Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - paziņojums presei

EUR 315 miljardu investīciju plāna īstenošana – Komisija iesniedz tiesību aktu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu

Strasburgā, 13 janvāris 2015

Tikai 50 dienas pēc paziņojuma par vērienīgo Investīciju plānu Eiropai, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi, Eiropas Komisija šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas tiks izveidots ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Fonds ir pamatā priekšsēdētāja Junkera investīciju iniciatīvai, kuras rezultātā tiks mobilizēti EUR 315 miljardi privāto un publisko investīciju visā Eiropas Savienībā. Tas jo īpaši atbalstīs stratēģiskās investīcijas, piemēram, platjoslas un enerģētikas tīklos, kā arī mazākas sabiedrības ar mazāk nekā 3000 darbinieku. Priekšlikumā paredzēts izveidot arī Eiropas Investīciju konsultāciju centru, lai palīdzētu projektu apzināšanā, sagatavošanā un izstrādē visā Savienībā. Visbeidzot, Eiropas Investīciju projektu plānojums uzlabos ieguldītāju informētību par esošiem un turpmākiem projektiem.  

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: "Šī Komisija nozīmē rīcību. Ar šodienas priekšlikumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu mēs kopā ar savu partneri – EIB – pildām novembrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē doto solījumu. Tas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai eiropiešiem radītu darbvietas un dotu impulsu Savienības ekonomikai. Es tagad paļaujos uz likumdevēju – Eiropas Parlamenta un Padomes – politisko vadību priekšlikuma ātrai pieņemšanai, lai līdz jūnijam fonds sāktu darboties un sāktu ieplūst jaunas investīcijas. Tas ir tas, ko sagaida Eiropas pilsoņi, un mums nav daudz laika.”

Priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, kas atbild par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju, teica: "Šodien mēs ieliekam Investīciju plāna Eiropai pamatu – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalstīs projektus ar augstāku riska profilu, lai investīcijas sāktu ieplūst valstīs un nozarēs, kurās darbvietu radīšana un izaugsme ir vajadzīga visvairāk. Kā nākamais solis mums ir jāvairo Investīciju plāna Eiropai ietekme un jārada labvēlīgas attīstības loks – lielākas investīcijas, kas rada vairāk un labākas darbvietas un noturīgu izaugsmi. Es pašlaik apceļoju visu Eiropas Savienību, lai sasniegtu šo mērķi, un esmu gandarīts par līdz šim saņemtajām pozitīvajām atsauksmēm.”

 

Komisijas priekšlikumā ir ietverti vairāki elementi.

1. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)

ESIF ir galvenais kanāls, lai mobilizētu vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā turpmākajos trīs gados. Tas finansēs projektus ar augstāku riska profilu, tādējādi palielinot publisko izdevumu ietekmi un sekmējot privātās investīcijas. Fonds tiks izveidots Eiropas Investīciju bankā (EIB), ar ko Komisija sadarbosies kā stratēģisko partneri.

Dalībvalstu līdzdalība

Dalībvalstis var piedalīties ESIF. ESIF var piedalīties arī trešās personas, piemēram, valsts attīstības bankas vai dalībvalstu īpašumā vai kontrolē esošas publiskas aģentūras, privātā sektora vienības un vienības ārpus Savienības ar esošo ieguldītāju piekrišanu.

Attieksme saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu

Novembrī Komisija jau norādīja, ka tā valstu līdzdalībai ESIF nodrošinās labvēlīgu attieksmi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Atsevišķā paziņojumā, ko Komisija publicējusi šodien par elastīguma izmantošanu saskaņā ar pakta esošajiem noteikumiem, ir sniegti turpmāki norādījumi par šo jautājumu.

Tajā ir skaidri norādīts, ka dalībvalstu līdzdalību ESIF neņems vērā, novērtējot fiskālo korekciju. Tas attieksies uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai piemēro pakta preventīvo vai korektīvo daļu.

Attiecībā uz valstīm, kurām piemēro tā saukto “investīciju klauzulu”, projektu vai investīciju platformu līdzfinansējums ar ESIF arī saņems labvēlīgu attieksmi saskaņā ar paktu.

ESIF pārvaldība

Valde lems par vispārējo virzību, investīciju pamatnostādnēm, riska profilu, stratēģisko politiku un fonda aktīvu sadali saskaņā ar Komisijas Politikas pamatnostādnēm. Kamēr EIB un Komisija ir ESIF vienīgie ieguldītāji, locekļu un balsu skaits tiks piešķirts, pamatojoties uz to ieguldījumu apmēru, un visi lēmumi tiks pieņemti ar konsensu. Ja fondam pievienosies citi ieguldītāji, skaits un balsis būs proporcionāli ieguldījumam, un lēmumi tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ja nebūs iespējams panākt konsensu. Lēmumu nevar pieņemt, ja Komisija vai EIB balso pret to.

Investīciju komiteja atskaitīsies valdei.Tā pārbaudīs īpašus projektus un lems par to, kurš saņems ESIF atbalstu, bez ģeogrāfiskām vai nozaru kvotām. Komitejā būs seši neatkarīgi tirgus eksperti un rīkotājdirektors, kurš būs atbildīgs par ESIF ikdienas pārvaldību. Rīkotājdirektoru un viņa vietnieku iecels valde pēc Komisijas un EIB kopēja priekšlikuma.

2. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC)

Izmantojot esošās zināšanas, EIKC būs ES mēroga vienas pieturas aģentūra, lai palīdzētu apzināt projektus, sagatavot, izstrādāt un finansēt tos. Tā konsultēs arī par to, kā izmantot novatoriskus finanšu instrumentus un publiskā un privātā sektora partnerības.

3. Pārredzams Eiropas projektu plānojums

Pārredzams Eiropas projektu plānojums informēs investorus par pieejamiem esošiem un potenciāliem nākotnes projektiem. Šodien informācijas trūkums ir būtisks šķērslis investīcijām. Plānojums tiks regulāri atjaunināts, lai investoru rīcībā būtu ticama un aktuāla informācija investīciju lēmumu pieņemšanai. Kopīga Komisijas un EIB investīciju darba grupa jau ir apzinājusi aptuveni 2000 potenciālo projektu EUR 1,3 triljonu apmērā.

4. ES Garantiju fonds un ietekme uz ES budžetu

Priekšlikumā paredzēts ES Garantiju fonds, kas Savienības budžetam sniegs likviditātes nodrošinājumu pret iespējamiem zaudējumiem, kuri ESIF radušies, atbalstot projektus. Tas līdz 2020. gadam pakāpeniski sasniegs EUR 8 miljardus, izmantojot maksājumus no ES budžeta. Šajā nolūkā jāveic grozījums ES 2015. gada budžetā, kas radīs nepieciešamās jaunās budžeta pozīcijas un pārvietojumu EUR 1,36 miljardu apmērā saistību apropriācijās un EUR 10 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās šajās jaunajās pozīcijās. Vispārējā ietekme uz ES 2015. gada budžetu ir neitrāla. EUR 10 miljoni maksājumu apropriācijās palīdzēs segt Eiropas Investīciju konsultāciju centra administratīvās izmaksas.

Turpmākie pasākumi

Komisijas šodien iesniegtais priekšlikums ir jāpieņem saskaņā ar „parasto likumdošanas procedūru” (koplēmuma procedūra) Savienības likumdevējiem – Eiropas Parlamentam un Padomei. Decembra Eiropadomē valstu un valdību vadītāji pauda: "Savienības likumdevēji tiek aicināti par (..) [priekšlikumu] vienoties līdz jūnijam, lai jau 2015. gada vidū varētu aktivizēt jaunās investīcijas." Eiropas Komisija strādā pie Investīciju plāna turpmākā elementa, lai novērstu turpmākus regulatīvus šķēršļus investīcijām un stiprinātu vienoto tirgu. Pirmais pasākumu kopums ir izklāstīts Komisijas 2015. gada darba programmā.

Pamatinformācija

Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā ieguldījumu līmenis Eiropas Savienībā ir samazinājies par aptuveni 15 % salīdzinājumā ar maksimālo līmeni 2007. gadā. Finanšu likviditāte pastāv. Tomēr nenoteiktība par ekonomikas attīstības perspektīvām un liels publiskā un privātā sektora parāds atsevišķās ES daļās attur no investīcijām. Tāpēc Investīciju plāns Eiropai var palīdzēt, piemeklējot projektiem pašreizējo likviditāti un novirzot līdzekļus tur, kur tie ir nepieciešami.

Priekšsēdētājs Junkers izvirzīja Investīciju plānu Eiropai par savu pirmo prioritāti, iesniedzot to tikai nedaudz vairāk kā trīs nedēļas pēc stāšanās amatā 2014. gada 26. novembrī. Dažas nedēļas vēlāk 18. decembrī plānu apstiprināja decembra Eiropadome.

Plašāka informācija

Q&A

Tīmekļa vietne

LinkedIn

Tviteris

IP/15/3222

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar