Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

Nodarbinātība un sociālā attīstība: ikgadējais pārskats norāda uz galvenajiem faktoriem, kas ļauj pārvarēt krīzi

Briselē, 15 janvāris 2015

Valstis, kas gādā par augstas kvalitātes nodarbinātību un sociālo aizsardzību, kā arī iegulda cilvēkkapitālā, ir parādījušas, ka tās ekonomiskajā krīzē ir izturīgākas. Šis viens no galvenajiem secinājumiem pārskatā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā 2014. gadā, kurā aplūkotas recesijas sekas. Tajā arī uzsvērta ieguldījumu nozīme, lai veidotu un uzturētu pieprasītās darbaspēka prasmes un tā palielinātu ražīgumu, kā arī izaicinājums atjaunot tuvināšanos starp dalībvalstīm.

Pārskatā uzmanība ir pievērsta mācībai, kas gūta no recesijas, un konstatēts, ka tās ietekme uz nodarbinātību un ieņēmumiem bija mazāka valstīs, kur darba tirgus ir atvērtāks un mazāk segmentēts un ieguldījumi mūžizglītībā ir lielāki. Šajās valstīs bezdarbnieka pabalstu lielākoties saņem lielā daļa bezdarbnieku, tie ir saistīti ar aktivizācijas pasākumiem un reaģē uz ekonomisko ciklu.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Darbvietu izveide ir mūsu vissteidzamākais mērķis, un krīzes atstātās sekas šī mērķa sasniegšanu padara vēl grūtāku. Šajā pārskatā konstatēts, ka ir jāīsteno strukturālas reformas, kā arī pasākumi, kas atbalsta pieprasījumu un patēriņu. Mums ir jāturpina ieguldījumi cilvēkos, lai eiropiešus vēl labāk izglītotu, apmācītu un aktivizētu darba tirgum. Ž. K. Junkera Komisijas mērķtiecīgo ieguldījumu plāns palīdzēs panākt reālas un būtiskas pārmaiņas šajās izšķirīgi svarīgajās jomās.”

Pārskatā norādīts, ka daudzas dalībvalstis pakāpeniski tuvojas sociālo ieguldījumu modelim, kas atraisa cilvēku potenciālu mūža garumā un atbalsta plašāku līdzdalību darba tirgū. Reformas, kas īstenotas, lai darba tirgum piesaistītu vairāk sieviešu un vecāku darba ņēmēju, ir līdzējušas ekonomiskās aktivitātes līmeņu uzturēšanā Eiropā. Tas apstiprina nepieciešamību turpināt reformēt darba tirgu un modernizēt sociālo aizsardzību.

Labākas prasmes labākām darbvietām

Iedzīvotājiem ES novecojot un to skaitam samazinoties, ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski svarīgi, lai atbalstītu ražīgumu un nākotnē nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi, kurā netrūkst darba. Pārskatā uzsvērts, ka efektīvi ieguldījumi cilvēkkapitālā paredz ne tikai ar attiecīgajām prasmēm saistītu izglītību un apmācību, bet arī atbilstīgus ietvarus, kas cilvēkiem palīdz saglabāt, pilnveidot un izmantot šīs prasmes visu darba mūžu. Šajā ziņā ir vajadzīga attiecīga politika, kas nepieļautu cilvēkresursu izniekošanu bezdarbībā vai cilvēku nodarbinātības potenciāla nepietiekamu izmantojumu.

No otras puses, ir svarīgi, lai kvalificēta cilvēkkapitāla piedāvājuma pieaugums atbilstu kvalitatīvu darbvietu piedāvājuma pieaugumam, un tā tiktu panākts augstāks darbaspēka ražīgums. Lūkojoties nākotnes izaicinājumos un iespējās, pārskatā norādīts, ka pastāvīgajām pārmaiņām, kas saistītas ar tehnoloģisko attīstību, globalizāciju, demogrāfiskajām pārmaiņām un zaļāku ekonomiku, vajadzētu pavērt iespējas augstas kvalitātes darbvietu izveidē, bet atsevišķas prasmes un darbvietas varētu zaudēt aktualitāti un algas varētu polarizēties vēl vairāk. Tālab ir vajadzīga aktīva politika, kas atbalsta apmācību mūža garumā, labāku palīdzību darba atrašanā un sociālo dialogu, kas ļaus paredzēt un ieviest jauninājumus.

Tuvināšanās atjaunošana

Visbeidzot, pārskatā arī uzsvērts, ka sociālekonomiskās tuvināšanās atjaunošana ir vēl viens svarīgs uzdevums, kas pēckrīzes gados īpaši attiecas uz dienvidu un perifērajām Eiropas Savienības 15 dalībvalstīm. Krīzes izraisīto atšķirību pamatā ir ne tikai ekonomiskā šoka apmēri, bet arī strukturālā nelīdzsvarotība, kura jau pirms krīzes bija vērojama valstīs, kuras tā skārusi visvairāk: zems ražīgums, nepietiekami ieguldījumi cilvēkkapitālā, trūkumi banku sektorā un nekustamā īpašuma burbuļi, problēmas sociālās labklājības sistēmā. Šis pārskats kuplina pašreizējo diskusiju, kas joprojām turpinās, par visatbilstošākajiem veidiem, kā atjaunot tuvināšanos, padziļināt ekonomisko un monetāro savienību un nostiprināt tās sociālo dimensiju.

Pārskats par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā 2014. gadā

Šis ikgadējais pārskats par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā (ESDE) ir ceturtais laidiens. Tajā Komisija norāda par pēdējā laika nodarbinātības un sociālajām tendencēm, parāda turpmākos izaicinājumus un lūko pēc politiskiem risinājumiem. Ar šo pārskatu Komisija pilda savu Līgumā paredzēto pienākumu sagatavot pārskatu par sociālo situāciju Eiropas Savienībā.

Tālab Komisijas dienesti sniedz pamatotu analītisku pētījumu, kura pamatā ir jaunākie dati un pieejamā literatūra; galvenie secinājumi pamato Komisijas iniciatīvas nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Sīkāka informācija

 

IP/15/3321

Kontakti presei:

Tove ERNST (+32 2 298 67 64)
Christian WIGAND (+ 32 2 296 22 53)

Sabiedrībai:

informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts

Side Bar