Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

Piecu priekšsēdētāju ziņojumā izklāstīts plāns Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanai no 2015. gada 1. jūlija

Briselē, 22 jūnijs 2015

Šodien pieci priekšsēdētāji – Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kopā ar Eirosamita priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Eirogrupas priekšsēdētāju Jerūnu Deiselblūmu, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju Mario Dragi, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu – ir publiskojuši vērienīgus plānus, kā padziļināt ekonomikas un monetāro savienību (EMS) no 2015. gada 1. jūlija un kā to pabeigt līdz, vēlākais, 2025. gadam. Lai pārvērstu realitātē savu redzējumu par EMS nākotni, viņi ir noteikuši konkrētus pasākumus, kas jāīsteno trijos posmos: lai arī dažas no darbībām agrīni jāveic jau turpmākajos gados, piemēram, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveide, citas paredz lielāku suverenitātes apvienošanu starp dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro, piemēram, nākotnes eirozonas fiskālās iestādes izveidi. Tā ir daļa no piecu priekšsēdētāju redzējuma, saskaņā ar kuru uzsvars jāpārvirza no noteikumiem uz iestādēm, lai garantētu stingru un pārredzamu EMS arhitektūru. Ciešākas un taisnīgākas ekonomiskās un monetārās savienības izveide ir bijusi viena no galvenajām desmit prioritātēm priekšsēdētāja Junkera Politikas pamatnostādnēs.

Priekšsēdētājs Junkers sacīja: "Eiro ir kopīga valūta, ko lieto 19 ES dalībvalstis un vairāk nekā 330 miljoni iedzīvotāju. Tas ir kaut kas, ar ko lepoties. Tas ir kaut kas tāds, kas aizsargā Eiropu. Bet tas varētu arī darboties labāk. Mūsu ekonomikas un monetārā savienības joprojām ir nepilnīga un, stājoties amatā, es apsolīju, ka strādāšu, lai konsolidētu un papildinātu līdz šim nepieredzētos pasākumus, ko esam pieņēmuši krīzes laikā, un piešķirtu tiem lielāku sociālo taisnīgumu un demokrātisko leģitimitāti. Šodien mēs, pieci priekšsēdētāji, izklāstām mūsu kopējo redzējumu. Pasaule mūs vēro un vēlas zināt, kurp mēs dodamies. Šodien mēs izklāstām monetārās integrācijas plānu, paredzot to līdz pašam galamērķim.”

Valdis Dombrovskis, priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, sacīja: "Pēdējos gados ekonomiskā un monetārā savienība ir stiprināta, jo īpaši sakarā ar finanšu un ekonomisko krīzi. Taču tā joprojām nav pabeigta. Šodienas ziņojumā sniegti ierosinājumi, kā to stiprināt tālāk dažādos posmos turpmāko gadu laikā. Mēs esam gatavi izvirzīt konkrētus priekšlikumus, lai pārvērstu šo vērienīgo, taču pragmatisko redzējumu par realitāti. Taču EMS pabeigšana nav pašmērķis. Tas nozīmē veicināt lielāku izaugsmi, nodarbinātību un labklājību visiem iedzīvotājiem tagad un nākotnē." 

Neraugoties uz progresu pēdējos gados, jo īpaši banku savienības izveidi, EMS joprojām ir nepabeigta. Atšķirības eirozonas dalībvalstu starpā ir būtiskas, un eirozonas krīze pēdējos gados vēl vairāk izgaismoja tās trūkumus. Ir skaidrs, ka 18 miljoni bezdarbnieku un daudzi mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, nozīmē to, ka vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu — pasaulē otro lielāko ekonomiku — izveidotu par nesatricināmu struktūru. Mums ir vajadzīgs ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei — tāds, kas veicina izaugsmi, nodarbinātību un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Ziņojumā paredzēti trīs dažādi posmi, lai piecu priekšsēdētāju redzējumu pārvērstu realitātē (skatīt 1. pielikumu):

-         1. posms jeb “Padziļināšana, darot” (no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam): izmantojot esošos instrumentus un pašreizējos līgumus, veicināt konkurētspēju un strukturālo konverģenci, lai sasniegtu atbildīgu fiskālo politiku valsts un eirozonas līmenī un stiprinot demokrātisko pārskatatbildību.

-         2. posms jeb "EMS pabeigšana”: tālejošāki pasākumi, kuru mērķis ir padarīt konverģences procesu saistošāku, piemēram, izmantojot kopīgi pieņemto kritēriju kopumu attiecībā uz konverģenci, kam būtu juridisks raksturs, kā arī eirozonas fiskālās iestādes izveide.

-         Nobeiguma posms (vēlākais līdz 2025. gadam): Kad visi pasākumi ir pilnībā ieviesti, padziļināta un patiesa EMS nodrošinātu stabilu un pārtikušu dzīvesvietu visiem iedzīvotājiem ES dalībvalstīs, kurās ir vienotā valūta, tādu, kas ir pievilcīga, lai tajā iekļautos arī pārējās ES dalībvalstis, ja tās ir gatavas to darīt.

Lai sagatavotos pārejai no pirmā posma uz otro posmu, Komisija 2017. gada pavasarī izdos balto grāmatu, kurā izklāstīs turpmākos nepieciešamos pasākumus, tostarp juridiskos pasākumus, lai pabeigtu EMS otro posmu. Tā sekos Žaka Delora 1985. gada baltās grāmatas modelim, paredzot vairākus pasākumus un pievienojot tiem laika grafiku, kas bruģēja ceļu Vienotajam Eiropas aktam, kas bija juridiskais pamats vienotā tirgus projektam.  

Kas konkrēti ir paredzēts piecu priekšsēdētāju ziņojumā?

1. Ceļā uz ekonomisko savienību ­- konverģence, izaugsme un darbavietas

Savienībai būtu jābalstās uz četriem pīlāriem: eirozonas konkurētspējas iestāžu sistēmas izveide; pastiprināta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošana; lielāks uzsvars uz nodarbinātību un sociālo līdzdalību; un ciešāka ekonomikas politikas koordinēšana reorganizēta Eiropas pusgada satvarā (skatīt 2. pielikumu). Tas būtu jāīsteno īstermiņā (pirmais posms), pamatojoties uz praktiskiem pasākumiem un saskaņā ar Kopienas metodi. Vidējā termiņā (otrais posms) konverģences process būtu jāpadara saistošāks, izmantojot kopējus augsta līmeņa standartus, kas būtu noteikti ES tiesību aktos.

Konkurētspējas iestādes

Konkurētspējas iestāžu mērķim nevajadzētu būt saskaņot praksi un iestādes, kuras ir atbildīgas par algu veidošanu pārrobežu līmenī. Minētie procesi ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras un pareizi atspoguļo valstu prioritātes un juridiskās tradīcijas.

Ievērojot kopīgu paraugu, katrai dalībvalstij būtu jāizlemj par savas valsts konkurētspējas iestādes konkrēto struktūru, bet tām vajadzētu būt demokrātiski pārskatatbildīgām un funkcionāli neatkarīgām. Valstu līmeņa dalībniekiem, piemēram, sociālajiem partneriem, būtu jāturpina pildīt savs uzdevums saskaņā ar katrā dalībvalstī iedibināto praksi, bet tiem iestāžu atzinumi būtu jāizmanto kā norādes algu noteikšanas sarunās. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē un Beļģijā, jau ir šādas iestādes.

2. Ceļā uz finanšu savienību

Ekonomikas un finanšu savienība savstarpēji pastiprina viena otru. Panākumiem šajās divās jomās vajadzētu būt pirmā posma galvenajai prioritātei. Tā kā lielākā daļa naudas ir banku noguldījumi, valūta var būt patiesi vienota tikai tad, ja pastāv uzticība banku noguldījumu drošībai neatkarīgi no dalībvalsts, kurā banka darbojas. Tāpēc nepieciešama vienota banku uzraudzība, vienots banku noregulējums un vienota noguldījumu apdrošināšana. Mēs jau esam sasnieguši vienotas banku uzraudzības mērķi. Ir panākta vienošanās par vienotu noregulējuma mehānismu ar vienotu noregulējuma fondu (kas sāks darboties ar 2016. gada 1. janvāri). Kā nākamo soli pieci priekšsēdētāji ierosina pirmajā posmā izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), ko varētu izveidot kā Eiropas līmeņa pārapdrošināšanas sistēmu valstu noguldījumu garantiju sistēmām.

3. Ceļā uz fiskālo savienību

Fiskālā politika, kas nav ilgtspējīga, ne tikai apdraud cenu stabilitāti Savienībā, bet arī kaitē finansiālai stabilitātei. Īstermiņā (pirmais posms) pieci priekšsēdētāji ierosina izveidot konsultatīvu Eiropas Fiskālo padomi, kura koordinētu un papildinātu jau esošās valstu fiskālās padomes (skatīt 3. pielikumu). Tā nodrošinātu neatkarīgu analīzi Eiropas līmenī par to, kā budžeti atbilst ekonomikas mērķiem, kas izklāstīti ES fiskālās pārvaldības sistēmā. Ilgtermiņā (otrais posms) būtu jāizveido kopēja makroekonomikas stabilizācijas funkcija, lai labāk risinātu satricinājumus, ko nav iespējams pārvaldīt tikai valstu līmenī. Tā uzlabotu lielu makroekonomisko satricinājumu amortizāciju un padarītu EMS noturīgāku. Šāda stabilizācijas funkcija varētu vispirms būt saistīta ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, apzinot finansējuma avotus, kā arī ieguldījumu projektus, kas attiecas īpaši uz eirozonu, kuri būtu jāizmanto.

4. Demokrātiskās pārskatatbildības, leģitimitātes un iestāžu stiprināšana — no noteikumiem uz iestādēm

Lielāka atbildība un integrācija ES un eirozonas līmenī nozīmē lielāku savstarpējo atkarību. Tā nozīmē arī jaunu pilnvaru labāku sadali un lielāku pārredzamību par to, kurš pieņem kādus lēmumus un kad. Ir laiks pārskatīt un nostiprināt mūsu politisko struktūru. Ziņojumā ir ierosināta Parlamenta plašāka iesaistīšanās un kontrole — valstu un Eiropas līmenī, īpaši attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, valstu reformu programmām un gada izaugsmes pētījumu. Īstermiņā (pirmais posms) EMS ir nepieciešama vienota ārējā pārstāvība, kā norādīts Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera Politikas pamatnostādnēs. Pašlaik ES un eirozona joprojām nav vienoti pārstāvētas starptautiskajās finanšu iestādēs, īpaši SVF. Šāda sadrumstalotība nozīmē, ka ES nesasniedz savu iespējamo politisko un ekonomisko ietekmi. Pieci priekšsēdētāji ierosina arī stiprināt Eirogrupas nozīmi. Īstermiņā tas var prasīt tās prezidentūras un tās rīcībā esošo līdzekļu nostiprināšanu. Ilgtermiņā (otrais posms) varētu apsvērt Eirogrupas pilna laika prezidentūru.

Visbeidzot, lai gan eirozonas dalībvalstis turpinās lemt par nodokļiem un budžeta izdevumu sadalījumu atbilstoši valstu vajadzībām un politiskajai izvēlei, dažus lēmumus vajadzēs pieņemt kolektīvi, vienlaikus nodrošinot demokrātisku pārskatatbildību un leģitimitāti. Nākotnē Eirozonas fiskālā iestāde varētu būt vieta šādu lēmumu pieņemšanai.

5. EMS sociālā dimensija

Viena no galvenajām atziņām, kas gūta pēc krīzes, ir, ka “EMS ar AAA reitingu” ir jāapvieno konkurētspējīgas ekonomikas, kas spēj radīt inovāciju un gūt panākumus arvien globalizētākā pasaulē ar augstu sociālās kohēzijas līmeni. Pēc ievēlēšanas Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā Komisijas priekšsēdētājs Žana Kloda Junkers teica: “Vēlos, lai Eiropa tiektos panākt sociālo AAA reitingu tik pat lielā mērā, kā tā tiecas panākt AAA reitingu finanšu un ekonomikas jomā.” Konkrēti tas nozīmē, ka sociālās drošības sistēmām un darba tirgiem visās eirozonas dalībvalstīs ir jādarbojas labi un jābūt ilgtspējīgiem. Labākiem darba tirgus un sociālajiem rādītājiem, kā arī sociālajai kohēzijai vajadzētu būt šā jaunā “augšupvērstās konverģences” procesa pamatā, kas aprakstīts šajā ziņojumā.

Turpmākie pasākumi. Šajā ziņojumā ir noteikti galvenie pasākumi, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2025. gadam pabeigtu EMS izveidi. ES iestādes varētu sākt pirmās iniciatīvas 2015. gada 1. jūlijā. Lai sagatavotos pārejai no pirmā posma uz otro posmu, Komisija, apspriežoties ar pārējo ES iestāžu priekšsēdētājiem, 2017. gada pavasarī iesniegs balto grāmatu, kurā tiks novērtēti pirmajā posmā gūtie panākumi un ieskicēti turpmākie nepieciešamie pasākumi. Tajā apspriedīs ilgtermiņa priekšlikumu juridiskos, ekonomiskos un politiskos priekšnosacījumus plašāka mēroga pasākumiem, kas nepieciešami, lai otrajā posmā pabeigtu EMS izveidi, un izmantos analītisku informāciju, ko sniegs ekspertu konsultāciju grupa. Piecu priekšsēdētāju ziņojuma īstenošana tiesību aktos un iestādēs būtu jāsāk nekavējoties.

Vispārīga informācija

2014. gada oktobra Eirosamitā tika uzsvērts, ka “ekonomikas politikas ciešāka koordinācija ir būtiska, lai nodrošinātu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) raitu darbību”.Tajā aicināja strādāt, lai turpinātu “izstrādāt konkrētus mehānismus spēcīgākai ekonomikas politikas koordinācijai, konverģencei un solidaritātei” un “sagatavot nākamos pasākumus labākai ekonomikas pārvaldībai eirozonā”.

Šajā ziņojumā ieguldījumu ir sniegušas intensīvas apspriedes ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību. Tas balstīts uz ziņojumu "Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību" (t. s. “četru priekšsēdētāju ziņojums”) un Komisijas 2012. gada "Plānu padziļinātas un patiesas EMS izveidei", kurā joprojām ir būtiskas norādes, lai pabeigtu EMS.

Ziņojumā atspoguļoti piecu priekšsēdētāju personiskie apsvērumi un apspriedes. Tajā galvenā vērība pievērsta eirozonai, jo valstīm, kurām ir kopīga valūta, ir konkrēti kopīgi izaicinājumi, intereses un pienākumi. Neraugoties uz to, virzība uz padziļinātu EMS ir pieejama visām ES dalībvalstīm.

Plašāka informācija:

Piecu priekšsēdētāju ziņojums visās valodās

Žana Kloda Junkera ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu un Mario Dragi sagatavotais analītiskais ziņojums “Gatavošanās nākamajiem pasākumiem labākai ekonomikas pārvaldībai eurozonā”:http://ec.europa.eu/priorities/docs/analytical_note_en.pdf

Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai

Eiropas Politiskās stratēģijas centra (EPSC) stratēģiskais dokuments “The Social Dimension of Economic and Monetary Union”

EPSC stratēģiskais dokuments “The Euro Plus Pact - How Integration into the EU Framework can Give New Momentum for Structural Reforms in the Euro Area”

IP/15/5240

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar