publiskie līdzekļi būtu jāizmanto privātā sektora ieguldījumu veicināšanai.
  • Attiecībā uz enerģētiku 72 % eiropiešu atzinīgi vērtē ES dalībvalstu kopējo enerģētikas politiku.
  • Lielākā daļa eiropiešu par vislielāko ES sasniegumu uzskata vienoto tirgu (cilvēku brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā) (57 %), tam seko miers starp dalībvalstīm (55 %).
  • Jautāti par migrācijas problēmu, 73 % eiropiešu atbalsta Eiropas kopējo politiku migrācijas jomā. Vairākumam eiropiešu (51 %) ir pozitīva attieksme pret cilvēku migrāciju starp ES dalībvalstīm. Tomēr 56 % cilvēku ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Visbeidzot, iedzīvotāji joprojām ar optimismu raugās ES nākotnē. 58 % (+2 punkti) eiropiešu ir noskaņoti optimistiski, bet 36 % (-1 punkts) ir pesimistiska attieksme.

 

Aizvien uzlabojas attieksme pret ES

To eiropiešu skaits, kuri apgalvo, ka viņi ES uztver pozitīvi, ir pieaudzis no 39 % pērnā gada novembrī līdz 41 % 2015. gada maijā, savukārt 38 % ir neitrāls skatījums un tikai 19 % uz ES raugās negatīvi (22 % 2014. gada novembrī un 25 % jūnijā; sk. 3. pielikumu).

Turklāt to eiropiešu īpatsvars, kas uzticas Eiropas Savienībai, ir pieaudzis līdz 40 % (par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gada novembrī un par 9 procentpunktiem vairāk kopš 2014. gadā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām). Caurmērā nedaudz (par diviem procentpunktiem), proti, līdz 31 %, ir palielinājusies arī uzticēšanās dalībvalstu valdībām (+2 punkti) (sk. 4. pielikumu).

Tagad par 2 procentpunktiem vairāk cilvēku (42 %) uzskata, ka viņiem Eiropas Savienībā ir teikšana. Atskatoties uz pēdējiem 10 gadiem, šis rādītājs visvairāk ir audzis kopš 2014. gadā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

Ekonomika vieš arvien lielākas cerības, un ir stabils atbalsts eiro valūtai

Attiecībā uz dalībvalstu ekonomiku Eiropas iedzīvotāju cerības ir diezgan nemainīgas. Vairāk nekā ceturtdaļa (26 %, + 4 punkti) ar optimismu raugās uz nākamajiem 12 mēnešiem, savukārt 48 % cer, ka situācija nemainīsies. Pesimisms strauji mazinās un ir sasniedzis 21 % (-7 punkti). Tagad nepārprotami daudz vairāk eiropiešu (48 %, +4 punkti) domā, ka krīze jau ir sasniegusi kritisko ietekmi uz nodarbinātību, nekā to, kuriem šķiet, ka grūtākais vēl tikai priekšā (42 %, -4 punkti).

Saglabājas pozitīvā attieksme pret eiro (57 % visā ES, 69 % eirozonā). 14 dalībvalstīs ir audzis atbalsts vienotajai valūtai, visvairāk Lietuvā (73 %, +10 punkti), kas eirozonai pievienojās 2015. gada 1. janvārī, un Grieķijā — 69 % (+6 punkti) grieķu atbalsta eiro (sk. 7. pielikumu).

 

Konteksts

Eirobarometra 2015. gada pavasara standartaptauja ir otrā ES mēroga sabiedriskās domas aptauja, kopš 2014. gada 1. novembrī darbu sāka jaunais Komisijas sastāvs priekšsēdētāja Junkera vadībā.

Aptauja norisinājās klātienes interviju veidā 2015. gada 16.–27. maijā. Pavisam ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs aptaujāja 31 868 cilvēkus.

 

Papildinformācija

"Pirmo rezultātu pārskatā", kas publicēts šodien, ir noprotams Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ES, tās iestādēm un politiku, kā arī iedzīvotāju lielākās bažas un ekonomiskās situācijas vērtējums.

Pārskats ir pieejams šeit:

http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/PublicOpinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/STANDARD/surveyKy/2099


[1]Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs, piecās kandidātvalstīs (Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Turcijā, Melnkalnē, Serbijā un Albānijā) un Kipras turku kopienā tajā valsts daļā, kura nav Kipras Republikas valdības kontrolē.


PIELIKUMS

1. Lielākās problēmas, ar ko saskaras ES

 

2. Optimistisks ES nākotnes vērtējums

3. Attieksme pret ES

 

4. Uzticība ES

 

5. Man Eiropas Savienībā ir teikšana

 

6. Krīzes ietekme uz nodarbinātību

7. Atbalsts eiro valūtai

IP/15/5451

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar