Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

Vides ziņojumā atklājas ES rīcības devums

03 marts 2015

Šodien publicētā jaunā ziņojumā norādīts, ka pēdējo 5 gadu laikā koordinēta ES vides politika ir devusi būtisku labumu iedzīvotājiem. Eiropieši elpo tīrāku gaisu un var lietot tīrāku ūdeni, nosūta uz poligoniem mazāk atkritumu un vairāk tos pārstrādā, turklāt vides politika veicina nodarbinātību un izaugsmi. Taču ziņojumā izskan brīdinājums, ka Eiropas ilgtermiņa mērķi — labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem —, kas minēts vispārējā Savienības vides rīcības programmā (jeb 7. vides rīcības programmā), nav iespējams sasniegt, ja vides un ar to saistītajās politikas jomās saistības nekļūs vērienīgākas.

2015. gada ziņojumu par Eiropas vides stāvokli un perspektīvām (saīsināti — SOER 2015) ir izstrādājusi Eiropas Vides aģentūra, un tas piedāvā integrētu Eiropas vides novērtējumu, pasaules, reģionu un valstu līmeņa datus, kā arī dažādu valstu salīdzinājumus. Tajā aplūkotas arī nākamo 5 gadu un tālākas nākotnes perspektīvas un paustas raizes par vides stāvokļa pasliktināšanos, kas nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un pārticību. Analīzē teikts, ka politika jāveido integrētāk. Tas ir aicinājums Komisijai, kura uz to atbildēs, 2015. gadā nākot klajā ar vairākām jaunām vides iniciatīvām, tostarp jaunu, plašāku aprites ekonomikas paketi, pārskatīto ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, okeānu pārvaldības rīcības plānu un grozītu gaisa kvalitātes tiesību aktu paketi.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella sacīja:

"2015. gada ziņojums par vides stāvokli ir mana pilnvaru laika atskaites punkts. Ziņojumā skaidri pateikts, ka ES vides politika ir devusi labus rezultātus. Tā arī palīdz radīt darbvietas. Zaļās ekonomikas straujā izaugsme, kas turpinājusies pat smagākajos recesijas gados, ir labs piemērs Eiropas konkurētspējai.

Mēs nedrīkstam zaudēt modrību, jo tikai tā varam nodrošināt, ka laba politika, pienācīgi īstenota, dos izcilus rezultātus vides jomā gan uz sauszemes, gan jūrā. Prioritāte ir inovatīvas investīcijas, kas gādās par mūsu labklājību un dzīves kvalitāti. Šobrīd veiktās ilgtermiņa investīcijas spēs mums nodrošināt labu dzīvi 2050. gadā, neizšķiežot pieejamos planētas resursus.”

 

Resursu efektivitāte un aprites ekonomika

Ziņojumā skaidri norādīts, ka vides aizsardzība ir nopietns ekonomisks ieguldījums. No 2000. līdz 2011. gadam Eiropas Savienībā zaļās ekonomikas nozarēs bija vērojama vairāk nekā 50 % liela izaugsme — šīs nozares bija starp tām nedaudzajām, kuru uzplaukums neapstājās arī krīzes laikā.Ziņojumā arī teikts, ka uzlabojas atkritumu apsaimniekošana, lai gan Eiropas tautsaimniecībaivēl ir tāls ceļš ejams, līdz tā kļūs par aprites ekonomiku. Pārāk daudz atkritumu vēl ierok zemē, un nav pilnībā izmantots pārstrādes un enerģijas reģenerācijas potenciāls.

Komisija vēlas 2015. gadā atjaunot līdzsvaru, nākot klajā ar vērienīgu aprites ekonomikas tiesību aktu paketi, lai pārveidotu Eiropu par konkurētspējīgāku ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus, un papildus atkritumu apsaimniekošanai pievērstos vēl citām tautsaimniecības nozarēm. Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu resursus, jāņem vērā visi aprites cikla posmi — no izejmateriālu ieguves līdz ražojuma izstrādei, ražošanai, izplatīšanai un patēriņam, remontam un atkārtotai izmantošanai, atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai.

 

Daba un bioloģiskā daudzveidība

Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropai īsti neizdodas apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, jo vēl joprojām iet bojā dzīvnieku un augu dzīvotnes. Īpaši apdraudēta ir jūras vides bioloģiskā daudzveidība. 2015. gadā, kas ir veltīts dabas kapitālam, Komisija papildinās vides ziņojumu ar atziņām no padziļinātā ziņojuma par vides stāvokli. Tas savukārt tiks iestrādāts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, veicot tās vidusposma pārskatīšanu, un ņemts vērā ES dabas aizsardzības tiesību aktu novērtēšanā, cenšoties uzlabot to efektivitāti un atvieglot administratīvo slogu.

Šogad Briselē no 3. līdz 5. jūnijam notiek Zaļā nedēļa — plašākais ikgadējais ES vides politikas pasākums. Tās devīze ir “Daba — mūsu veselība, mūsu bagātība”. Tā būs iespēja padomāt par to, kā ES var turpmāk risināt dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības problēmas, lai ilgākā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību.


Okeānu pārvaldība

Kā minēts ziņojumā, Eiropa saskaras ar divkāršu izaicinājumu: jāatjauno un jāaizsargā mūsu jūru ekosistēmas, vienlaikus gādājot par to, lai jūrā un piekrastē veiktā saimnieciskā darbība nezaudētu savas pozīcijas kā ES ekonomikas un sabiedrības pamats. ES ir apņēmusies atbildīgi apsaimniekot jūras potenciālu un uzņemties vadošu lomu starptautiskās sarunās par okeāna pārvaldību. Šogad Eiropas Komisija sāks plašu apspriešanos, kuras rezultāti ietekmēs Komisijas turpmāko pieeju okeānu pārvaldībai. Līdztekus minētajiem pasākumiem ES turpinās sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un tādām starptautiskajām organizācijām kā ANO, lai panāktu plašu politisko apņemšanos saistībā ar šo programmu.


Klimata politika

Labus rezultātus ir devusi klimata politika: siltumnīcefekta gāzu emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušās par 19 %, kamēr ES ekonomika šajā laikā ir piedzīvojusi 45 % izaugsmi. Nav pamata apšaubīt arī 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektivitātes jomā. Tātad ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus 2020. gada klimata un enerģētikas mērķus. Taču jaunajā ES vides ziņojumā teikts, ka ar pašreizējo politiku un pasākumiem nebūs gana, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — līdz 2050. gadam panākt emisiju samazinājumu par 80–95 %, Eiropai pārtopot par īstu mazoglekļa ekonomiku. Komisija jau ir sākusi rīkoties lietas labā: tā gatavo jaunus rīcībpolitikas priekšlikumus, lai līdz 2030. gadam panāktu emisiju samazinājumu par 40 % (pērn Eiropadome noteica šādu mērķi).


Gaisa kvalitāte

Ziņojums liecina, ka gaiss, ko mēs elpojam, patlaban ir daudz tīrāks nekā iepriekšējās desmitgadēs. To laikā ir krietni samazinājies tādu piesārņojošu vielu kā sēra dioksīda (SO2) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju daudzums. Šīs izmaiņas ir panākusi gaisa kvalitātes likumdošana. Tomēr, neraugoties uz šiem sasniegumiem, slikta gaisa kvalitāte joprojām ir galvenais ar vidi saistītais priekšlaicīgas mirstības cēlonis Eiropas Savienībā. ES ierosinās pieņemt grozīto gaisa kvalitātes tiesību aktu paketi, lai šajā jomā tiktu īstenota pieeja, kas dod vislabākos rezultātus.

 

Ieskatam

2015. gada ziņojumā par Eiropas vides stāvokli un perspektīvām ir sniegts visaptverošs novērtējums par Eiropas vides stāvokli, tendencēm un perspektīvām, raugoties uz situāciju globālā kontekstā. Tajā aprakstīts, kā tiek īstenota Eiropas vides politika, un analizētas iespējas mainīt pastāvošo politiku, lai sasniegtu ES 2050. gada redzējumu: labklājīgu dzīvi, taupīgi izmantojot pieejamos planētas resursus. To ir izstrādājusi Eiropas Vides aģentūra ciešā sadarbībā ar Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (EIONET) un Eiropas Komisijas dienestiem.

 

Papildmateriāli presei

http://www.eea.europa.eu/media/newsreleases/future-prosperity-depends-on-bolder

IP/15/4534

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar