Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

Enerģētikas savienība: droša, ilgtspējīga un konkurētspējīga enerģija par pieejamu cenu visiem Eiropas iedzīvotājiem

Briselē, 25 februāris 2015



Enerģija vajadzīga ne tikai ēku apsildei un dzesēšanai vai preču pārvadāšanai — tā ir visas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr novecojošā infrastruktūra, vāji integrētie tirgi un nesaskaņotā politika neļauj patērētājiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem gūt labumu no plašākas izvēles vai zemākām enerģijas cenām. Ir pienācis laiks pabeigt Eiropas vienotā enerģijas tirgus izveidi. Komisijas priekšsēdētāja Ž.-K. Junkera politikas pamatnostādnēs enerģētika ir būtiskākais jautājums, tāpēc Eiropas Komisija šodien ir nākusi klajā ar stratēģiju par to, kā izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.

Enerģētikas savienība pirmām kārtām nozīmē:

  • solidaritātes klauzulu, kas paredz mazināt atkarību no viena piegādātāja un pilnībā paļauties uz kaimiņvalstīm, it sevišķi energoapgādes pārtraukumu gadījumā. Uzlabojas pārredzamība, kad ES valstis slēdz darījumus, lai iepirktu enerģiju vai gāzi no valstīm ārpus ES;
  • enerģijas plūsmas saskaņā ar "piektās brīvības" principu, proti, tiek nodrošināta brīva enerģijas plūsma pāri robežām, šādā nolūkā precīzi īstenojot pašreizējos noteikumus tādās jomās kā atsaistīšana enerģijas tirgū un regulatoru neatkarība, vajadzības gadījumā izmantojot arī tiesvedību. Paredzēts elektroenerģijas tirgu pārveidot tā, lai tas būtu savstarpēji savienotāks, spētu sekmīgāk reaģēt uz pārmaiņām un tajā plašāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi. Plānots ievērojami pārskatīt valsts iejaukšanos iekšējā tirgū un pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas;
  • energoefektivitātes izvirzīšanu priekšplānā, vēlreiz rūpīgi pārdomājot energoefektivitātes aspektus un uzskatot to par pilnvērtīgu enerģijas avotu, kas spēj vienlīdzīgi konkurēt ar enerģijas ražošanas jaudu;
  • neatgriezenisku pāreju uz sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas, šādā nolūkā nodrošinot to, ka uz vietas ražotā enerģija, tostarp no atjaunojamajiem energoresursiem ražotā enerģija, var vienkārši un efektīvi nonākt energotīklā. Izstrādājot nākamās paaudzes atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un izvirzoties vadībā elektromobilitātes jomā, tiek veicināta ES vadošā loma tehnoloģiju ziņā, savukārt Eiropas uzņēmumi paplašina eksportu un konkurē pasaules mērogā.

Enerģētikas savienībā uzmanības centrā ir iedzīvotāji. Viņu maksātajām cenām vajadzētu būt pieejamām un konkurētspējīgām. Energoapgādei vajadzētu būt drošai un ilgtspējīgai, ar sīvāku konkurenci tirgū un plašāku izvēli katram patērētājam.

Šīs un citas apņemšanās pieņemtas līdztekus rīcības plānam šo vērienīgo enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanai.

Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers teica: "Pārāk ilgi enerģijas tirgū nav bijis iespējams izmantot Savienības pamatbrīvības. Pašreizējie notikumi rāda, kas ir likts uz spēles - daudzi Eiropas iedzīvotāji bažījas, ka viņiem var nebūt pieejama enerģija, kas vajadzīga ēku apkurināšanai. Runa ir par to, ka Eiropai ilgtermiņā jārīkojas vienoti. Vēlos, lai energoapgāde, kas ir mūsu ekonomikas balsts, būtu noturīga, uzticama, droša un ilgtspējīga un aizvien plašāk izmantotu atjaunojamos energoresursus."

Par Enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs teica: "Šodien mēs sākam īstenot vērienīgāko Eiropas enerģētikas projektu kopš Ogļu un tērauda kopienas izveides. Šis projekts 28 Eiropas enerģijas tirgus integrēs vienā Enerģētikas savienībā, mazinās Eiropas energoatkarību un sniegs prognozējamību, kas ieguldītājiem ir tik ļoti svarīga, lai varētu veidot darbavietas un nodrošināt izaugsmi. Šodien mēs uzsākam fundamentālu pāreju uz klimatam saudzīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, uz Enerģētikas savienību, kura uzmanības centrā izvirza iedzīvotājus, piedāvājot tiem drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi par pieejamākām cenām. Kopā ar visiem citiem Komisijas locekļiem, kas cieši sadarbojušies projekta izstrādē, un ar visas Komisijas atbalstu tagad esmu apņēmies gādāt par to, lai Enerģētikas savienība kļūtu par realitāti."

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete sacīja: "Ķersimies pie darba! Šodien esam nosprauduši kursu uz savienotu, integrētu un drošu enerģijas tirgu Eiropā. Tagad šī iecere ir jāīsteno. Mūsu ceļš uz patiesu energoapgādes drošību un klimata aizsardzību sākas šepat mājās. Tāpēc galvenā uzmanība tiks pievērsta kopīga enerģijas tirgus izveidei un tam, kā ietaupīt vairāk enerģijas, plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus un dažādot energoapgādes avotus. Pēc gadu desmitiem ilgas kavēšanās mēs nepalaidīsim garām vēl vienu iespēju izveidot Enerģētikas savienību. Junkera vadītā Komisija dara lielas lietas un dara tās pareizi."


Galvenie rādītāji

  • ES ir lielākā enerģijas importētāja pasaulē - tā importē 53 % no tai vajadzīgās enerģijas, katru gadu šim nolūkam tērējot aptuveni 400 miljardus eiro.
  • 12 ES dalībvalstis[1] nav izpildījušas ES minimālo starpsavienojumu mērķi, proti, vismaz 10 % no uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām jābūt pieejamām "pāri robežām". ES tiek īstenoti 137 elektroenerģijas projekti, tostarp 35 projekti elektroenerģijas starpsavienojumu jomā: atpalikušo dalībvalstu skaits šo projektu īstenošanas rezultātā varētu samazināties no 12 līdz 2 dalībvalstīm.
  • Eiropas energotīkls ar atbilstīgiem starpsavienojumiem ļautu patērētājiem ietaupīt līdz pat 40 miljardiem eiro gadā.
  • 6 ES dalībvalstis[2] visu tām vajadzīgo gāzes apjomu importē no viena ārēja piegādātāja.
  • 75 % no ēku fonda nav energoefektīvas ēkas. 94 % transporta izmanto naftas produktus, no kuriem 90 % tiek importēti.
  • Līdz 2020. gadam ES enerģētikas nozarē jāiegulda vairāk nekā 1 triljons eiro.
  • Eiropā elektroenerģijas vairumcenas ir par 30 % lielākas un gāzes vairumcenas – par 100 % lielākas nekā ASV.
  • Eiropas atjaunojamo energoresursu uzņēmumu kopējais gada apgrozījums ir 129 miljardi eiro, un tajos nodarbināti vairāk nekā miljons cilvēki. Svarīgs uzdevums ir saglabāt Eiropas vadošo vietu ieguldījumu ziņā pasaules atjaunojamo energoresursu sektorā.
  • ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 1990.–2011. gadā samazinājušās par 18 %.
  • ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 %, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru vismaz par 27 % un uzlabot energoefektivitāti vismaz par 27 %.

 

 Šodien pieņemtie dokumenti

 

  • Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku. Tajā piecās savstarpēji saistītās politikas dimensijās noteikti Enerģētikas savienības mērķi un sīki izklāstīti pasākumi, kas Junkera vadītajai Komisijai būs jāveic šo mērķu īstenošanai, tostarp jāpieņem jauni tiesību akti, lai pārskatītu un pārveidotu elektroenerģijas tirgu, jānodrošina labāka pārredzamība gāzes līgumu slēgšanā, ievērojami jāattīsta reģionālā sadarbība, kas ir svarīgs solis integrēta tirgus izveidē, ar stingrāku regulējumu, jāpieņem jauni tiesību akti, lai gādātu par elektroenerģijas un gāzes piegādes drošību, jāpalielina ES finansējums energoefektivitātei vai jaunai atjaunojamo energoresursu paketei, jāpievēršas Eiropas enerģētikas pētniecības un inovācijas stratēģijai, katru gadu jāziņo par Enerģētikas savienības stāvokli – un šie ir tikai daži no veicamajiem darbiem.
  • Paziņojums par starpsavienojumiem, kurā noteikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu mērķi – 10 % elektroenerģijas starpsavienojumu līdz 2020. gadam –, kas ir nepieciešamais minimums elektroenerģijas plūsmai un tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Tajā norādīts, kuras dalībvalstis patlaban ir izpildījušas mērķi un kādi projekti vajadzīgi, lai novērstu nepilnības līdz 2020. gadam.
  • Paziņojums, kurā ieskicēts redzējums par pasaules mēroga vienošanos klimata jomā, ko paredzēts pieņemt decembrī Parīzē. Šajā redzējumā iecerēta pārskatāma, dinamiska un juridiski saistoša pasaules mēroga vienošanās, kurā visas puses uzņēmušās taisnīgas un vērienīgas saistības. 2014. gada oktobra Eiropas galotņu sanāksmē pieņemtie lēmumi šajā paziņojumā iestrādāti kā emisiju samazinājuma mērķi (t.s. Intended Nationally Determined Contribution jeb INDC), ko ES nodomājusi nospraust jaunā nolīguma kontekstā.

 

Plašāka informācija par Enerģētikas savienību:

Tīmekļa vietne

Faktu lapa: Enerģētikas savienība

Faktu lapa: Enerģijas tirgu savienošana, lai gādātu par piegādes drošību, tirgus integrāciju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu plašā mērogā

Faktu lapa: Jautājumi un atbildes par Eiropas Komisijas paziņojumu: Parīzes Protokols – plāns klimata pārmaiņu apkarošanai pasaulē pēc 2020. gada

Tviteris


[1] Apvienotā Karaliste, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija.

[2] Bulgārija, Igaunija, Latvija, Slovākija, Lietuva, Somija.

IP/15/4497

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar